Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
5. augusts, 2014
Drukāt

ES tirdzniecības vienošanās noteikumi neraisa sajūsmu Ukrainā. (4)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Autors: Andrijs Jaņitskis, ukraiņu žurnālists

 

Ne gluži “veiksmes stāsts”


Ukrainas 43 miljonus iedzīvotāju var iedalīt divās lielās grupās – eiropeiski un krieviski noskaņotajos. Bijušais prezidents Viktors Janukovičs bija dzimis Ukrainas austrumos netālu no robežas ar Krieviju un bija prokrieviski noskaņoto iedzīvotāju pārstāvis. Viņš solīja saviem vēlētājiem oficiālu statusu krievu valodai un draudzīgas attiecības ar Krieviju, lai gan nepanāca ne vienu, ne otru. Tajā pašā laikā cita iedzīvotāju daļa samierinājās ar Janukoviču, jo viņš solīja parakstīt asociācijas līgumu ar ES. Trīs prezidentūras gadus no 2010. līdz 2013. gadam Janukovičs vilka līdzi eiropeiski noskaņoto iedzīvotāju daļu. Pērn novembra beigās viņš atteicās parakstīt vienošanos ar ES, saniknojot eiropeiski noskaņoto pilsoņu daļu. Mēģinājumi apspiest protestus ar spēku tikai pavairoja dusmas. Pēc trīs mēnešus ilgām protesta demonstrācijām Janukovičs aizbēga uz Krieviju, bet pēc dažiem mēnešiem Ukrainas jaunā valdība parakstīja vienošanos ar Eiropas Savienību.

Šo stāstu varētu uzskatīt par veiksmīgu, ja ne citi procesi Ukrainas sabiedrībā. Masu protestos Kijevā šoziem tika nogalināti vairāk nekā simt cilvēki, bet slepkavības pastrādājušie noziedznieki joprojām nav sodīti. Krievija ir okupējusi un anektējusi Krimu – Ukrainas autonomo apgabalu ar 2,3 miljoniem iedzīvotāju. Vairāk nekā puse Krimas iedzīvotāju ir etniskie krievi. Viņi ticēja Krievijas propagandai par Ukrainas valsts sabrukumu un asinskāro fašistu pūļiem, kas it kā sagrābuši varu Kijevā. Daudzi Krimas iedzīvotāji sagaidīja Krievijas karaspēku ar prieku. Daļa iedzīvotāju bēga no autonomā apgabala vai neizrādīja savu attieksmi, lai netiktu pakļauti represijām un apsūdzībām par “fašistu” atbalstīšanu. Visbeidzot, Krievija atbalstīja separātistus Ukrainas austrumos ar naudu, ieročiem un kaujiniekiem. Krievijas atbalsts ir novedis pie tā, ka militārais konflikts ir ieildzis un turpinās vēl šodien. Apšaudēs Ukrainas austrumos ir gājuši bojā vairāk nekā 400 cilvēku, to skaitā civiliedzīvotāji.

Ekspertu 
vērtējumi atšķiras


Vienošanās starp Kijevu un Briseli tika parakstīta burtiski ar asinīm, tādēļ pēc šīs vienošanās panākšanas Ukrainas pilsoņi nejuta īpašu prieku. Līguma parakstīšanas dienā 27. jūnijā Kijevas centrā bija sapulcējusies neliela cilvēku grupa ar ES karogiem. Ukrainas eksperti dažādi vērtē vienošanās ar ES ietekmi uz Ukrainas ekonomiku. Viens no vienošanās kritiķiem, Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas akadēmiķis Valerijs Hejets paudis bažas par attiecību tālāku pasliktināšanos ar Krieviju. Tīmekļa vietnes “EconoBlog.com.ua” ekonomikas eksperts Pauls Kučta uzskata, ka attiecības ar Krieviju jau ir tik sliktas, ka sliktākas nevar būt, un Krievijas darbības likvidē pēdējās šaubas Ukrainas uzņēmējiem par vienošanos ar ES.

Ekonomiskās izpētes un politisko konsultāciju domnīcas zinātniskā direktore Veronika Movčana paredz, ka vienošanās ar ES pozitīvi ietekmēs Ukrainas ekonomiku. Rakstā izdevumā “EvroPravda” viņa prognozē, ka iedzīvotāju algas Ukrainā varētu pieaugt par 8,5 – 9,1%. Pēc Eiropas Ārējās darbības dienesta datiem, Ukrainas iekšzemes kopprodukta ikgadējā augsme varētu būt aptuveni pieci procenti, Ukrainas ražotājiem izejot jaunos tirgos.

“Brīvā” tirdzniecība 
kvotu ietvaros


Ukrainas un ES asociācijas līguma ekonomiskā sadaļa paredz visaptverošu brīvās tirdzniecības vienošanos. Lai gan līgumā ir vārdkopa “brīvā tirdzniecība”, vienošanās paredz zināmus ierobežojumus. Ukrainas precēm noteiktas kvotas 36 preču grupās. Muitas nodoklis nebūs jāmaksā par precēm, kas nepārsniedz kvotu ietvarus. Vienošanās paredz, ka no šā gada maija līdz novembrim kvotas ir vienpusēji atvērtas Ukrainas precēm, kas tiek ievestas ES, taču ukraiņu uzņēmēji bažījas par nākotni. Dati par jūlija pirmo pusi liecina, ka Ukrainas ražotāji paredz eksportēt 
10 000 tonnu augļu sulu un 2500 tonnu medus, kas ir vairāk nekā puse no paredzētās kvotas. Taču kvotas nav nopietnākā barjera Ukrainas preču iekļūšanai ES tirgū. Ukrainas nacionālā valūta hrivna kopš gada sākuma zaudējusi 45% vērtības – no 11,25 hrivnām par vienu eiro janvārī līdz 16,35 hrivnām par eiro jūlijā, tāpēc Ukrainas preces ir kļuvušas daudz lētākas ES valstu iedzīvotājiem, bet dod daudz mazākus ienākumus to ražotājiem. Līdz ar kvotām ir arī citi nopietnāki ierobežojumi, atzīmē Ukrainas firmas “ProAgro”direktors Nikolajs Vernitskis. Daudzi ražotāji Ukrainā vēlētos piegādāt produktus Eiropas tirgum, taču vēl nav saņēmuši vajadzīgos kvalitātes pārbaudes sertifikātus. Ukrainas amatpersonas nepalīdz ražotājiem saņemt ES sertifikātus eksportam. Uzņēmējiem nākas veikt šo procedūru individuāli bez valsts atbalsta, tērējot šim nolūkam savu laiku un naudu.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Interesanti, kāpēc nav grupas “nacionāli noskaņoti”. Kautkā neticu, ka nav. Nevar būt ka 43 M cilvēku sadalās tikai 2 grupās pēc tā, kam viņi domā, ka labāk ir atdot savas pēcpuses izdr@šanai 🙂

  2. tas nosaucas arvienu vardu -esam sezamvieta un busim tur lidz dzives galam.

  3. zilie slepkavas ielenkusi galveno slepkavu…..

Draugiem Facebook Twitter Google+