Foto – Timurs Subhankulovs

“Politiķim jāuzvedas atbilstoši pārliecībai” 18

Viktors Bebris, 
ārsts Jēkabpilī:
 “Ļoti pozitīvi. Politiķa uzvedībai jābūt atbilstošai viņa pārliecībai. Tas nozīmē, ka leģionāru gājienā ministram jābūt. Igauņi muguru loka tikai tad, kad rok kartupeļus, latvieši lokās uz Austrumiem un Rietumiem, turklāt jau pie mazākās vēja pūsmas. Nav jājautā, kas dzīvo labāk. Ir ļoti slikti, ja politiķi izliekas, tēlo. Tad līdz meliem viens solis.”

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 6
Lasīt citas ziņas

Gundars Kalve, 
Krustpils novada domes priekšsēdētājs:
 “Uzskatu, ka ministram Eināram Cilinskim, kas pārstāv Nacionālo apvienību, 16. martā pie Brīvības pieminekļa ir jāiet. Latvijas valstī, kas ir demokrātiska valsts, turklāt Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, runāt par to, kuram nebūtu vēlams piedalīties latviešu karavīru piemiņas pasākumos – piedodiet, tas taču ir absurds! Ir jāiet parādīt cieņu latviešu karavīriem, ir jāiet demonstrēt attieksmi pret vēsturisko patiesību. Tāpat kā to katru gadu 16. martā darām mēs, Krustpils novada iedzīvotāji. Šogad vispirms noliksim ziedus kritušajiem par Tēviju pie Krustpils pils, tad Sūnu pamatskolas zālē pulcēsimies leģionāru godināšanas sarīkojumā, visbeidzot visi kopā kavēsimies pie atmiņu ugunskura.”

Rita Ramane, 
pensionēta skolotāja Ventspils novadā:
 “Vai tā vairs ir demokrātija, kad jāuzdod šāda rakstura jautājumi! Kārļa Streipa vadītajā televīzijas raidījumā izskanēja, ka ministram pie Brīvības pieminekļa 16. marta piemiņas pasākumā nevajadzētu piedalīties. Tagad dzirdu, ka krievi aicina Latviju pievienot Krievijai. Uzreiz saprotams, ka tiek lieta eļļa ugunī tiešā kontekstā ar 16. martu. Kad beidzot mēs savā zemē varēsim dzīvot mierīgi?”

CITI ŠOBRĪD LASA

Laimonis Zandmanis, 
lauksaimnieks Saldus novadā: 
”Diemžēl Latvijā ir spēki, kam kauna nav nemaz. Nu jau ir tiktāl, ka prasa garantijas krievu valodai no Ukrainas līdz Rīgai. Vissliktākais šajā situācijā ir tas, ka vēl vairāk tiek šķelta Latvijas sabiedrība. Un ļoti skumji, ka uz mākslīgi sakarsētā fona, Latvijas valsts ministriem jāizvēlas – piedalīties leģionāru piemiņas pasākumos vai ne. Un ka abos gadījumos – gan tad, kad pie Brīvības pieminekļa ies, gan tad, kad neies, – nebūs labi. Ja Einārs Cilinskis piedalīsies, valdībai un Saeimai būs satraukums arī par to, kā uz to skatīsies Eiropas sabiedrotie. Ja nepiedalīsies, cilvēks zaudēs cieņu.”

Edgars Kramfts, 
elektriķis Madonas novadā:
 “Valdības loceklim 16. martā iet pie Brīvības pieminekļa vai neiet – diemžēl tas ir sarežģīts jautājums. Lai gan patiesībā tam vajadzētu būt jautājumam, uz kuru atbilde ir pati par sevi saprotama. Tagad cilvēkiem visā Latvijā liek noprast, ka ministriem nevajag būt klāt leģionāru pasākumos. Ministru prezidente Laimdota Straujuma vienā brīdī teic, ka var saprast Eināra Cilin­ska motivāciju, jo viņš iepriekš, nebūdams ministrs, leģionāru pasākumos piedalījies daudzus gadus. Bet nākamajā brīdī runā par dažādu provokāciju draudiem un to, ka izvērtēs visus faktorus, konsultējoties ar drošību sargājošām iestādēm.”

Biruta Šeldere, 
pensionāre Limbažos:
 “Kāpēc ierobežot savas zemes patriotus? Ļoti sāpīgi, ka šajās pavasarīgajās dienās gandrīz visu laiku jādomā par to, ka mēs savā zemē diemžēl daudz ko nevaram darīt. Spīd saulīte, zeme mostas, vajadzētu iet pie dabas un priecāties, bet visu laiku ir ļoti grūti. Vienā laikā visa kā pārāk daudz. Ļoti gribas cerēt un ticēt, ka reiz pienāks arī vieglāki laiki.”

Fakti


* Valdība vakar nolēmusi, ka ministri 16.marta pasākumos nepiedalīsies.

* No ministriem vienīgais, kas bija plānojis piedalīties publiskajos pasākumos, bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība). Viņš valdības balsojumā par nepiedalīšanos 16. marta gājienā balsoja pret.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.