Politiski represētie aicina uz savaldību un augstu nacionālo pašapziņu 1
Laiks kopš Latvijas suverenitātes atjaunošanas jau pārsniedzis neatkarības laiku pirmskara Latvijā, un abu vēstures posmu salīdzinājums atklāj skaudru patiesību.
Mūsu priekšgājēji uz Pirmā pasaules kara drupām izveidoja vienu no pārtikušākajām Eiropas valstīm, kamēr mēs jau vairāk nekā divus gadu desmitus mīņājamies uz vietas, vairāk nekā trīssimt tūkstoši latviešu labākas dzīves meklējumos atstājuši Latviju, bet mūsu politiķi galvenās rūpes veltī politiskām intrigām un lielo uzņēmēju un sponsoru lobēšanai. Politiskajā cinismā un pilsonisko jūtu atrofijā mēs redzam nopietnu Latvijas valstiskuma apdraudējumu.
Īpašas bažas izraisa Latvijas valstiskuma nīdēju aktivizēšanās un mūsu drošības struktūru nespēja vai nevēlēšanās novērst antilatviskās akcijas. Politiski represētie nevar klusēt par provokāciju 16. martā, kad kā ik gadu Otrā pasaules kara veterāni pēc dievkalpojuma bija ieradušies pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus. Var dažādi vērtēt Latvijas sarežģīto vēsturi, bet nevienam nebija tiesības traucēt šo svinīgo ceremoniju.
Nevienam nav tiesību izmantot Brīvības pieminekli, šo Latvijas nacionālās suverenitātes simbolu, mūsu tautas apmelošanai. Jau sen pierādīts, ka leģionāri cīnījās pret padomju okupantiem, cerot pasargāt latviešu tautu no jaunām padomju okupācijas šausmām.
Provokācijas 16. martā pie Brīvības pieminekļa notikušas ik gadu, un tautas pacietības mērs ir pilns. Acīmredzot Rīgas dome nespēj nodrošināt kārtību pie Brīvības pieminekļa, tāpēc uzskatām, ka nepieciešams pieņemt atsevišķu likumu, MK noteikumus vai izveidot speciālu valdības komisiju, lai turpmāk nepieļautu Brīvības pieminekļa izmantošanu pretlatviskām aktivitātēm. Brīvības piemineklis ir Latvijas nacionālais svētums, celts par visas Latvijas tautas ziedojumiem, un valdības pienākums ir pasargāt šo svētvietu no Latvijas ienaidnieku provokācijām!
Latvijas apmelotāju un mūsu valsts suverenitātes ienaidnieku aktivizēšanās rada arī bažas par gaidāmo 9. maija pasākumu pie Otrā pasaules kara pieminekļa Pārdaugavā. Latvijas patrioti atšķirībā no mūsu valsts nīdējiem nekad nav traucējuši ziedu nolikšanu un citus 9. maija pasākumus. Mēs cienām to cilvēku jūtas, kuri šeit ierodas, lai godinātu kritušo karavīru piemiņu. Taču mēs kategoriski nosodām antilatvisko noskaņu uzkurināšanu, kas pieaug ar katru gadu.
Mums nav saprotams, kāpēc kritušo padomju karavīru piemiņai veltītā pasākumā nenotiek aizlūgums kritušo karavīru dvēseles mieram. Ceremonija, kurā piedalītos visu lielāko reliģisko konfesiju garīdznieki, labāk par jebkuriem citiem argumentiem kalpotu spriedzes mazināšanai un Latvijas sabiedrības saliedēšanai.
Mēs prasām, lai Drošības policija un citas tiesībsargājošās iestādes izanalizē visas līdzšinējās antilatviskās provokācijas kopumā un veic preventīvus pasākumus turpmāku provokāciju novēršanai. Mēs prasām aizliegt PSRS simbolikas demonstrēšanu 9. maija pasākumā, kā arī aizliegt latviešu jūtas aizskarošus lozungus.
Vienlaikus mēs aicinām latviešu sabiedrību 9. maijā uz savaldību un augstu nacionālo pašapziņu, netraucējot Otrā pasaules kara upuru piemiņas godināšanu, kā arī konsekventi vērsties pret ikvienu Latvijas valsts un latviešu nācijas apvainojumu, prasot policijas iejaukšanos un likumpārkāpēja saukšanu pie atbildības likumā paredzētajā kārtībā.
Mēs arī aicinām Nacionālo apvienību un citus Latvijas patriotiskos spēkus rūpīgi pārdomāt līdzšinējo 16. marta piemiņas pasākumu praksi un papildus dievkalpojumam un ziedu nolikšanas ceremonijai vairāk uzmanības veltīt kritušo karavīru piemiņas godināšanai Rīgas un Lestenes brāļu kapos un citās leģionāru atdusas vietās, kā arī papildināt atceres pasākumu klāstu ar starptautisku zinātnisku konferenci par padomju režīma noziegumiem pret cilvēci un īpaši Latvijā.
