Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. aprīlis, 2016
Drukāt

Politiskais uzstādījums – uzstājīgais “nē” obligātajam militārajam dienestam (21)

Foto - LETAFoto - LETA

Ilustratīvs foto

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube uzskata, ka pagaidām nav nepieciešams Latvijā atjaunot obligāto militāro dienestu, jo tam būtu lielas finansiālās izmaksas. Diskusiju sabiedrībā par tā atjaunošanu tomēr rosinājusi uzturēt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

“Aizsardzības ministrs jau atbildēja uz šo jautājumu. Mūsu operatīvās aizsardzības un kolektīvās aizsardzības plānā nav minētas ieceres strauji palielināt cilvēku skaitu. Mums ir zemessardze, rezervisti mobilizācijai – ap 5000 bijušo profesionālā dienesta karavīru, no kuriem 900 ir starptautisko misiju pieredze, mēs viņus iesaistīsim valsts aizsardzībā, tad varam domāt par nākamajiem soļiem,” pēc slēgtās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes sacīja R. Graube. Pēc viņa teiktā, obligātā militārā dienesta atjaunošanai šķērslis esot pieejamie budžeta līdzekļi. “Mūsu budžets to neļauj realizēt, mums līdz galam nav apgādāti zemessargi – ar moderniem ieročiem un ekipējumu, šis process prasīs pāris gadu,” vērtē R. Graube. Jautāts, vai viņš nākotnē pieļauj iespēju atjaunot obligāto militāro dienestu, NBS komandieris atbildēja, ka viņš nevēlas ieslīgt teorētiskos un akadēmiskos spriedumos.

Militārais eksperts, NBS rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš sarunā ar “LA” norādīja, ka Latvijai būtu nepieciešams padomāt par obligātā dienesta atjaunošanu. “Ja Latvija varētu katru gadu sagatavot 1000 jaunu karavīru, tad divdesmit gadu laikā mēs iegūtu 20 000 lielu rezervi,” argumentēja M. Vērdiņš. Viņaprāt, 20 dienas gadā zemessargu apmācībai nav līdzvērtīgas aktīvam militārajam dienestam. Tas, ka politiskās aprindas pretojas šai idejai, kļūst uzkrītoši. “Sāk jau šķist, ka “nē” obligātajam dienestam ir kāds politiskais uzstādījums,” spriež M. Vērdiņš. Cerības viešot tas, ka diskusiju par tā atjaunošanu uztur Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kā arī Aizsardzības ministrijas uzsāktā sadarbība ar ASV domnīcu “Potomac Foundation”. “Latvijas ekspertos varas aprindas neieklausīsies, bet, ja to pašu pateiks “Potomac Foundation” vai kāda cita ārzemju domnīca, politiķi ieklausīsies. Jo domnīca taču jautās – kā jums ar rezerves karavīriem, kāda ir to struktūra un kā palielināt viņu skaitu? Tādēļ cerības uz “Potomac Foundation” un Mūrnieci. Mūsu politikā pietrūkst “vanagu”, kā tas ir ASV, piemēram, senators Makeins. Mūsu atvaļinātie ģenerāļi nav sevišķi aktīvi un neuzņemas šādu lomu,” vērtē M. Vērdiņš.

Militārais eksperts esot saņēmis arī uzaicinājumu uz rezerves karavīru mācībām augustā. Tajās paredzēts mobilizēt lielāku skaitu rezerves karavīru nekā pērn, kad pavēstes tika izsūtītas 300 rezerves karavīriem, uz mācībām ieradās 59 karavīri. NBS vadība iecerējusi uzlabot karavīru apziņošanas sistēmu, izmantojot vairāk modernās tehnoloģijas, turklāt iepriekšējā mobilizācija, pēc R. Graubes vārdiem, parādīja, ka 90 pavēstes nesasniedza savus adresātus viņu deklarētajās dzīvesvietās. Jautāts, vai rezerves karavīri varētu pieteikties brīvprātīgi, ja tiktu izsludināta mobilizācija mācībām, NBS komandieris atbildēja, ka katram valsts pilsonim ir iespēja iestāties zemessardzē un šādi realizēt sevi valsts aizsardzībā. “Rezerves karavīru mācībās iesaucam speciālistus ar konkrētu militāro specializāciju, nevis kareivju grupu. Ja uz kuģa veicam mobilizāciju, tad tur būs gan pavārs, gan radioinženieris, gan ieroču speciālists. Mobilizāciju veicam atbilstoši kolektīvās aizsardzības plānam,” argumentēja Graube. Vērienīgākās rezerves karavīru mācības Latvijā notikšot 2018. gadā un būšot līdzvērtīgas pērn Igaunijā notikušajām mācībām “Siil” (“Ezis”).

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Rezervisti 139 -33 ,300-59 no kā seko– 25% un 17% tālāk nav vērts . Ja nonāks līdz X -h paredzams ka % būs mazāks. Armijas Rezervistu sistēma ārpus ZS nav nopietni uztverama ,Cilvēkam atkarībā no tā fiziskās un morālās gatavības ir japaredz teorētiskā un praktiskā lauka — 4h-6-8-12-16 un 18-24-32-36h apmācība mēnesī. Lielākās noslodzes galam 18-36h ( veido mācības un augstākās gatavības kodols). Lai tā būtu ir jabūt izvērstai ZS infrastruktūrai ,finansējumam utt. utl. bez tāir tikai grābstīšnās. Kas no tā sanāk varam redzēt 45milj. valstī- Ukrainā !

    • Precizējot ierindnieka zināšanu uzturēšana no 4h-6-8h mēnesī 2-3x apmeklējumi uz koncentrēta mācību stunda (Teorija/prakse), vidējā 12-18/24h /mēnesī 4x apmaklējumi ,augstākā 18-36 h 4-5x līdzīgi A-gatavība.

  2. Ha,ha kada armija?LV,tik sez zagli taja seima un grabj naudu ES.LV.tik ir palikusi vieni pesionari un berni! Latvijai tur nav ko zagt,tur vairs neka nepalika,tik latvija palika vel zalaka!

  3. Ko, juus tur iesauksiet lohi! Tiem kam katkaads speeks kaulos aizbrauks uz aarzemeem naudu pelniit. Tie kuri paliks neko smagaaku par savu strunnkki nekad nav ceelyssi. Taada nu mums ir situaacija, mazpilseetaas pendzuki un beerni videejaa paaudze praktiski nav. Labu politiku piekopj korumpanti un zaglli. Krieviem pat iebrukt te buus kauns, tukssums. Naudasmaki jau buus paraavussi fraku tiko sajutiis deguma smaku cuukas.

  4. vajag savadak visi jaunisi nodzerusie no nakojusi

  5. Tur jau ir tā problēma, ka kapteiņi sāk mācīt ģenerāļus.

  6. Milzīga pretestība valsts aizsardzības spēju palielinašanai.Cūku mēriem,ganampulkiem,banķieriem naudu atrod bez minstišanas.Galu galā nebūtu arī nekāds negods arī palūgt draugu atbalstu.Būtu ar steigu jāsūta pensija visus,kuri ir pret valsts neatkarības nostiprinašanu izmantojot dienesta stāvokli ar idiotiskam atrunam.

  7. Ja ir bailes no obligāta dienesta, lai paplašina zemessardzi un sagatavo virsnieku kadrus augstskolās, jo ir skaidrs, ka ar tik mazu karavīru skaitu valsti aizstāvēt nevar. To nu Graubem vajadzētu saprast! Vai kāds viņam ir pajautājis, cik karavīru vajag, lai ar saviem spēkiem aizstāvētos 4-5 dienas? Visi tikai paļaujas uz NATO, bet sabiedrotie te nevar ierasties kā uz burvju mājienu, jau “ap pusdienlaiku”. Un ko tad darīs ar to pārējo, neapmācīto “lielgabalgaļu” krīzes situācijā: tūlīt iesauks un uz pirmajām līnijām? Profesionāla armija var būt lielai valstij, bet ne mazai, kāda ir Latvija. Igauņi un lietuvieši tomēr arī militārā ziņā ir tālredzīgāki par mūsu politiķiem.

  8. Rezerves kapteinis – militārais eksperts ?!?!?!? Smiekli nāk….

  9. ijaunākais seržants Atbildēt

    Pirms atjaunot obligāto dienestu, vispirms vajadzētu atrisināt izglītību valsts valodā, bet tā mēs sagatavosim ieroču piegādātājus pretiniekam, ne Latvijas aizstāvjus.

    • Vai Izraelas armijā dien arābi?Būtu visai dīvaini,ja netiktu izvērteti apdraudejuma riski no potenciāli valstij nelojāliem cilvēkiem.

  10. Bijušais Seržants! Atbildēt

    Vajag maksas armiju! Protams stlasīti Stipri, Veseli vīri! Latviešu tautas Lepnums! Un viņiem Ļoti labas algas! Piem. 5000 euro pēc nodokļu nomaksas! Un nekādu problēmu! Ideālus dzīves, trenniņa apstākļus! Pilnīgi pa brīvu, visu medicīnisko sagatavošanu, apskates, ārstēšanas ja kas! Dzīvošanu perfektās telpās! Ideāla ēdināšana! Un puse, fiziski veseli un vīrišķīgi puiši gribēs būt armijas rindās! Tas būs Spec Nas! Kopā trenniņa, apmācība ar NATO visu vērtīgāko!

    • Nejauksim arī šeit naudu!Jau tā radies iespaids ka ārsti,pedagogi,ieredņi nepārtraukti piekopj itāļu streika veidu un jo lielāka alga,jo intensīvak streiko.Godīgi strāda un nodokļus maksa tikai mazo algu saņēmeji,jo viņi dzīvo uz eksistences robežas,kas mūsu valstī arī ir padarits par godīgumaetalonu-dzīve uz eksistences robežas!

    • Maksas armija būs pakļauta Valsts varai tur nebūs patriotu.

    • ”Grad” zalve un no 100 paliek 40 ,bet 30 ievainoti pārejie norakstīti. 40 Grad lādiņi x1500$ =60.000$ ja vaig papildus porciju var dabūt 3x =sanāk 180.000$ un 30 he apstrādāti

  11. Tas, ka politiskās aprindas pretojas šai idejai, kļūst uzkrītoši. “Sāk jau šķist, ka “nē” obligātajam dienestam ir kāds politiskais uzstādījums,” spriež M. Vērdiņš. === Ko laipo, saki droši, Kremlis ir to aizmaksājis…Kā pierādīt, pēc loģiskās domu gaitas – kad katru gadu 10 000 jaunu vīriešu ir apguvuši militāro zināšanu, iemaņu pamatus un ar automātu jau krūmos ir drauds ” 10 000 atbrīvotājiem” Tas nozīmē 10 000 zārku arī tajā pusē un jāsūta nākošie…Un ja Latvijai ir vel 10 000 ar ieročiem? Atbrīvošana ātri beigtos. Lētāk ir nopirkt pāris politiķu… un Latvijā tie laikam lēti un pārdodas dučiem?

    • davai, exceli pie malas, bet parunāsim par
      to, uz kuru pusi ciki no tiem 10 000 šaus
      vajadzības gadījumā, ja vispār šaus !

    • Protams šaus ne jau 10 000, bet kāda daļa un kura to jau ”atbrīvotājiem neuzzināt…Daudz vieglāk un patīkamāk ”atbrīvotājiem ” un viņu pirktajiem Saeimas draugiem ir vispārībā šo lietu bremzēt, neuzsākt – biksiņas paliks veselas ( bez mīkstā) un droši ka no kāda mājas pakša, krūma nešaus. Par to jau rūpējas … kaut vai skat Latvijas zemes vēsturi 13. – 14. gadsimtā ar zemnieku ieroču tiesībām un varēja Livonijas ordenis pulcināt palīgkaraspēku un jau 16. 16. , kad ieroču tiesības bija noņemtas un no palīgkaraspēka nekā – pa dienu to neiemācīsi…

Draugiem Facebook Twitter Google+