Politikāņi Valsts prezidenta balsi neliekas dzirdam 1
Droši vien arī “Latvijas Avīzes” lasītāji ir pamanījuši, ka Valsts prezidents Bērziņa k-gs nav apmierināts ar muļļāšanos valdošajās aprindās un to licis manīt ne vienu reizi vien. Nupat šķiet, ka pacietības striķītis uz mirkli bija pārtrūcis, un prezidents situāciju valdībā nesaudzīgi apzīmēja kā vājprāta murgu.
Jā, tajās aprindās parasti tik šerpi neizsakās, arī Bērziņa k-gs varēja uzdot savas domas apdarināt prezidenta kancelejas daiļrakstītājiem. Taču no latviešiem nākušam prezidentam tauta piedos par cietāku valodu. Cik var pieciest to pļāpāšanu un bezdarbību kā 16. martā, kad ministri, ministres un ģenerāļi noskatās, kā pazemo tautu.
Kad Valsts prezidents bija izkliedzis savu sāpi, ziņkāri gaidīja, kas nu tālāk notiks. Varbūt kādi atvainosies Valsts prezidentam par bezdarbību? Varbūt kāds pat atzīsies, ka nav īstajā vietā, un iesniegs atkāpšanās rakstu? Varbūt…
Patiesībā ne grēku nožēla, ne paškritika nesekoja.
Bet, tā kā “Latvijas Avīzes” pastāvīgais korespondents Saeimā Ģirts Zvirbulis tomēr nelikās mierā un iztaujāja aprindu pārstāvjus, tad noskaidrojās, ka tie vainu liek uz līderības trūkumu un politiskās kultūras nepietiekamību. Vispār ņemot un principā tās ir gluži pareizas atziņas. Nelaime vienīgi tāda, ka mūsu politikāņi un politologi teikto attiecina uz visiem citiem ļaudīm, bet ne uz sevi.
Jūs jautāsit, ar ko Valsts prezidenta kunga saceltais blīkšķis beidzies – vismaz patlaban, pašreizējā momentā.
Ne ar ko. Varbūt revidēšot Satversmi, varbūt no jauna nodibinās darba grupu. Var arī teikt, ka pie Valsts prezidenta k-ga dusmām vainīgā līdaka ir bargi sodīta, koalīcijas līderi to aiznes uz upi.
Sabiedrībā plaši pazīstamais publicists akadēmiķis Jānis Stradiņš šajās dienās (ne gadījuma dēļ?) izteicās, ka “Latvijas valsts 1918. gadā radās ideālistu – trešo tēva dēlu un Antiņu galvās. 1991. gadā Latvijas valsts vairs neradās ideālistu, bet tādu cilvēku galvās, no kuriem ļoti daudzi bija aprēķinātāji… Vienmēr ir jābūt ideālistu saujiņai, kas iedomāto Latviju pārvērš reālā…” (“Ir”, 26.III – 3.IV)
Interesanti – vai prezidents Bērziņš meklē Antiņus?
