Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. marts, 2012
Drukāt

Politiķu interese par valodas aizstāvību noplakusi

baltins_leta

Vēl pirms dažām nedēļām, kad tuvojās referendums par divvalodību, politiķi sacentās ar apgalvojumiem, cik augstu viņi vērtē latviešu valodu un kā valsts valoda ir jāsargā. Kopš referenduma ir pagājis gandrīz mēnesis, bet Valsts valodas centrs (VVC), kas ikdienā stāv valodas sardzē, īpašu politiķu ieinteresētību nav jutis. 


 

“Regulāri par mums interesējas Tieslietu ministrija, kuras pakļautībā atrodamies, un šeit neko sliktu nevaru teikt. Sadarbība ar ministriju ir laba, viņi interesējas par centra problēmām un savu iespēju robežās mūs atbalsta,” pastāstīja VVC direktors Māris Baltiņš. Reizēm centra pārstāvji tiek aicināti arī uz Saeimu. Taču lielākoties deputāti vēlas dzirdēt viņu vērtējumu dažādiem likumprojektiem, nevis interesējas par paša centra problēmām.

Tāpat kā daudzām citām iestādēm arī VVC rocība krīzes laikā jūtami saruka. 2009. gadā centra budžetu samazināja no 733 tūkstošiem līdz 532 tūkstošiem latu, bet 2010. gadā – līdz 456 tūkstošiem. Pēdējos gados tas vairs īpaši nav mainījies. “Šādos apstākļos vairākas savas funkcijas spējam pildīt tikai ierobežotā apjomā. Varam padarīt neatliekamos darbus, bet attīstību plānot grūti. Kontroles funkciju mums izdevās pasargāt no jūtamiem satricinājumiem, bet tulkošana un terminoloģija tika ļoti ierobežota,” komentēja M. Baltiņš.

 

Centrs nesen aprēķinājis, ka pilnvērtīgai tulkošanas darbu veikšanai būtu nepieciešami vismaz papildu 65 tūkstoši latu. Arī valodas kontroles nodaļai esot nepieciešami papildu līdzekļi, jo valodas inspektori reģionos bieži vien naudas trūkuma dēļ nevarot izbraukāt uz pārkāpumu vietām. Savus aprēķinus VVC jau iesniedzis Tieslietu ministrijai.

 

Kā uzzināju Nacionālās apvienības pārstāvja Gaida Bērziņa vadītajā Tieslietu ministrijā, valsts budžetā papildu valsts finansējums VVC šogad neesot paredzēts, taču tiekot meklētas citas iespējas VVC stiprināšanai. Piemēram, starptautisko līgumu tulkošanai varētu tikt atbalstīts papildu finansējums, bet šis jautājums vēl pat nav skatīts valdībā, līdz ar to iznākumu ir pāragri prognozēt. Sadarbībā ar Latvijas Tiesnešu mācību centru tiekot gatavots projekta pieteikums Eiropas Savienības finanšu apguvei par tiesu tulku kapacitātes stiprināšanu un viņu darbības nodrošināšanu.

“Mēs saprotam, ka gada vidū budžetu mainīt nav iespējams, bet cerams, ka nākamgad vismaz par kādiem 5% mūsu finansējums tiks palielināts,” cer VVC kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis. Viņš arī noraida sabiedrībā pastāvošo mītu, ka VVC saņemtu daļu no uzliktajiem sodiem par Valsts valodas likuma pārkāpumiem. “Tā nav, un mēs nevēlētos, lai šādu kārtību ievieš, jo tad pār mums veltos pārmetumi par savtīgu ieinteresētību sodu uzlikšanā,” norādīja Kursītis.

VVC pēdējā laikā cenšas no represīvas iestādes vairāk pārvērsties par motivējošu. Tādēļ arī šogad notiks nu jau par labu tradīciju kļuvusī akcija “Latviešu valodai draudzīga vide”. Tās mērķis ir apzināt, izvērtēt un apbalvot tos apkalpojošās sfēras uzņēmumus, kuros vispilnīgāk tiek ievērotas Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības valsts valodas lietojumā. Ministrs G. Bērziņš šo pasākumu vērtē atzinīgi: “VVC asociējas kā represīva iestāde, kas tikai soda Valodas likuma pārkāpējus. Taču ir labi, ka centrs spēj arī uzslavēt un izcelt labākos, lai nerastos iespaids, ka visapkārt ir vienīgi Valodas likuma pārkāpēji.” Akcijas laikā līdz oktobrim VVC kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Komercbanku asociāciju un citām organizācijām vērtēšot, kā dažādos uzņēmumos tiek ievērotas Valsts valodas likuma prasības. Akcijas noslēgumā tiks noteikti laureāti Rīgā, Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē. Ierobežotā finansējuma dēļ gan apbalvojumi latviešu valodai draudzīgākajiem uzņēmumiem būs pieticīgi – tieslietu ministra parakstīti atzinības raksti.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+