Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. aprīlis, 2012
Drukāt

Politiskā «pornogrāfija» uz skolēnu burtnīcām Krievijā

stalins_afpleta2

Kādas Krievijas organizācijas vadītājs nesen internetā bija izlielījies, ka 9. maijā pa Rīgu un Tallinu braukāšot autobusi ar Staļina attēlu. Esot jau izstrādāts un saskaņots makets, apgalvoja aktīvists. Lai gan šī ziņa netika izplatīta 1. aprīlī, vēlāk izrādījās, ka tie ir meli, ko kategoriski noliedza gan uzņēmums, kas atbildīgs par reklāmu izvietošanu uz Rīgas sabiedriskā transporta, gan Rīgas domes vadītājs Nils Ušakovs.

 

Arī Igaunijas galvaspilsētas vadība solījusi nepieļaut “staļinbusu” parādīšanos ielās. Tiesa, nekur nav teikts, ka tas būs sabiedriskais transports, autobusi taču var piederēt arī privātpersonām. Varbūt tos neilgi pirms 9. maija atgādās no Krievijas, varbūt jau šobrīd kādā privātā garāžā notiek “mākslinieciskā” apstrāde. Jācer, ka mūsu robežsardze, Drošības policija un citas atbildīgās iestādes šādam variantam ir gatavas.

Taču stāsts jau nav par autobusiem, bet par dzīvīgo staļinismu, kas regulāri par sevi atgādina. Jaunākais gadījums kaimiņvalstī ir skolēnu burtnīcas ar ordeņota (un, kas interesanti, arī datorprogrammu vizuāli izskaistināta) Staļina bildi. Burtnīcas esot izpirktas uz “urrā”, un idejas autoriem sanācis labs “biznesiņš”. Lai arī attēls ir nepārprotami diktatoru slavinošs, pēdējā lapā publicētajā uzziņā līdzās rakstītajam, ka tieši Staļina laikā uzplauka rūpniecība un sarkanā armija kļuva par vienu no stiprākajām pasaulē, īsumā pieminētas arī staļiniskās represijas. Tas tā, ja nu sanāk nepatikšanas…

Bet uztraukums nevietā. Krievijas amatpersonas vai nu pauž atbalstu idejai, vai nu plāta rokas. Izglītības un zinātnes ministrs A. Fursenko paskaidrojis: “Pornogrāfiju drukāt nedrīkst, nacistisko simboliku nedrīkst. Bet visu pārējo – kurš to var aizliegt?”

 

Interesanti, kāpēc burtnīcas ar Hitleru var aizliegt, bet ar Staļinu ne? Atbilde ir nojaušama – liela daļa Krievijas sabiedrības, ieskaitot valsts amatpersonas, ne tikai nav pārslimojusi staļinismu, bet viņš pat ir kļuvis par sava veida “ikonu” šajā valstī, ar ko lepoties un rādīt kā paraugu bērniem.

 

Tā arī nav īstenota Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva pirms nepilniem diviem gadiem paustā apņēmību uzsākt “destaļinizācijas” kampaņu. Tās ietvaros bija plānots atvērt lielu daļu no padomju laiku arhīviem, apzināt Staļina laika koncentrācijas nometņu paliekas un veidot pieminekļus režīma upuriem un tamlīdzīgi. Arī Medvedeva tā laika izteikumi šķita diezgan netipiski Krievijas elitei. “Godīgi runājot, režīms, kas tika uzcelts Padomju Savienībā (..), nevar tikt nosaukts nekā citādi kā totalitārisms. (..) Diemžēl tas bija režīms, kur tika apspiestas pamattiesības un brīvības,” toreiz sacīja Medvedevs. Grūti spriest, vai tā bija “spēle ar izlikšanos” Rietumu skatītājiem vai valsts vadītāja pārliecība, bet tas, ka vārdiem nav sekojuši darbi, ir fakts. Un ļoti mazas cerības, ka kaut kas notiks pēc drīzumā plānotās valsts vadītāju maiņas. Tad jau ticamāks ir variants, ka PSRS sabrukuma nožēlotājs Vladimirs Putins ieslēgs atpakaļgaitu un staļinisma slavināšana varētu iegūt lielāku valsts akceptu. Savukārt no Krievijas šī sērga var ļoti viegli pārcelties uz Latviju – vietējie aktīvisti uz to ilgi nebūtu jāmudina.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+