Latvijā
Politika

Neformāli apspriež Latvijas Bankas prezidenta kandidātus: izskan vārdi1

FOTO: LETA

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Bankas (LB) vadības izvēlēšanās būs ļoti nopietni soļi, kas ietekmēs Latvijas atbilstošu iekļaušanos pasaules finanšu industrijā, uzskata Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Viņa pārstāvētās apvienības “Attīstībai/Par”, kā arī “KPV LV” un Nacionālās apvienības iebildumu dēļ valdība otrdien uz nedēļu atlika FKTK padomes priekšsēdētāja kandidātes Santas Purgailes apstiprināšanu, par ko galīgo lēmumu pieņem Saeima.

Vienlaikus neformāli partijas jau apspriež pretendentus Latvijas Bankas prezidenta amatam, kurā Ilmāra Rimšēviča pilnvaras beigsies šā gada 21. decembrī.

Vairāki politiķi uzskata, ka par LB prezidentu valdības partijām vajadzētu vienoties oktobrī, bet, cituprāt, vispirms Saeimai jāizvēlas FKTK priekšsēdētājs un tikai tad jāuzsāk minētā diskusija.

M. Bondars notikumu turpmāko gaitu saista ar Saeimā otrajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem likumā par Latvijas Banku, kas pirms pieņemšanas vēl ir jāsaskaņo ar Eiropas Centrālo banku (ECB).

Projekts paredz samazināt LB prezidenta pilnvaru laiku no sešiem līdz pieciem gadiem, kā arī noteikt ierobežojumu vienai personai ieņemt LB prezidenta amatu ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus. Projektā ir plānots uzdot valdībai līdz 2020. gada jūnija beigām iesniegt Saeimā grozījumus, kas paredz FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.

Līdz ar to LB prezidenta darbībā pieaugs uzraudzības funkcijas loma. M. Bondars uzskata, ka vispirms Saeimai ir jāapstiprina FKTK vadītājs, līdz valsts svētkiem 18. novembrī vajadzētu pieņemt valsts budžetu.

Tad sekotu LB prezidenta izvēle. “Vērtējot kandidātus, ir svarīgi, lai šis cilvēks ir spējīgs iekļauties globālajā finanšu industrijā,”

“Latvijas Avīzei” atkārtoja M. Bondars. Tas, ka par kandidātiem abiem svarīgajiem amatiem politiskajiem spēkiem ir jāvienojas teju vienā laikā, rada iespaidu, ka te ir iespējams politiskais tirgus, ko politiķi noliedza.

Ministri apšauba komisijas izvēli

FKTK padomes priekšsēdētāja kandidātu izraudzījās atklātā konkursā, kura atlases komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Viņš valdības sēdē informēja, ka no 25 pretendentiem uz intervijām tika aicināti 16 kandidāti, kas tika vērtēti trīs kārtās. Komisija vienbalsīgi par labāko kandidāti uzskatīja S. Purgaili.

Viņas iepriekšējā pieredze saistīta ar Citadeles banku, bet pirms tam – ar SEB banku. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) sēdē sacīja, ka neapšauba S. Purgailes pieredzi privāto banku sektorā, taču, viņaprāt, kandidātei neesot šā brīža izaicinājumiem atbilstošas pieredzes finanšu sektora uzraudzības jomā.

Noklausoties kolēģa teikto, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) atzina, ka viņš balsojumā atturētos. Par balsot nebija gatavi arī “KPV LV” ministri, kuriem neesot bijusi iespēja vēl satikties ar S. Purgaili. Viņu bija gatavi atbalstīt “Jaunās Vienotības” un Jaunās konservatīvās partijas ministri.

Premjers Krišjānis Kariņš uz partneru teikto reaģēja, to raksturojot kā “savdabīgu situāciju”. Ja arī pēc nedēļas S. Purgaile negūs atbalstu valdībā, tad ir jārīko jauns konkurss, kas var ilgt vairākus mēnešus.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“JV”) atgādināja, ka likuma pārejas noteikumos ir uzdots valdībai līdz 1. oktobrim piedāvāt Saeimai FKTK priekšsēdētāja kandidātu, tāpēc esot slikti, ka valdība nepilda likumu.

“Pieredzes trūkumu ir grūti atspēkot un grūti pierādīt,” uzskata J. Reirs. S. Purgaile, tiekoties ar “AP” deputātiem, sniegusi pārāk vispārīgas atbildes uz konkrētiem jautājumiem par FKTK darbību, kas radījis šaubas par viņas spēju vadīt FKTK tik sarežģītā laikā, kad ir jāatjauno Latvijas finanšu sektora reputācija, “LA” atzina “AP” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Viņaprāt, tagadējā FKTK priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale šo darbu dara pārliecinoši un viņa būtu cienīga to turpināt, lai gan konkursā nepieteicās. Uz vaicāto, vai “AP” rīcību nenosaka kādi neafišēti iemesli, kas saistīti ar partijas atbalstītāju interesēm, D. Pavļuts atbildēja: “Es dzirdu visu ko te mēļojam, bet nav mums nekādu slēptu iemeslu.”

Politiska kandidāta izredzes rūk

Latvijas Bankas prezidenta kandidātus var izvirzīt desmit Saeimas deputāti. I. Rimšēvičs LB vada kopš 2001. gada, 2007. gadā un 2013. gadā Saeima viņu atkārtoti apstiprināja amatā, kuru viņš saglabāja arī pēc apsūdzībām krimināllietā par kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tagad politiķi neformāli apspriež vairākus pretendentus.

Opozīcijā esošās “Saskaņas” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs “LA” prognozēja, ka ne Saeima, ne koalīcija nespēs vienoties par kopīgu kandidātu, paredzot, ka lielākās izredzes ieņemt amatu esot Eiropas Parlamenta deputātam Robertam Zīlem (NA) vai Latvijas Bankas padomes loceklim Mārtiņam Kazākam.

Neoficiālā informācija ir pretrunīga, jo, pēc citu politiķu domām, “par politisku kandidātu nevar būt ne runas”. Pretendentu lokā vēl tiek minēts, piemēram, bijušais FKTK priekšsēdis Uldis Cērps, kurš darba gaitas turpināja finanšu institūcijās ārpus valsts, Pasaules bankas vecākais finanšu sektora speciālists Kārlis Bauze, kas ir bijis arī LB Monetārās politikas pārvaldes vadītājs.

R. Zīle savas iespējas vadīt LB “LA” vērtēja atturīgi, vien norādot, ka viņa kandidatūra esot izteikti politiska, kas pats par sevi nebūtu šķērslis, minot piemērus no citu valstu pieredzes. Viņaprāt, svarīgi ir nodrošināt, lai LB prezidents ir neatkarīgs lēmumu pieņemšanā un spējīgs profesionāli un aktīvi strādāt Eiropas Centrālās bankas padomē.

Tāpat esot būtiski, lai ne tikai visas valdības partijas spētu vienoties par vienu kandidātu, bet viņam būtu arī kādas opozīcijas partijas atbalsts, “jo koalīcija ir pretrunīga un tā nevar nodrošināt stabilu vairākumu uz ilgu laiku”. Viņaprāt, ļoti slikti būtu, ja valdības partijas nespētu vienoties un iniciatīvu LB prezidenta izvēlē pārņemtu opozīcija.

Viens no Zaļo un zemnieku savienības līderiem Armands Krauze “LA” minēja, ka ir svarīgi atrast LB prezidentu ar labu reputāciju, par kuru ir pārliecība, ka viņš nenonāks interešu konflikta situācijā, kādā, viņaprāt, var nokļūt FKTK priekšsēdes kandidāte S. Purgaile, kuras iepriekšējā darbība saistīta ar privāto banku sektoru. Par politiskas personas virzīšanu uz LB augstāko amatu A. Krauzem iebildumu nebija, ja šis cilvēks spējot norobežoties no politiskās darbības.

“Grūstīšanās starp partijām par vienu vai otru kandidātu notiks. Būtu labi, ja koalīcija spētu vienoties,” “LA” sacīja Gatis Eglītis (JKP), bet tādas pārliecības viņam nebija. Politiķis pieļāva, ka tad būs jāmeklē kāds pretendents, kas vēl netiek apspriests. Viņaprāt, būtu labi par kandidātu tikt skaidrībā oktobrī.

Neminot nevienu pretendentu vārdā, G. Eglītis atzina, ka vismaz divus no kuluāros nosauktajiem JKP būtu grūti atbalstīt. Viens, [kas iepriekš strādājis FKTK], varētu būt daļēji atbildīgs par finanšu situāciju, kādā nonākusi Latvija, bet kādam citam neesot centrālās bankas vadītājam nepieciešamās pieredzes vadošā amatā.

Saistītie raksti

Politiķu teiktais liecina, ka par kandidātiem tiek spriests, bet ir vēlme pagaidām to nedarīt publiski.

Valdība vakar uz nedēļu atlika FKTK padomes priekšsēdētāja kandidātes Santas Purgailes apstiprināšanu. Premjers Krišjānis Kariņš uz koalīcijas partneru nostāju reaģēja, to raksturojot kā “savdabīgu situāciju”.
Foto: Valsts kanceleja

LA.lv
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: Gāja tumsā bez atstarotāja – uz šosejas pie Grobiņas nāvējoši notriekts gājējs
11 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Latvijā
“Naudas trūkums budžetā – tā ir standarta situācija.” Saruna ar finanšu ministru 1
14 stundas
LE
LETA
Latvijā
Policija meklē Salaspils pusē pazudušu liepājnieku 1
14 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IE
Ināra Egle
Latvijā
Pašvaldības reformas pārskatīšanas maiss vaļā: kāds liktenis sagaida Saulkrastus?
39 minūtes
LE
LETA
Dabā
Ceturtdien gaidāms apmācies un mitrs laiks
1 stunda
MZ
Māris Zanders
Latvijā
Māris Zanders: Kā budžets, tā protesti…
2 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Sports
Dāvinājuma un fiktīvi līgumi – skandālu ēnā noris LFF ārkārtas kongress
1 stunda
SD
Sandra Dieziņa
Ekonomika
Kāpēc apstrādes rūpniecība buksē 1
1 stunda