Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
25. marts, 2014
Drukāt

Politiski represēto apvienības vadītājs: bumba ir krievvalodīgo pusē (4)

Foto: LETAFoto: LETA

Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais uzrunā klātesošos piemiņas pasākumā pie Brīvības pieminekļa, atzīmējot 65.gadadienu kopš Latvijas pilsoņu masveida deportācijām uz Sibīriju.

Lai Latvijā valdītu saticība un vienāda attieksme pret latviešiem un krieviem, nepieciešams ilgs laiks un paaudzes maiņa, taču šodien “bumba atrodas krievvalodīgo pusē”, uzskata Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais.

“Pārāk daudz ir izteikts pret mums, sākot ar valodu, ar referendumu un citādi. Slikti, ka mēs paši neesam spējīgi atdalīt Latvijas etniskos krievus no krievvalodīgajiem, kuru pārprodukciju veidoja Padomju Savienība. Lielākais vairākums Latvijas krievu ir šeit dzimuši, apglabājuši savus piederīgos, viņiem šī ir dzimtene, un es šaubos, vai viņi ir ieinteresēti šīs zemītes sagrāvē. Es izsaku ticību un cerību, ka tieši šie krievu tautības cilvēki izveidos vai nu sabiedrisku vai politisku grupējumu, kas varētu ar mums kopā iet un attīstīt valsti, lai būtu drošība,” šodien komunistiskā genocīda upuriem veltītajā pasākumā pie Brīvības pieminekļa sacīja Resnais.

Politiski represēto apvienības vadītājs kavējās pārdomās par pašreizējo politisko situāciju Latvijā un pauda viedokli, ka sabiedrībai vajadzētu pirmkārt pašai parūpēties par valsts drošību, nevis pasīvi paļauties tikai uz NATO palīdzību: “Šodien nedrīkstētu pieļaut situāciju – ja kas notiek, žēlojamies un neko nedarām. Ir jāaizstāvas, un tad aizstāvēs mūs arī citi.”

“Mūsos valda zināms mulsums šodien un pat varbūt nedrošības sajūta. Mūs, represētos, ne sevišķi pārsteidz tas, kas notiek šodien Ukrainā un kas notiek ar Krieviju. Vienīgais, kas mums nopietni ir neizprotams, – lielās, kulturālās, ar pagātnes vēsturi bagātās nācijas – krievu tautas – atbalsts šādam pasākumam. Tā ir neizprotama lieta un acīmredzot ļoti bīstama – juzdami savās mājās tādu atbalstu Krievijas avantūrām, grūti spriest, ar ko tas viss var beigties,” sprieda Resnais.

Vienlaikus Resnais šodien mudināja politiķus “saspringt un nopietni pārdomāt iespēju mainīt valsts politiskās sistēmas uzbūvi”. “Sašķeltība politisko spēku vidū ir diezgan liela, un mūsu partijas neaptver visu Latvijas iedzīvotāju intereses, ir zināma nosliece domāt tikai par saviem grupējumiem. Tāpēc es gribētu izteikt priekšlikumu – mīļās valdošās partijas, lūdzu, saspringstiet mazliet un pārdomājiet, vai tiešām šodien valsts politiskās sistēmas uzbūve un valsts pārvalde ir tāda, ko nedrīkst aiztikt, ko nedrīkst mainīt,” pie Brīvības pieminekļa sanākušajiem politiķiem sacīja Resnais.

Politiski represēto apvienības vadītājs norādīja, ka apvienība jau pirms trim gadiem aicinājusi Latvijas sabiedrību un Saeimu mainīt vēlēšanu likumu, ieviešot “Lietuvas modeli”. “Ir grūti, politiskās partijas daudz ko zaudētu, bet aicinām atbalstīt Valsts prezidenta iniciatīvu valsts prezidenta maiņai, kurā pamata doma ir – nevar būt kolektīva vadība. Saimnieks valstī ir Ministru prezidents ar savu Ministru kabinetu, kas nodrošina visu – labklājību, ienākumus, aizsardzību. Viņam ir jādod ja ne pārāk liela vara, tad vismaz stabilitāte. Vajag radīt tādu situāciju – ja sastrīdas Saeimā politiskās partijas, kāds stājas ārā no koalīcijas, nedrīkst krist valdība. Tad ņemiet nost Ministru prezidentu kopā ar viņu kabinetu. Mums ir jākļūst stabilākiem,” uzskata Resnais.

Tāpat Resnais aicināja politiskos spēkus saspringt un meklēt dziļāku dialogu ar mūsu kaimiņu zemēm, Igauniju un Lietuvu. “Pasaule jau tā saka “Baltijas valstis”. Tad taisīsim kaut ko kopīgu, un pirmkārt tai jābūt kopīgai bruņoto spēku vadībai, kopīgai aizsardzībai. Laikam visdrošākais valsts veidojums būtu, ja šīs Baltijas valstis būtu kopā ar Skandināvijas valstīm,” pauda apvienības vadītājs.

Izmantojot iespēju, Resnais arī aicināja valdību un pārējās organizācijas veicināt ražošanu. “Ja būs nauda, ražošana attīstīsies, būs vieglāk arī politiskajā tēmā. Mēs kļūsim vilinoši, un no mums negribēs atteikties. Vienīgais, par ko šodien negrasījos runāt, ir par saimniecisko dzīvi, un tomēr – lai attīstītu ražošanu, noņemiet aizliegumus pašvaldībām, sevišķi lauku pašvaldībām un mazām pilsētām, aizliegumu izmantot valsts budžeta līdzekļus darbavietu radīšanā,” uzskata politiski represēto priekšstāvis.

Resnais atzīmēja, ka 23 neatkarības gadu laikā Latvija pierādījusi, ka okupācijas režīmiem to nav izdevies salauzt ne garīgi, ne fiziski – tauta joprojām dzied un izcīna medaļas Olimpiādē.

“Nu, bija krīze, un mēs tikām no šīs krīzes ārā. Domāju, ka šodien varētu būt tas brīdis, kad skaļi, visiem dzirdot, es personīgi un lielākais vairums represēto man piekritīs, gribētu izteikt paldies bijušajam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), pirmkārt, cilvēcīgās uzupurēšanās dēļ, pametot vienu no augstākajiem posteņiem Eiroparlamentā, lai atnāktu uz Latviju, paņemtu Ministru kabinetu un vilktu valsti ārā no dziļas bedres,” sacīja Resnais, piebilstot, ka nevar nepieminēt arī partiju “Vienotība”, kas viņu “stutēja un atbalstīja”.

Kā ziņots, pieminot 65.gadadienu kopš Latvijas pilsoņu masveida deportācijām uz Sibīriju, aptuveni 300 cilvēku šodien devās gājienā no Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim. Gājienā kopā ar Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvjiem devās arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), bet Brīvības pieminekļa laukumā gājiena dalībniekiem pievienojās Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), Saeimas Prezidija locekļi, deputāti un ministri, ekspremjers Valdis Dombrovskis (V), eksprezidents Valdis Zatlers (RP), Bruņoto spēku štāba virsniecība, Igaunijas un Lietuvas biedrības Latvijā un ārvalstu vēstnieki un citas amatpersonas.

Pēc Goda sardzes maiņas un Nacionālā bruņoto spēku orķestra parādes gājiena dalībnieki uzklausīja Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētāja Gunāra Resnā runu un Valsts prezidenta uzrunu, pēc kā klusējot nolika ziedus Brīvības pieminekļa pakājē.

Latvijā 25.marts ir sēru diena, kad tiek pieminētas 1949.gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Šajā dienā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Jebkurš āksts,kurš izsaka pateicību Dombrovskim par izvešanu no krīzes manās acīs cieņu nebauda,kaut viņs būtu trīsreiz represēts.

  2. Šajā datumā izsūtīta uz Sibīriju tika arī mana 88 gadīgā vecmamma ar meitu-manu tanti.Sibīriju viņa gan nesasniedza,jo nomira vēl ceļā!

  3. Resnā kungs,Jūs šodien tāds omulīgs opis,trūkst tikai vakara čības. Naivi cerat,ka šie „etniskie”uzstāsies pret pārējiem krieviem.Tas viņiem netraucēja referendumā balsot par krievu valodu. Visi krievi balso par SC, bet latvieši dalās egoistu sīkpartijās. Labāk būtu runājis par latviešu vienotību vēlēšanās.Un pats esat pretrunās,šaubās. „Vienīgais, kas Jums nopietni ir neizprotams, – lielās, kulturālās, ar pagātnes vēsturi bagātās nācijas – krievu tautas – atbalsts Ukrainas pasākumam.” Mums-tas skaidrs. Krievs – tā ir diagnoze. Iekarotājs un okupants. Lasiet vēlreiz Krievijas vēsturi,kā viņi ieguva 1/6 daļu pasaules sauszemes un „atnesa kultūru ”simtiem tautām.Tikko viņi vēlreiz atnesa „to” krimas tatāriem, ukraiņiem, vietējiem grieķiem u.c. Te nu jums taisnība,”bumba „viņu pusē un jau draud ar atomkaru pasaulei.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+