Tikumiskā audzināšana vai politiska provokācija? Pedagoģes viedoklis 6
Katrai valstij konkrētā attīstības posmā ir savi audzināšanas ideāli. Latvijā padomju varas gados piecas komunistiskās audzināšanas sastāvdaļas – tikumiskā, intelektuālā, darba, estētiskā, fiziskā – bija politiski orientētas. Tikumiskās audzināšanas saturs bija virzīts uz skolēnu iemācīšanu runāt un uzvesties “kā vajag”. Padomju tikumiskās audzināšanas būtība izteikta grāmatā “Tikumiskās audzināšanas ābece”: “Izstrādājot jaunākā vecuma skolēnu tikumiskās audzināšanas sistēmu, “Tikumiskās audzināšanas ābeces” autori ir pamatojušies uz marksistiski–ļeņinisko mācību par komunistisko morāli, uz tiem atzinumiem, ko V. I. Ļeņins izteicis savā vēsturiskajā runā Komjaunatnes III kongresā, uz Komunisma cēlāju morāles kodeksa pamatlikumiem, uz padomju pedagoģijas un psiholoģijas radošajām idejām un padomju skolas sasniegumiem.” (..)
Pēc papildinājumiem Izglītības likumā mums, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas mācībspēkiem un studentiem, ir radušās reālas grūtības audzināšanas teorijas un prakses sistēmas apguvē. Vai tiešām mēs atgriežamies pie komunistiskās audzināšanas satura?
Mums veidojas pārliecība, ka tikumiskās audzināšanas ierakstīšana Izglītības likumā ir politiska provokācija.
Audzināšana katrā valstī ir viena no vissvarīgākajām funkcijām. Jau 1990. g. pēc neatkarības pasludināšanas LR IZM pirmajos dokumentos ierakstīja trīs svarīgus mācību satura jēdzienus: zināšanas, prasmes un attieksmes. Valstī sākās jaunās izglītības sistēmas satura veidošana, sadarbojoties ar Eiropas valstīm, īpaši Vāciju, Dāniju, Zviedriju, Somiju, Norvēģiju u. c. Jau pirmajos valsts izglītības standartos attieksmes audzināšana pret sevi, citiem cilvēkiem un sabiedrību, darbu (arī mācībām), kultūru, dabu ieguva konkrētu saturu.
(..) XXI gadsimtā audzināšanas ideāls ir virzīts uz brīvas, patstāvīgas, atbildīgas humānās personības veidošanos sadarbībā skolēns–skolēns, skolēns–pieaugušais sociālajā vidē. Nevienam cilvēkam šajā civilizācijas attīstības posmā nevar neko ieaudzināt, ja viņš to nevēlas. Audzināšana/pašaudzināšana ir vienots process: skolēnam kā savas attīstības vadība un pieaugušajiem kā atbalsts un mērķtiecīga palīdzība šajā procesā.
Mūsdienu audzināšana ir īpaši radošs process gan ģimenē, gan skolā, gan sabiedrībā.
Aicinām Saeimu pārskatīt pieņemtos grozījumus Izglītības likumā par tikumisko audzināšanu.
Ausma Špona,
RPIVA profesore, Dr. Habil. paed.
