Briselē “uzrok” pārkāpumus zemes tirgū. Pašmāju politiķiem – mugurkaula pārbaude 7
To pašu EK pieprasījusi Lietuvai, Ungārijai, Bulgārijai un Slovākijai, kurās lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus aizsardzībai pieņemti līdzīgi vai pat vēl stingrāki noteikumi.
Briselē “uzrok”pārkāpumus
Latvijā un pārējās nosauktajās valstīs esot pārkāpts Eiropas Savienības dalībvalstīm noteiktais princips par kapitāla brīvu plūsmu un brīvību veikt uzņēmējdarbību. Kaut arī zināms, ka Latvijā un pārējās nosauktajās valstīs, gatavojot tiesību dokumentus, kas ierobežo zemes iegādi, nepagrāba neko gluži no zila gaisa, bet vispirms izpētīja iegādes noteikumus Vācijā, Austrijā un citās vecajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, Briseles ierēdņi to izliekas neredzam. Viņi “izrakuši”, ka šo piecu valstu likumos noteiktie ierobežojumi citu ES dalībvalstu pilsoņiem esot “pārāk ierobežojoši un diskriminējoši attiecībā uz lauku attīstībā veiktu ieguldījumu piesaisti”. Citiem vārdiem sakot, tie apgrūtina dāņu, vācu, zviedru un citu bagātāko valstu pilsoņiem nopirkt Latvijā zemi, kas joprojām maksā vairākkārt lētāk nekā viņu mītnes zemēs. Iznākumā, zemi pārpērkot no rokas rokā, tiek mākslīgi “uzskrūvētas” cenas, neļaujot nopirkt zemi pašmāju zemniekiem.
Ka pašmāju zemnieki nespēj maksāt vairāk un konkurēt zemes tirgū un ka savu saimniecību uzturēšanai daudzviet ir spiesti zemi nomāt no ārzemniekiem, kuri nav ne lauksaimnieki, ne pastāvīgie iedzīvotāji, tas, lūk, Briseles ierēdņiem nešķiet diskriminējoši! Tāpat viņiem nemaz neliekas diskriminējoši, ka joprojām samērā zemo cenu dēļ Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir ļoti izdevīga spekulācijām, nevis lauksaimnieciskai ražošanai.
