×
Mobilā versija
Brīdinājums +11.6°C
Līksma, Bārbala
Trešdiena, 25. aprīlis, 2018
10. februāris, 2018
Drukāt

Politiski represētie vērtē valdības darbu un aicina vēlēšanās balsot gudri (8)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Pašlaik Latvijā politiski represētās personas statuss ir 13 207 cilvēkiem, no kuriem 12 706 ir cietuši no komunistiskā režīma represijām un 1131 – no nacistiskā režīma. “Mēs sagaidām, ka tuvākajā laikā tiks sakārtotas veselības aizsardzības un tieslietu sistēmas, kurās vēl daudz darāmā nekārtību novēršanai”, tā valdību un politiķus mudina biedrība “Latvijas politiski represēto apvienība” (LPRA) savas organizācijas 29. konferences aicinājumā, kas tika pieņemts šodien Rīgas Latviešu biedrības namā.

Konferencē piedalījās 252 delegāti no visas Latvijas. Konferencēs ir tradīcija ar klusuma brīdi pieminēt iepriekšējā gadā mūžībā aizsauktos organizācijas biedrus. Laikā no 2016. gada 1. novembra līdz 2017. gada decembra beigām mūžībā ir aizgājuši 954 represētie.

LPRA savulaik tika izveidota, lai ne vien uzskaitītu represijās cietušos un dokumentētu atmiņas, bet arī rosīgi piedalītos sabiedriskajā dzīvē. Ikgadējās konferencēs arvien tiek akcentētas svarīgākās sabiedriski politiskās problēmas, un pēc tam ar biedrības viedokli iepazīstina politiķus. Piemēram, šogad LPRA valdes priekšsēdētājs Ivars Kaļķis savā uzrunā izteica gandarījumu, ka politiķi ir ieklausījušies pērn izteiktajā LPRA nostājā, ka Latvijas pilsonību nevajag automātiski piešķirt tikko dzimušajiem nepilsoņu bērniem.

Biedrības vadītājs atzinīgi vērtēja plānu pāriet uz vispārējo izglītību skolās tikai valsts valodā, kā arī centienus likvidēt bērnu namus, aizvietojot tos ar audžuģimenēm, un centienus reformēt nodokļu sistēmu, lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību. Represētos satrauc, ka Rīgā un arī citviet Latvijā joprojām saglabājušies daudzi okupācijas režīma ideoloģiskie pieminekļi. Tāpēc konference rosina pašvaldības izvietot pie šiem objektiem informatīvus materiālus ar skaidrojumiem, ko tie simbolizē.

Daudzus savus likteņbiedrus un tuviniekus represētie piemin Koknesē Likteņdārzā, un tieši pēc viņu ierosinājuma iecerēts izveidot šajā vietā pieminekli izsūtīto ģimeņu mātēm. Rit sarunas ar tēlnieku Ojāru Feldbergu par tā māksliniecisko risinājumu.

Tāpat sanāksmē akcentēts, ka daudzas pašvaldībās represētajiem reizi gadā – pirms 18. novembra – piešķir vienreizēju pabalstu, dažas – ne. “Tas ir atkarīgs no pašvaldības iespējām un politiskās gribas,” sacīja I. Kaļķis. Pabalsta lielums ir dažāds: 15, 25, 50, 75 eiro un vairāk. Taču tikai deviņas no 110 pašvaldībām spēj maksāt 100 eiro (vai vairāk) lielu pabalstu. Tāpēc LPRA mudina politiķus, sagaidot valsts simtgadi, piešķirt visiem politiski represētajiem vienādu pabalstu – 100 eiro katram – no valsts budžeta.

Konferences dalībniekus sveikt bija ieradušies Nacionālās apvienības un “Vienotības” politiķi, kā arī Okupācijas muzeja biedrības priekšsēdētājs Valters Nollendorfs, Nacionālo karavīru biedrības vadītājs Edgars Skreija un “Kokneses fonda” valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa.

Pērn LPRA izveidojusi savu interneta vietni represetie.lv un tās pārraugs Andrejs Ermuiža aicina iesūtīt represēto atmiņu stāstus un diskutēt par aktualitātēm.

Viens no uzrunu un debašu galvenajiem tematiem bija nepieciešamība gudri balsot 13. Saeimas vēlēšanās. Paužot satraukumu par to, ka vēlēšanas varētu tikt ietekmētas no mūsu nelabvēļiem, represētie aicinājumā politiķiem uzver: ”Kā liecina pēdējo gadu starptautiskā pieredze, mūsdienu interneta laikmetā ir iespējama citu valstu iejaukšanās demokrātiskos vēlēšanu procesos, koriģējot to rezultātus ar iedzīvotāju uzskatu manipulēšanu. Tādēļ, tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām, jāveic savlaicīgi pretpasākumi, kas balstīti uz sociālo tīklu un plašsaziņas līdzekļu melu atmaskošanu un iedzīvotāju izglītošanu latviskā valstiskuma nozīmīguma apzināšanai. Tas jāiekļauj arī iedzīvotāju mūžizglītošanā”.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. tuvojoties 13. Saeimas vēlēšanām, jāveic savlaicīga latviešu informēšana par viņu latviskuma nozīmi savas Valsts saglabāšanā.

  2. Par naudas piešķiršanu lemj, bet ka Krievija neatdod čekas arhīvus par izsūtītajiem, par to klusums.
    Nevajag mums tos 100 eiro.

  3. Tie politiski represētie tiešām nav gudri, ja domā, ka šajās antidemokrātiskajās vēlēšanās ir iespējams gudri nobalsot. Kamēr vien pastāvēs partiju monopols deputātu kandidātu izvirzīšanā, kamēr pastāvēs 5% barjera, nekāda gudrā balsošana nav iespējama. Gudri šādā situācijā ir boikotēt šo vēlēšanu farsu!
    Bet tiem, kuri domā, ka neejot uz vēlēšanām viņi pavērs lielākas iespējas prokremliskajiem spēkiem, beidzot vajadzētu saprast, ka jūs taču visu laiku esiet balsojuši par šiem prokremliskajiem spēkiem. Tas, ka jūsu ievēlētie prokremliskie spēki ik pa laikam latviešu valodā pasaka kaut ko jūsu ausij tīkami, jau nenozīmē, ka tie savos darbos atšķiras no krieviski runājošajiem prokremliskajiem spēkiem. Pēc tā sauktās dziesmotās revolūcijas pie varas nevienu dienu nav bijusi ne PCTVL , ne “Saskaņa”, ne kāda cita atklāti prokremliska partija. Un kāds ir rezultāts? Tieši tāds pats, kāds tas būtu, ja valdību visus šos gadus būtu sastādījušas šīs partijas. Jā, iespējams mazliet atšķirtos retorika un tie ģīmji, kuri gozētos televīzijā, taču valsts izzagšana un izsaimniekošana būtu tieši tāda pati. Kāds varbūt teiks, ka tad mums krievu valoda šodien būtu otrā valsts valoda? Atcerieties, ka ne jau “latviskās partijas” nosargāja latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. To izdarīja tauta referendumā!

  4. Un kur ZZS pārstāvji? Saucas latviska partija, bet laikam ar skatu uz Kremli – pie jauniem sarakstiem vai izmantos vecos? Tāpēc jau nenāk, var lācis tur var nesaprast un melot arī negrib – labāk nenākt:
    ”Konferences dalībniekus sveikt bija ieradušies Nacionālās apvienības un “Vienotības” politiķi,”.

  5. Nabaga cilvēks. Izgājuši tādu “Golgāta ceļu” un vēl nav sapratuši, kas pie mums Latvijā valda. tie ir tie paši Kangari, kuri 1941-1951.gados izsūtīja mūs Latviešus un ne tikai Latviešus kā pēdejos “Mēslus” uz Sibīriju, daļu no Krievijas teritorijas, kuru paši krievi pakļāva sev. Tur aizgāja bojā bada nāvē 350 000 Tautiešu. Šodien valda tā laika Kangaru pēcnācēji, kuri 1990-1993.gadā nelikumīgi sagrāba varu! Un šodie Latvija tiek mākslīgā veidā irdināta, pasniedzot bada pabalstus pensionāriem. Atņem īpašumus, pataisa Latviešus par pēdejiem nabagiem. Un jūs domājiet, ka “gudri” nobalsosiet, kas mainīsies?

  6. Ja tev piedāvā izvēlēties no 10 sū… Tu vari to darīt cik gudri gribi, tāpatās izvēlēsies sū… .

Draugiem Facebook Twitter Google+