Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. jūlijs, 2015
Drukāt

Latvijas vēsturnieki atbalsta Valsts prezidenta spriedumu par vēstures skaidrošanu (10)

Foto - LETAFoto - LETA

Šodien jaunais Valsts prezidents Raimonds Vējonis Melngalvju namā tiekas ar Latvijas Vēsturnieku komisijas pārstāvjiem, lai pārrunātu iepriekšējā prezidenta laikā pieklusušās komisijas tālākos darba uzdevumus. Latvijas vēsturnieki atzinīgi uzņēmuši Vējoņa kunga viedokli, kuru viņš izteica, stājoties amatā 8. jūlijā, proti, ka Latvijas vēsture gan Latvijas iedzīvotājiem, gan pasaulē skaidrota pārāk maz, tātad tas jādara aktīvāk.

“Latvijas Avīzes” aptaujātie pagātnes jomas speciālisti vienlaikus uzsver, ka vēsture ir priekšmets, kas jāpēta un jāpopularizē nepārtraukti, nevis kampaņveidīgi, turklāt nepietiek tikai ar akadēmisko zinātni – nākotnē vairāk spēku un līdzekļu jāiegulda tajā, lai akadēmiskajā vidē augsti novērtētie pētījumi nonāktu līdz plašākai mērķ­auditorijai. Ar iesīkstējušiem stereotipiem savā vidē jācīnās arī pašiem vēsturniekiem. “Vēstures jautājumu skaidrošana plašai mērķauditorijai ne vienmēr nozīmē nolaišanos populisma līmenī, drīzāk otrādi – tā ir liela māksla paskaidrot sarežģītas lietas saprotami un interesanti,” spriež Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte. Viņa vēstures skaidrošanā saskata vismaz divas būtiskas problēmas. Pirmā ir lielai sabiedrības daļai interesantu un saistošu Latvijas vēstures grāmatu trūkums – tas attiecas uz izdevumiem kā svešvalodās, tā latviešu valodā. Otrā ir jautājums par muzeju bezmaksas apmeklējumu skolēniem, kas “iestrēdzis jau gadu desmitiem”.

LU Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis cer, ka Vējoņa kunga izteikums nav jāsaprot tikai kā atbalsts Valsts prezidenta Latvijas Vēsturnieku komisijai vien. Beigu beigās būtu arī jāsakārto lietas tā, lai savu darbību varētu sākt VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisija, lai vēsture tiktu atzīta par vienu no humanitāro zinātņu prioritātēm un tai ierādītu pienācīgu vietu valsts pētījumu programmās.

“Labāka vēstures zināšana un izpratne palīdzētu nepieļaut kļūdas nākotnē, kā arī nedramatizēt situāciju mūsdienu notikumos. Viens piemērs – demogrāfiskā situācija un ieceļotāji. Mūsu valsts iedzīvotāji pēdējos 150 gados bijuši vieni no mobilākajiem pasaulē, simti tūkstoši pārvietojušies ārpus robežām un arī atgriezušies dzimtenē, tāpat esam uzņēmuši un iemācījušies sadzīvot ar citu tautu pārstāvjiem, kas kā savu dzīvesvietu izvēlējušies Latviju,” uzskata vēstures doktors un Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. Viņaprāt, vēstures pasniegšanā sabiedrībai vajadzētu izvairīties no balts – melns kategorijām, bet dot pašai lielāku iespēju novērtēt, kas tai šķiet labs, kas slikts, un izdarīt secinājumus nākotnei. Krūmiņš ievērojis, ka pēdējā laikā atkal atjaunojas mīti par padomju laiku. Piemēram, par toreiz it kā pastāvošo sociālā nodrošinājuma augsto līmeni.

“Tikai tad, kad valsts iekšienē būsim tikuši skaidrībā ar savu pagātni, kad būsim iemācījušies to pareizi lietot – kā morālu skolotāju, nevis kā līdzekli, lai pamatotu savas darbības –, tikai tad arī mūsu vēsture būs “skaidrāka” apkārtējiem,” norāda propagandas jautājumu pētnieks, vēstures doktors Kaspars Zellis. Viņaprāt, mēģinājumi izmantot vēsturi par kultūrdiplomātijas līdzekli, respektīvi, kā “maigās varas” instrumentu savu politisko mērķu sasniegšanai, novedīs pie līdzināšanās Krievijai, “kas savas kultūrtraumas sublimē šodienas politiskajās realitātēs”. Rezultāts būs tāds, ka citi šādi pasniegtu vēsturi “nesapratīs”. Zellis atbalsta nepieciešamību skaidrot Latvijas vēsturi ārzemniekiem un pašu sabiedrībai, taču to nedrīkstot darīt politizēti, dogmatizējot. Viņa pārliecība: “Politiķiem nav jāveido konsultējošas un citu veidu komisijas, bet jāatbalsta zinātnieki un cītīgi jālasa viņu sarakstītās grāmatas, raksti, atziņas. Tas ir Vējoņa kunga galvenais uzdevums šajā jomā – raudzīties, lai tas tā notiktu, lai vēsture nepārvērstos tikai par politiskās vai ekonomiskās elites stāvokļa pamatotāju.”

Tikmēr titula “Gada vēsturnieks Latvijā 2014” īpašnieks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Gustavs Strenga atgādina par nepieciešamību apzināties, kam un kāpēc vēlamies izstāstīt savu vēstures stāstu un ko gribam ar to panākt. “Lai taptu sadzirdēti, svarīgs ir stāstīšanas veids un stāsta intelektuālais līmenis. Pazīstamais amerikāņu vēsturnieks Timotejs Snaiders šobrīd ļoti veiksmīgi skaidro Ukrainas un ukraiņu tautas vēsturi. Viņā ieklausās un uz viņu atsaucas,” aizrāda vēsturnieks, kurš specializējas viduslaikos. Viņš apšauba, vai Latvijā tapušus pētījumus tikai par Latvijas vēsturi izdotos padarīt starptautiski atpazīstamus un novērtētus. Lai stāstu par Latvijas pagātni izprastu Rietumeiropā, tam būtu jābūt izstāstītam reģionālā kontekstā, stāstot par visu Baltiju. “Paralēles un analoģijas vienmēr palīdz labāk izprast vēsturi,” tā Strenga.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. … Man personigi parsteidz tas, cik tiesam maza ir dzina vai interese pasu latviesu vesturniekos, it seviski sovjetlaika, izvertet ari musu tautas garigo devumu cilvecei un specifiski Eiropas kulturai, tas vienreizejos liktenu lokos, visos vesturiskos periodos, pec nacionali orientetam kriterijam … !

    … Liekas, ka vinu/vesturnieku pagatnes apzina vai nu vel nav spejusi pienemt jaunu nacionalu un patriotisku perspektivi, kas ir neatkariga no gramatizdeveju sponsoru tematikas, vai tie nav spejigi vel but pastavigi un akademiski neatkarigi savos darbos … un, kas viss kopigi, lidz sim, ir tikai papildinajis komunaku vai globalisma zombeto politiku vidu tikai galigu naivitati par patiesibu un nespeju vai negribu saredzet vinu atbildibu par neizdarito un lielako politiskas darbibas kludu internacionala fona … — ATKLATI UN CAUR TIESISKU ATZINUMU VIRKNEM INFORMET INTERNACIONALO PUBLIKU PAR OKUPACIJU REALITATI UN SODIEN VEL NENOTIKUSO DDD BALTIJA !

    … Musu VP uzrunas ANO generalasemblejas ir bijusas tikai tuksas atkartotas frazes par visparejam pasaule pienemtam un popularam problemam un situacijam, bet neviens nav pateicis patiesibu par latviesu nezeligo vesturi un PIEPRASIJIS/use 1. vajadzibu izlabot pretlikumigi turpinoso genocidu – maiga agresijas un smalka genocida formatos , un 2. pienakosas reparticijas … no vainigajam un nodevigaja lielvalstim … !

  2. ” Krūmiņš ievērojis, ka pēdējā laikā atkal atjaunojas mīti par padomju laiku. Piemēram, par toreiz it kā pastāvošo sociālā nodrošinājuma augsto līmeni.”
    ================================================================
    Krūmiņ, mosties! Jābeidz niekoties ar “it kā” – vajag statistikas datus izmantot:
    “Vairāk nekā 50 000 Latvijas jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, šādu informāciju apkopojuši iniciatīvas «Jauniešu garantija» aktīvisti.”
    LETA,2015. gada 19. martā.

  3. … VP Vejonim ir jasaprot, ka ir jasastada jauna Latvijas vesturnieku komisiju, kura ir: 1. dinamiska, 2.elektroniskas eras vajadzibam sagatavota, 3. pieraditi patriotiska pec izpratnes un nostajas, un tadejadi gatava runat atklatu valodu, 4. ir post komunistu eras akademiki vai biedri kuri ne tikai saprot, bet grib un spej izlietot masu mediju un politiskos kanalus ka patiesas Latvijas Republikas vestures/okupacijas dokumentaciju un stastu, 5. spej dot kailo patiesibu okupacijas un genocida seku noversanas vajadzibai, 6. ar autoratativu vestures isu sastadijumu ar ko varetu informet visur, un visus, 7. parstradatu dokumentaciju prieks iesniegumiem ANO tieslietu un citas institucijas par OKUPACIJAS UN GENOCIDA PRETLATVIESU PAMATTAUTU un, 8. izpaust nepabeigtas DDD 20 gadu konsekvences sodienas Bezabrene, un sadejadi rasto pretlikumigo 5. kolonnas atbalstu no nelikumigi valsti palikusam militarpersonam 9. un pieradit internacionalo likumu un konvenciju principu pielietosanas vajadzibu, 10. konsekventi, reparticijam no zinami divu lielvalstu slepeno sadarbibu genocida pret autohtono latviesu pamattautu … un kas vel turpinas … tik loti izsmalcinata veida no to valstu likumigiam institucijam … !

  4. domāju, ka Latvijas vēsturnieku, juristu un politiķu aktuālākais uzdevums ir – konstatēt un likvidēt iespējamos hibrīdkara cēloņus Valstī.
    Bet, lai šāda iecere būtu realizējama, tad vispirms ir jāpanāk okupācijas fakta atzīšana, kā arī nelikvidēto okupācijas seku esamība no visām politiskajām partijām; un, ņemot vērā hibrīdkara apstākļus, tā veicama ES un ANO jurisdikcijā (un bez padomju diplomātisko “profesionāļu” klātbūtnes).

  5. Viesturam Sprūdem Atbildēt

    Gribētu uzzināt ar kuriem Latvijas vēsturniekiem, tad Prezidents Vējonis tiekas, un kas viņus ir pilnvarojis pārstāvēt Latvijas vēstures zinātni? Vai tiešām bijušie kompartijas biedri, vēlāk ideoloģiskie nacionālisti pensionāri Feldmanis un Zunda, kas pēdējos gados arvien vairāk ir regresējuši autoritāras mazspējas un narcistiskas pašapmierinātības virzienā?

  6. Mākslas zinātniece Atbildēt

    Aizejot uz Latvijas Nacionālo vēstures muzeju Brīvības ielā , un apskatot ekspozīciju, rodas sajūta, ka paši vēsturnieki ir palikuši vēsturē. Ar šādām nekvalitatīvām ekspozīcijām normālu cilvēku par vēsturi ne ieinteresēsi. Vējoņa kungam būtu veselīgi pašam aiziet apskatīties.

    • Ieteiktu atcerēties, ka tā ir tikai pagaidu ekspozīcija, kamēr Pils tiek savesta kārtībā pēc ugunsgrēka. Tur nav ne vietas, ne arī vērts ieguldīt lielus līdzekļus pasākuma pagaidu rakstura dēļ. Un, ņemot to visu vērā, šī ekspozīcija nav nemaz tik slikta.

  7. K. Zellis, kurš apgalvo, ka komunistiskā režīma kolaborantus dēvēt par tādiem ir nepieklājīgi, kritizē bruņot pretošanās kustību, uzsver, ka daļa sabiedrības no deportācijam bija ieguvēji, un ir pārliecināts, Stopiņos apraktos Baigā gada upurus apzināti nepārapbedīja līdz 1944. gadam (sak’, atstāsim rezervei), mums būs tas vēstures skaidrotājs un gara gaismas nesējs?!? Pieaiciniet vēl kompānijā Žvinkļa kungu, kura teorijas par aneksiju okupācijas vietā, tautas valodā runājot “iespārda un dedzina”… Ja šo teoriju piemēro kriminālistikā, tad izvarošana notiek tikai līdz brīdim, kamēr uzbrucējs “ticis iekšā”. Pēc tam tas ir vienkārši sekss. Jā, iespējams, abas iesaistītās puses nav vienlīdz apmierinātas, bet par vardarbību to vairs neuzskatām.
    Mans klusi pīpē stūrīti… Kur tie Vēstures fakultātes ikgadējie absolventi paliek? Pētniecībā tiešām neviens nesāk darboties?

  8. Vai beidzot tiks arī pacelts jautājums-”Okupācija bija,bet okupantu nebija”?

  9. Beidzot ir parādijies cerētais pagrieziens Latvijas vēstures attīstībā un zināšanā! Varēja jau nojaust ka bez valsts atbalsta un caur politiskas drosmes trūkuma būt priekšzīmīgiem, pat lepniem, par to kas mēs esam, ka tauta tika kaunināta, un panākumi noliegti. Valdība un Saeimas deputāti padevās; tika pakļauti ”maigai russkij mir varai” ar savām propagandas netaisnībām.

Draugiem Facebook Twitter Google+