×
Mobilā versija
Brīdinājums +29°C
Rozālija, Roze
Trešdiena, 18. jūlijs, 2018
26. marts, 2018
Drukāt

Politiskā plakāta simts nokrāsas Kalnciema kvartālā

Publicitātes attēlsPublicitātes attēls

Kalnciema kvartāla galerijā līdz 14. aprīlim apskatāma izstāde “Uzskatāmās aģitācijas līdzeklis – plakāts”, kurā eksponēti 44 plakāti no privātpersonu krājumiem, atspoguļojot plakātu mākslas attīstību Latvijā 20. gadsimta otrajā pusē, LA.lv uzzināja Kalnciema kvartālā.

Informācijas aprite ir viena no interesantākajām tēmām saistībā ar dažādu valstu, tautu, reģionu, sabiedrības grupu u.c. kultūras vēsturi. Sistēmas, kanāli, vispārējie organizējošie principi un konkrēti vizuālie marķieri ļauj nemateriālās vērtības iemiesot materiālā formā. Informācijas aprites sistēmā būtiska loma piemīt grafiskajam dizainam. Savukārt grafiskajā dizainā, īpaši tā 20. gadsimta otrās puses versijā būtiska loma tika piešķirta plakātam.

Izstāde “Uzskatāmās aģitācijas līdzeklis – plakāts” lūko iepazīstināt skatītāju ar plakātu mākslu Latvijā, 20. gadsimta otrajā pusē, laikā, kad Latvijas republika bija okupēta un atradās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sastāvā. Plakāta uzdevums šajā sistēmā bija propagandēt noteiktas PSRS būtiskas idejas un pārliecības, kā arī vēstīt, ziņot, informēt, lūkot pārliecināt, pierunāt, mudināt un atgādināt, jeb citiem vārdiem sakot – aģitēt – par veidiem, kā aktīvi piedalīties PSRS dzīvē.

Plakāti liecina par mainīgo politisko un sociālo kontekstu, kurā tie ir tapuši, kā arī saglabā autoru vārdus, kas ir darbojušies šajā medijā.

Izstādē eksponēti no 20. gadsimta 60. līdz 90. gadiem tapušie plakāti, atspoguļojot dažādo desmitgažu tendences. Sešdesmito gadu periodā attīstītā estētika ir zināma kā “padomju modernisms” jeb – aktualizētā versijā – “pēckara modernisms”, 70. gados līdzās oriģināliem, autorstilu apliecinošiem augstvērtīgiem plakātiem apritē tika laisti arī vienkāršoti tipveida plakāti, kuros mākslinieciskās jaunrades moments ir minimāls un mūsdienās tas saistošs šķiet vien kā kultūrvēsturisks, noteiktu laikmetu raksturojošs artefakts. 80. gados, saistībā ar pārbūves [perestroika] un atklātības [glasnostj] stratēģiju iemiesošanu PSRS politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā dienaskārtībā, kļuva iespējams artikulēti paust sociālkritisku attieksmi pret esošo lietu kārtību, taču attiecīgajās tēmās izrādījās iespējams iepludināt arī pret PSRS vērstu sentimentu.

Kopumā 20. gadsimta otrajā pusē tika radīts liels daudzumus dažāda tipa un dažādām tēmām veltītu plakātu. Lielākais to krājums atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Izstādē Kalnciema kvartāla galerijā apskatāmi 44 plakāti no privātpersonu krājumiem. 43 no tiem ir poligrāfiski izdevumi, izlaisti tirāžās no 1 000 – 14 000 vienību, savukārt viens plakāts ir tapis augstspieduma tehnikā vien simt eksemplāru tirāžā, liecinot, ka grafiskais dizains tika iemiesots dažādās tehnikās.

Tēmu ziņā ekspozīcijā pamatā akcentētas trīs, kas izstādes veidotāju ieskatos raksturo 20. gadsimta otro pusi: militārisms un politika, jauncelsme un darbs, sociālā iesaiste un kultūra. Ekspozīcijā pārstāvēti tādi Latvijas fotogrāfijas, grafiskā un rūpnieciskā dizaina, grafiskās mākslas un vizuālās mākslas meistari, kas ir darbojušies plakātu jomā, kā Ilmārs Blumbergs, Juris Dimiters, Osvalds Dinvietis, Staņislavs Dorodņikovs, Aivars Drāznieks, Vadims Ivanovs, Gunārs Kirke, Kārlis Goldmanis, Gunārs Kamradziuss, Vjačeslavs Kovaļevskis, Arnolds Krēsliņš, Fridrihs Kļaviņš, Ivars Mailītis, Ojārs Pētersons, Jānis Reinbergs, Laimonis Šēnbergs, Indulis Zariņš, Gunārs Zemgals un Lolita Zikmane. Autori pārstāv atšķirīgas paaudzes un darbošanās principus, kopā veidojot unikālo, Latvijai raksturīgo grafiskā dizaina un īpaši – plakātu mākslas – stilu.

Piektdien, 6. aprīlī, plkst. 18 Kalnciema kvartāla galerijā norisināsies priekšlasījums par plakātu mākslu Latvijā 20. gadsimta otrajā pusē. Priekšlasījuma apmeklējums bez maksas un iepriekšējas reģistrācijas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+