Politiķus pārbaudīs padziļināti 0
Pēc divas stundas ilgām diskusijām Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vakar nolēma uz trešo lasījumu parlamentā virzīt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz bankām padziļināti pārbaudīt politiski nozīmīgu personu un ar tām saistīto personu finanses.
Saeimas komisijā izraisījās ilgstoša diskusija par to, cik plaši likumā definēt politiski nozīmīgu personu un ar tām saistīto personu loku. Likumā tiks arī skaidrots, kas ir politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis: laulātais vai tam pielīdzināma persona, bērns, vecāks, vecvecāks, mazbērns, brālis vai māsa. Tiks arī skaidrots, kas ir ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona.
Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents Andris Rozentāls pauda viedokli, ka būs liela neskaidrība, kā pareizi piemērot normas. Asociācija aicināja precizēt amatu nosaukumus tik tālu, lai personas sevi var pazīt.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sola februārī izstrādāt vadlīnijas par jauno normu un arī definīciju ievērošanu un piemērošanu. FKTK Finanšu integritātes daļas vadītāja Maija Treija pauda viedokli, ka padziļināta pārbaude būs vienkārša, ja šīs personas ienākumi un izdevumi būs skaidri dokumentēti un izprotami. Turklāt Latvijā 70% personu kontu ir zviedru īpašniekiem piederošās bankās. FM Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Anna Dravniece vērsa uzmanību, ka Zviedrija jau pērn augustā ieviesa prasības par politiski eksponētajām personām, tādējādi “Swedbank”, “SEB banka” un “Nordea banka” grupas līmenī jau strādā ar šādām normām.
Latvijas Komercbanku asociācija rosināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) veidot un uzturēt Latvijas politiski nozīmīgo personu sarakstu, tomēr KNAB pret šo ierosinājumu iebilda.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns uzskata, ka nedrīkst sašaurināt politiski nozīmīgo un saistīto personu loku. Viņš atzīmēja, ka saskaņā ar OECD aizrādījumiem, ja Latvija vēlas būt finanšu centrs un nevēlas samazināt klientu nerezidentu loku, tad ir jāizpilda prasības maksimālā apmērā. “Nevar gribēt visu labumu un neko nedarīt. Ja grib braukt ar ragaviņām, tad tās arī pašam ir jāvelk kalnā,” sacīja Burkāns un piebilda: “Ja Latvijā nebūtu vēlmes būt finanšu centram, tad to visu nevajadzētu.”
Plānots, ka jaunās prasības attiecībā uz jauniem banku klientiem stāsies spēkā no jūnija, bet attiecībā uz jau esošajiem klientiem – no decembra.
Likumā tiks noteikts termiņš, cik ilgi persona saglabā politiski eksponētas personas statusu. Proti, 12 mēnešus pēc amata atstāšanas tiks veikts monitorings, un pēc tam politiski eksponētas personas statuss tiks saglabāts tikai gadījumā, ja attiecībā uz personu joprojām pastāvēs korupcijas risks.
