Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. aprīlis, 2013
Drukāt

Politiķi: laukos jāveicina uzņēmējdarbība un jānodrošina darba vietas

Foto: LETAFoto: LETA
Lai lauku iedzīvotāji nepamestu savas dzīvesvietas par labu lielākām pilsētām vai ārzemēm, nepieciešams veicināt uzņēmējdarbību un nodrošināt iedzīvotājiem darba vietas, uzskata dažādu politisko partiju pārstāvji.

Reformu partija (RP) norāda, ka galvenais faktors, lai cilvēki paliktu savā pašvaldībā, ir darba vietas, kā arī sakārtota transporta sistēma, lai cilvēki varētu dzīvot lauku teritorijā un tikt uz darbu tuvākā vai tālākā pilsētā. Tieši atbalsts darba vietu izveidei ir viens no pašvaldības galvenajiem uzdevumiem, ko iespējams paveikt ar uzņēmējdarbības veicināšanu. RP uzsver, ka sakārtota uzņēmējdarbības vide, Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieguldīšana ne tikai skvēru un strūklaku labiekārtošanā, bet gan uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūrā, – veicinās cilvēku palikšanu laukos.
RP arī akcentē, ka ir daudz labāk, ja apstākļos, kad nav atrodama darba vieta lauku teritorijā, ģimenes ienākumu nodrošināšanai iedzīvotāji pārceļas uz kādu no Latvijas pilsētām, nevis dodas darba meklējumos ārpus Latvijas. Tādēļ primārais jautājums ir par darba vietu pieejamību Latvijā, kas līdz ar sakārtotu ceļu infrastruktūru un sabiedriskā transporta sistēmu ļaus arī saglabāt vienmērīgu apdzīvotību Latvijas reģionos, klāsta RP.
Latvijas Zemnieku savienība (LZS) uzskata, ka “šis ir ļoti konceptuāls jautājums un pašvaldība maz ko var darīt”. Vienlaikus partijas pārstāvji uzsver – galvenais, lai cilvēkiem būtu darbs. Pašvaldība ar elastīgu nodokļu sistēmu var veicināt uzņēmējdarbību, bet lielākoties viss ir atkarīgs no valsts nodokļu politikas un uzņēmējdarbību regulējošās likumdošanas. Par labvēlīgu nodokļu politiku valdība negrib neko dzirdēt, piebilst LZS.
Partijas pārstāvji akcentē, ka valdībai steidzami jādara viss, lai saglābtu vēl tos, kas palikuši, lai viņi varētu atrast darbu, nopelnīt kaut vai tik, lai uzturētu ģimenes, “lai gan izskatās, ka galvenais, kas šobrīd to interesē, ir ievilkt Latviju grūstošajā eirozonā, nemaz nedomājot par to, ko mūsu cilvēkiem tas maksās”.
Savukārt “Vienotība” pauž viedokli, ka pašvaldībām aktīvi jāveicina uzņēmējdarbība, lai vietējiem iedzīvotājiem būtu darba vietas. Tāpat jāattīsta attālinātā darba iespējas un jāaktivizē tādi pakalpojumu atbalsta veidi un iespējas, kas palīdzētu izveidot savu mazo biznesu – gan izglītojot, gan palīdzot ar nepieciešamās informācijas savākšanu un analizēšanu, kas nepieciešama pirms biznesa uzsākšanas.
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) uzskata, ka iesākumā ir nepieciešams valstiskā līmenī atzīt, ka mums ir nepieciešami iedzīvotāji gan pilsētās, gan laukos un abu veiktais darbs ir vienlīdz vērtīgs. Valstij un pašvaldībām ir jāpalīdz nodrošināt priekšnosacījumi, lai cilvēkiem būtu motivācija dzīvot laukos un uzņēmējiem attīstīt uzņēmējdarbību konkrētajā vietā.
Pēc VL-TB/LNNK domām, tam ir nepieciešams attīstīt infrastruktūru, saglabāt lauku skolas un bērnudārzus, veicināt kooperāciju starp zemniekiem, lai viņu produkcija kļūtu rentablāka un eksportspējīgāka, finansiāli atbalstīt perspektīvu nozaru attīstību konkrētajā novadā, nodrošināt iespējami plašu Eiropas Savienības fondu pieejamību. Apsverama būtu arī iniciatīva likvidēt PSRS laikos mazos ciematos celtās novecojušās, energoneefektīvās, mazapdzīvotās daudzdzīvokļu mājas un vietā ar pašvaldības atbalstu uzcelt energoefektīvas individuālās mājas, kas vairāk atbilstu latviešu dzīvesveidam, piebilst partijas pārstāvji.
Politiskā apvienība “Saskaņas centrs” uzskata, ka cilvēki brauc prom no lauku reģioniem tādēļ, ka savas dzīvesvietas tuvumā nevar atrast darbu. Cilvēku aizplūšanu no laukiem var pārtraukt, attīstot lauksaimniecību, ražošanu, kas veicina jaunu darbavietu izveidi. Otrs darbības virziens būtu veicināt lauku tūrismu, kam arī nepieciešamas darbarokas, piedāvā SC, piebilstot, ka jāņem vērā tas, ka lauku tūrismam lielākoties ir sezonāls raksturs un tas ir samērā atkarīgs no ārējās konjunktūras.
Latvijas Zaļā partija (LZP) norāda, ka ir nepieciešams radikāli mainīt un attīstīt valsts reģionālo un lauksaimnieciskās ražošanas politiku, nodrošinot lauku iedzīvotājus ar iespējām strādāt un pelnīt lauku reģionos, atbalstot visu veidu uzņēmējdarbību un kooperāciju. “Brīvais tirgus ir zaudējis savu brīnumnūjiņas oreolu, tāpēc jāpalielina valsts regulējošā loma,” pauž LZP.
Valstij jāuzņemas atbildība gan par eksporta tirgu paplašināšanu, gan par vietējā tirgus aizsardzību, ko var izdarīt, izveidojot centralizētu lauksaimnieciskās ražošanas valsts atbalsta un realizācijas tīklu, kas regulētu pieprasījuma un saražoto produktu, kā arī veicamo pakalpojumu savstarpējo līdzsvaru un attīstību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+