Viedokļi
Komentāri

Uldis Šmits: Politiskā pikšķerēšana 6


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Fotolia

Igaunijas ārējās drošības dienests, kā sacīts kārtējā ziņojumā, paredz kiberuzbrukumu pastiprināšanos, kas šogad varētu būt saistīta ar dažādiem politiski nozīmīgiem pasākumiem. Piemēram, Igaunijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē vai gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Pērn fiksēti kiberapdraudējumi parlamentam un atsevišķu ministriju darbinieku e-pastiem. Proti, tas pats, kas notika vairākās citās valstīs. Ziņojuma autori secina, “Krievijas specdienesti izmanto informācijas apmaiņu internetā kā platformu pikšķerēšanas uzbrukumu plānošanai un veikšanai” un “iztausta” attiecīgo valstu infrastruktūru un pretestības spējas.

Vārds “pikšķerēšana” parasti apzīmē noziedzīgas darbības, kuru mērķis ir izvilināt kāda interneta lietotāja konfidenciālus datus, teiksim, kredītkartes numuru. Bet pēdējā laika norises liecina, ka pikšķerēšanu var piekopt valstiskā līmenī, lai iegūtu ziņas, kas izmantojamas atsevišķu sabiedriski un saimnieciski svarīgu objektu paralizēšanai. Vai politiskām manipulācijām un publiskām kampaņām ar Kremļa kontrolēto mediju līdzdalību.

Šobrīd īpaša uzmanība ir pievērsta Eiropas lielvalstīm, kur drīzumā notiks vēlēšanas. Vācijā nekādu fundamentālu Kremli iepriecinošu pārmaiņu nebūs. Atliek Francija, kur cīņā par Elizejas pili iesaistījušies divi Maskavai izdevīgi kandidāti – Nacionālās frontes vadītāja Marina Lepēna un labējās Sarkozī izveidotās partijas “Republikāņi” (“Les Républicains”) priekšvēlēšanu balsojuma uzvarētājs Fransuā Fijons. Abu attieksme pret Eiropas Savienību un NATO gan ievērojami atšķiras. Ekspremjers Fijons šajā ziņā neko revolucionāru nesola, tomēr varētu būt Kremlim krietni parocīgāks par tagadējo valsts galvu. Aptaujas sākotnēji pareģoja minētajiem pretendentiem diezgan drošu tikšanos prezidenta vēlēšanu fināla kārtā. Līdz brīdim, kad satīriskais nedēļraksts “Le Canard enchaîné” publicēja virkni materiālu par to, kā Fijons, būdams deputāts un augsta amatpersona, izkārtoja labi apmaksātas vietas saviem ģimenes locekļiem, kuri figurēja algu sarakstos, bet par viņu reāli veikto darbu trūkst liecību. Godīgumu un taupību sludinājušā kandidāta reitingi noplaka. Savukārt bijušā ekonomikas ministra Emanuela Makrona popularitāte turpināja augt – viņš nav saistīts ar partijām un balstās uz sabiedrisko kustību “En marche”, ko varētu tulkot “Ceļā”. Bet konkrētajā gadījumā interesantākais ir tas, ka šī Francijas iekšpolitiskā notikuma atspoguļojumā uzreiz tika iesaistīti Kremļa propagandas resursi. “Russia Today” gādāja par Fijonam patīkamu sižetu. Aģentūra “Sputnik” sarūpēja interviju ar baumām, ka Makrons, lai gan sastāv tradicionālā laulībā, patiesībā esot gejs un “geju lobija izvirzīts”, un, protams, tāda “ziņa” dzīvi atbalsojās sociālajos tīklos. Tiesa, frančiem baumas – turklāt neviena neapstiprinātas – par politiķu personisko dzīvi ir kā pīlei ūdens, toties attiecīgā informācija atstāj iespaidu uz t. s. krievu pasaules auditoriju, kuru saliedē pārliecība par mūžīgi pūstošo Rietumu dekadenci. Eiropas, respektīvi, Francijas vēlētāju ietekmēšanai ir vajadzīgi citi stāsti, un vienmēr atsaucīgais Asanžs apgalvo, ka “WikiLeaks” rīcībā šis tas par Makronu saglabājies no Hilarijas Klintones privātās korespondences, kura tika noplūdināta pagājušajā gadā. Arī kustības “En marche” vietni sāka pakļaut kiberuzbrukumiem jau pērn rudenī… Ja neērto pretendentu tomēr neizdosies atslēgt un Fijons neatgriezīsies reitingu virsotnēs, tad pavisam atklātu ārēju atbalstu baudīs Lepēna. Tas ir scenārija variants, ko pieļauj jau pieminētais izdevums “Le Canard enchaîné” (8. februāra numurs) ironiskā rakstā “Krievijas dienesti prezidenta vēlēšanās balso par Nacionālo fronti”.

Igaunijā un Latvijā likmes nav tik augstas, bet tāpat kāds arvien pikšķerē ne vien svarīgus datus, bet arī mūsu balsis. Tāpēc der paturēt prātā, kā tās lietas tiek darītas.

LA.lv