Politikas eksperti Latvijas prezidentūru vērtē kā efektīvu 2
Latvijas prezidentūra norisinājusies sarežģītos apstākļos un spējusi aktīvi un labi strādāt, vienlaikus nav izpildīti daži mājasdarbi, ES institūcijās piedzīvoti nepatīkami brīži, bet par patiesu tās veiksmi varēs runāt tikai pēc vairākiem gadiem, ja valsts turpinās iesākto darbu, aģentūrai BNS sacīja politikas eksperti.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds piekrīt tiem ES struktūru pārstāvjiem, kuri jau iepriekš pauduši, ka Latvijas prezidentūra norisinājusies sarežģītos apstākļos, bet tajā pašā laikā daudz paveikusi un spējusi efektīvi strādāt.
“[Latvijas prezidentūra] sākās ar teroraktiem [Parīzē gada sākumā] un beidzās ar teroraktiem [piektdienas uzbrukumi Francijā un Tunisijā]. Šajā ēnā prezidentūra arī notika. Nesagatavotus pārsteidza arī migrācijas krīze Vidusjūrā, tāpat turpinājās [Krievijas] agresija Ukrainā un sankciju futbols, kas ietekmē ekonomiku,” teica Sprūds. Institūta direktors pauda, ka Latvijas prezidentūra tādējādi zināmā mērā nonākusi ģeopolitiskās krustugunīs. “Jāsaka Karla Bilda vārdiem – apkārt mums nav draugu, bet gan uguns loks,” atzina institūta direktors.
Runājot par prezidentūras veiksmes stāstiem, Sprūds norādīja, ka tie ir saistīti ar Latvijas veiktajām investīcijām partneros. “Gribas domāt, ka esam varējuši parādīt – lēmumi tiek pieņemti ne tikai Briselē, bet arī Rīgā. Tas ir svarīgi, jo mazām valstīm nav daudz ārpolitikas instrumentu,” paskaidroja Sprūds.
Viņš izdalīja vairākus aspektus, kas Latvijas prezidentūrai ir izdevušies. Sprūds atzina, ka Latvija spējusi izmantot savu ģeopolitisko stāvokli un stiprināt ES saites ar Austrumu partnerības valstīm, Centrālāziju un ASV, prezidentūras laikā tikusi institucionalizēta Eiropas Enerģētikas savienība un pievērsta uzmanība tādām jomām kā digitalizācija, kas Eiropai būs svarīga turpmākajos gados. Vienlaikus Latvija nav pildījusi savus mājasdarbus, piemēram, enerģētikas neatkarības gadījumā nav veikusi gāzes tirgus liberalizāciju un nav bijusi gatava izrādāt lielāku solidaritāti ar Eiropas dienvidiem migrācijas jautājumā.
Sprūds arī uzsvēra, ka svarīgas būšot ilgtermiņa investīcijas, kuras Latvijai jāprot izmantot, jo daudzi jautājumi Eiropas darba kārtībā būs vēl arī turpmākos gadus. “Daudzas iestādes izveidojušas kontaktu tīklus, būtu žēl, ka tie aizietu zudumā. Tāpat mums ir jāpieskata vairākas lietas kā, piemēram, Austrumu partnerība. Par pilnīgu prezidentūras veiksmi mēs varēsim spriest tikai pēc vairākiem gadiem,” teica Sprūds.
Savukārt “Eiropas Kustības Latvijā” vadītājs Andris Gobiņš atzina, ka Briselē no ES diplomātiem dzirdēti atzinīgi vārdi un viedoklis, ka Latvijas prezidentūra bijusi labākā pēdējo gadu laikā.
Latvijas prezidentūra bijusi savlaicīgi sagatavota un tikusi labi koordinēta ar Eiropas Komisiju, kā arī bijusi laba sadarbība ar citām ES institūcijām, norādīja Gobiņš. Kā vienu veiksmīgu Latvijas prezidentūras sasniegumu kustības vadītājs izcēla Austrumu partnerības samitu, kas Rīgā norisinājās maija beigās. Lai arī atsevišķas Austrumu partnerības valstis nesaņēma skaidru vēstījumu par bezvīzu režīma ieviešanu, tomēr pasākumā ieradās ES un Austrumu partnerības valstu līderi, kas šīs programmas vēstījumam un reģiona izaicinājumiem ļāvis saņemt plašu uzmanību.
“[Lielā] masu mediju uzmanība ļāva arī Dienvideiropas iedzīvotājiem pamanīt prioritātes, kas ir svarīgas mūsu reģionam. Ierindas vācietis un francūzis [parasti to] nepamana. Ar to ir vieglāk panākt rezultātu, kā, piemēram, sankciju pagarināšanu pret Krieviju,” paskaidroja Gobiņš.
Tāpat Latvijai izdevies veiksmīgi panākt lielāku sabiedrības iesaisti ES nozīmīgu jautājumu risināšanā. Par to liecinot tas, ka prezidentūras laikā notikusi laba sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām un dažādu nozaru ekspertiem. Tādi bijuši Austrumu partnerības samita pavadošie pasākumi – Austrumu partnerības Mediju forums, Pilsoniskās sabiedrības konference un Biznesa forums.
Runājot par prezidentūras laikā piedzīvotajiem negaidītajiem notikumiem, piemēram, teroraktiem gada sākumā Parīzē vai migrācijas krīzes saasinājumu Vidusjūrā, Gobiņš uzsvēra, ka Briselē tiekot atzinīgi vērtēta Latvijas ātrā reakcija uz šiem notikumiem. Latvija spējusi noorganizēt ministru ārkārtas sanāksmes, kurās tika skatīti šie jautājumi, kā arī apliecinājusi solidaritāti attiecīgajām valstīm.
Vienlaikus “Eiropas Kustības Latvijā” vadītājs atzina, ka prezidentūras laikā iznācis uzklausīt arī kritiku, kas bijusi saistīta ar to, ka dažreiz radusies situācija, ka ne ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ne arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica nav varējuši apmeklēt kādu pasākumu. “Tādi gadījumi bija, kad notika Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas sanāksmes vienlaicīgi. Nācās uzklausīt nepatīkamu kritiku,” sacīja Gobiņš.
Viņš šādu situāciju skaidroja ar to, ka abas amatpersonas tīri fiziski nespēj būt vairākās vietās vienlaicīgi un Latvija iepriekš kļūdaini attiecās no Eiropas lietu ministra portfeļa izveidošanas. Kopumā gan Gobiņš Latvijas amatpersonu darbu prezidentūras laikā vērtēja augstu un izteica apbrīnu tam, ka tās spējušas strādāt intensīvos apstākļos un nav nogurušas.
Latvijas prezidentūra ES Padomē notiek 2015.gada pirmajā pusgadā. Latvijas prezidentūra noslēgsies 1.jūlijā, kad par nākamo ES Padomes prezidējošo valsti kļūs Luksemburga. Prezidentūras laikā Rīgā norisinājās vairākas augsta līmeņa ES ministru tikšanās, notika Austrumu partnerības jeb tā dēvētais Rīgas samits, kā arī tika aizvadīti dažādi prezidentūras publiskās diplomātijas kultūras pasākumi.
