Politiķim jābūt drosmīgam 6
Tukumniekam Edmundam Jurēvicam šodien aprit tikai 22 gadi, taču nu jau vairākus gadus viņš pilda Saeimas deputāta palīga atbildīgos pienākumus. Nesen viņš arī uzvarējis televīzijas spēlē “Es varu būt premjerministrs”.
Edmunds teic: gana ciešā sasaiste ar politiku, turklāt ar šobrīd jau ilgstoši pie varas esošo partiju “Vienotība” spēlē bijusi gan pluss, gan arī mīnuss. Darba specifikas dēļ Edmunds daudz zina par Latvijas politikas aktuālajām problēmām un spēj par tām diskutēt. Darbojoties politiskā vidē, viņš arī jau pārņēmis politiķu runasveidu un debašu manieri. Taču sabiedrībā ir negatīva nostāja pret visiem, kuri ir politikā vai tuvu tai.
Potenciālajiem premjerministriem šogad jau pavasarī bija jāiesūta sava ideja Latvijai, pēc kuras spēles organizatori lēma, kurus aicināt tajā piedalīties. Sākotnēji izvēlējās 30, kurus aicināja uz interviju, savukārt 20 no viņiem bija jādodas uz radio debatēm. Televīzijas spēlē nokļuva tikai septiņi jaunieši. Edmundam grūtas šķita radio debates, jo tajās bija jāpārzina plašs tēmu loks, turklāt nācies strauji “lēkāt” no vienas tēmas uz otru. Grūts bijis uzdevums Stacijas laukumā doties pie cikvēkiem un vākt parakstus savas idejas – par to, ka Valsts prezidents jāvēl atklātā balsojumā – atbalstam. Edmunds skaidro: atklāti Valsts prezidents būtu jāvēl tāpēc, ka tas ir viens no vissvarīgākajiem Saeimas lēmumiem un vēlētājiem ir tiesības zināt, kā balsojis viņa ievēlētais deputāts. Turklāt “tāds deputāts, kurš nespēj pamatot savu balsojumu, mums nav vajadzīgs”. Taču visgrūtākais bijis uzrakstīt Jaungada runu televīzijas finālam. “Gribēju to veidot tādu, it kā es tiešām būtu premjerministrs. Taču runai bija dota tikai pusotras minūtes laika,” atceras Edmunds.
Tīri juridiski Edmunds gan pagaidām ir Reformu partijas biedrs, taču reformisti jau teju saplūduši ar “Vienotību”. Iepriekšējā Saeimā Edmunds bija Reformu partijas frakcijas deputāta, Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Ozoliņa palīgs. Nu palīdz Vilnim Ķirsim, kurš arī savulaik bija Reformu partijā. Šajā partijā Edmunds iestājās, tikko sasniedzis pilngadību. “Man tobrīd simpatizēja gan partijas veidotājs Valdis Zatlers, jo sevišķi tāpēc, ka viņš bija spējis atlaist Saeimu, gan tas, ka šī partija pieteica dažādas reformas, kaut arī dažas varbūt izskatījās pārdrošas. Simpatizēja arī tas, ka partija solīja ieviest tiesiskumu politiskajā vidē,” stāsta Edmunds. Viņaprāt, 10. Saeima nedrīkstēja turpināt darbu tāpēc, ka bija zaudējusi sabiedrības uzticību. Kaut gan savulaik Reformu partija savā ziņā tika dibināta kā alternatīva “Vienotībai”, Edmunds uzskata, ka tagadējais lēmums par apvienošanos ir pareizs.
Darbojoties politikā, Edmunds pats gribētu ieviest politikā drosmi: “Latvijā eksperti un politiķi bieži vien zina, kas jādara, bet baidās to pateikt sabiedrībai. Es būtu gatavs kļūt nepopulārs kā politiķis, kas pieņem smagus, bet Latvijai vajadzīgus lēmumus.” Viņaprāt, viena no nepieciešamām nepopulārām reformām būtu sociālo pabalstu reforma. Daudzi par mazu algu strādājoši cilvēki jūtoties aizvainoti, ka viņu ienākumi galu galā ir mazāki nekā “profesionāliem” pabalstu saņēmējiem. Edmunds uzskata: jāatrod veids, kā atsijāt tos, kuri ļaunprātīgi izmanto sociālā atbalsta sistēmu. Viena no Edmunda autoritātēm politikā Mārgareta Tečere arī pieņēma nepopulārus lēmumus, izpelnoties sabiedrības nosodījumu. Taču vēlāk tauta saprata, ka lēmumi bijuši pareizi.
Sabiedriski aktīvs Edmunds bija, jau mācoties Tukuma 2. vidusskolā, kad darbojās skolas pašpārvaldē, skolēnu parlamentā. Darbojies pat Eiropas jauniešu parlamentā. “Mani jau no pusaudža vecuma ļoti interesēja, kas notiek valstī, manā pilsētā. Tāpēc, ka tik ļoti interesējos par politiku, savā ziņā esmu pat ģimenes melnā avs, jo lielākoties tajā ir skolotāji, mediķi un inženieri, viens no vectēviem – arhitekts,” stāsta Edmunds. Pēc skolas pabeigšanas sācis tieslietu studijas, kas priekšvēlēšanu laika lielās slodzes dēļ gan pārtrauktas.
Deputāta palīga amats ir pirmais un līdz šim vienīgais algotais jaunieša darbs. Bieži vien cilvēki domājot, ka deputāta palīgi esot parlamentāriešu padomdevēji. Edmunds smej, ka par tādu algu – 545 eiro mēnesī – sevišķi gudrus padomdevējus nevar noalgot: “Es gan par algu nesūdzos, bet ir cilvēki, kuri domā, ka Saeimā pelnu tūkstošus. Taču nekāds padomdevējs deputātam arī neesmu, bet pildu viņa uzdevumus.” Visvairāk deputāta palīga darbā Edmundam patīk tikties ar iedzīvotājiem. Viņš apzinās, ka deputāta palīga amatā gūtās zināšanas un iemaņas noderēs, ja pats tiks ievēlēts: “Piemēram, ASV vai Lielbritānijā tieši tas ir parastais veids, kā jauni cilvēki uzsāk karjeru politikā. Lai karjera būtu pakāpeniska, lai nav tā, ka cilvēku ievēl Saeimā un viņš pat nesaprot, kur nokļuvis. Es, piemēram, Saeimas vēlēšanās nemaz netiecos iekļūt kandidātu sarakstā, jo apzinājos, ka vēl neesmu tam gatavs.” Līdz šim Edmunds kandidējis tikai vienreiz – pašvaldību vēlēšanās Tukuma novadā.
Edmunds izpētījis, ka diemžēl jo jaunāks cilvēks, jo politiski neaktīvāks. Tieši tāpēc politika tiek veidota, bieži vien nedomājot par jauniešu interesēm. “Līdz ar to no neiešanas balsot visvairāk cieš jaunieši paši. Taču jauniešu nepietiekamajā aktivitātē vainojami arī politiķi, kuri nav padomājuši, kā jauniešus ieinteresēt būt politiski aktīviem,” spriež Edmunds. Viņš arī uzskata: neraugoties uz pasivitāti, liela daļa jauniešu tomēr ir patrioti. Tukumā valsts svētku lāpu gājienā ik gadu piedalās aizvien vairāk jaunu cilvēku.
Balvā par uzvaru TV spēlē Edmunds saņems vienu neto premjerministra mēnešalgu – 1900 eiro. Vismaz daļu naudas Edmunds tērēšot tukumnieku atbalstam. Kurš būs projekts vai iecere, kam varētu ziedot, puisis gan vēl nezina. Vēl par daļu naudas gribētos nopirkt uzvalku, kas “premjerministram” bija uzticēts, lai respektabli izskatītos TV ēterā.
