×
Mobilā versija
Brīdinājums +25.8°C
Hermīne, Estere
Pirmdiena, 16. jūlijs, 2018
4. janvāris, 2018
Drukāt

Māris Zanders: Politiskie seržanti, leitnanti un noliktavas pārziņi (5)

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Māris Zanders

Politikā personībai ir nozīme. Mūsu attieksmi pret kādu politisko grupu nereti būtiski ietekmē simpātijas vai nepatika pret konkrētās partijas atpazīstamākiem politiķiem. Līdz ar to, sākoties gadam, kurā viens no galvenajiem notikumiem būs parlamenta vēlēšanas, ir vērts izteikt piezīmes par politisko grupu līderiem, jo, iespējams, viņu veiksmes un kļūdas ietekmēs grupas rezultātu kopumā.

Sākšu ar kungiem, kuri gan politikā nav pirmo dienu, tomēr līderu statusā ir samērā nesen. Arvils Ašeradens. Ja salīdzina viņa pirmās publiskās izpausmes pēc kļūšanas par “Vienotības” valdes priekšsēdētāju ar aizvadītā gada nogali, vērojams zināms progress. Mazāku juceklīgumu varbūt veicina lielāka brīvības sajūta – zaudēt tāpat nav ko. Cita lieta, ekonomikas ministra statuss rada ierobežojumus. No vienas puses, tas vedina uzdot ļoti konkrētus jautājumus (piemēram, par valsts ieguldījumiem enerģētikas infrastruktūrā), no kuriem “tikai” partijas līderis varētu mēģināt “aizpeldēt”. No otras puses, ministra izteikšanās brīvībai ir dažādi ierobežojumi, kas var radīt iespaidu, ka “Vienotības” līderis izvairās no atbildes vai nepārzina jautājumu. Savukārt “Vienotības” Saeimas frakcijas jaunā vadītāja Hosama Abu Meri vājā vieta ir cita. Vismaz pagaidām viņš savu nonākšanu šajā amatā interpretē apmēram tā: es nekad no darba neesmu baidījies, uzņēmos arī šo. Problēma ir tā, ka tas var radīt iespaidu, ka politika Hosamam ir tikai viens no darbiem, tikpat labi frakcijas vadītāja posteņa vietā viņš kā enerģisks cilvēks varēja uzņemties vadīt arī kādu, teiksim, sporta federāciju. Mazliet nenopietni.

Jānis Bordāns. Ja kāds redzēja Bordāna uzrunu Jaungadā, progress nenoliedzams. Teksts gan vairāk atgādināja nevis apsveikumu, bet politiska mītiņa uzrunāšanu, bet šoreiz runa nav par to. Tas nozīmē, ka Jaunās konservatīvās partijas līderis (vai viens no) šogad var sagādāt pārsteigumus – vismaz no politiskās retorikas prasmju viedokļa. Cita lieta, ka Bordānam ir diezgan, šķiet, distancētas attiecības ar humora izjūtu, kas var radīt iespaidu par paštaisnumu.

Divām politiskajām grupām, manuprāt, problēma ir ar nepārprotamu “seju” trūkumu. Ja runājam par Nacionālo apvienību, tad te, protams, var iebilst, ka nacionāļu vēlētājs primāri balso par uzstādījumiem, nevis personālijām. Tomēr pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2017. gadā varēja redzēt, ka pārāk paļauties uz to NA arī nedrīkst – dažādi vērtētā Baibas Brokas kandidatūra šīs partijas tradicionālajiem atbalstītājiem radīja zināmu stresu. Nevērtējot šo paziņojumu saturu, lielāko rezonansi publikā izraisa to nacionāļu izpaudumi, kuri partijas līderi nav, savukārt publikai nav jāiedziļinās partijas iekšējā dzīvē, lai adekvāti novērtētu Raivja Dzintara reālo ieguldījumu. Abas NA redzamākās dāmas – Saeimas priekšsēdētāja un kultūras ministre –, kā man šķiet, galvenokārt tiek vērtētas kā konkrēto posteņu ieņēmējas, nevis partijas vadības pārstāves.

Līdzīga situācija ir reģionāļiem. Pieņemu, ka pašai Latvijas Reģionu apvienībai liekas pilnīgi pietiekami, ja tajā ir reģionos atpazīstami ļaudis. Zināma loģika ir, tomēr tā neatceļ jautājumu, kas ir LRA līderis Saeimā, kāds ir LRA kā Saeimā jau strādājušas un strādājošas grupas vēstījums vēlētājiem. Saturiski potenciāls ir Edvardam Smiltēnam, tomēr laika periods, kurā viņš no iespējamā “Vienotības” līdera nonāca LRA sabiedrotajos, vēlētājiem var likties aizdomīgi īss.

ZZS ir vieglāk, jo Māris Kučinskis – ar visiem saviem mīnusiem un plusiem, pat par spīti tam, ka par spilgtu politiķi viņu uzskatīt grūti, – savā premjera pilnvaru laikā ir radījis iespaidu (pretēji sākotnējai skepsei), ka, tā teikt, nejaušība viņš nav. Domāju, ka Kučinska lielākā problēma šogad būs tā, ka viņam būs jāatbild arī uz jautājumiem par veselības nozarē notiekošo – pati Anda Čakša ļoti cienījamu iemeslu dēļ ir nogājusi aizkulisēs, vienlaikus pretendējot atgriezties uz skatuves, kas nozīmē, ka Kučinskis sarežģījumus nozarē nevarēs norakstīt uz “aizgājušās” Čakšas kļūmēm. Lielākā intriga ir Dana Reizniece-Ozola. Nenoliedzami talantīgā finanšu ministre savā amerikāniskajā “just do it!” nereti staigā pa ļoti plānu ledu.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. Zander, kāpēc Latvijas prezidents izvairās paust savu nostāju. Kāpēc viņš nav līderis tautai, kuru svešas varas visu laiku cenšas iznīcināt. Vai pietrūkst faktu, kā mūsu tauta tiek regulāri izvarota?

  3. uzrunu klausītājs. Atbildēt

    Redzējām Bordāna uzrunu. Jāsaka atklāti, ka esam nedaudz vīlušies. Profesionālam juristam, kurš taču maizi pelna ar muti, būtu bijis jārunā labāk, ne tik plakātiski. Idejas par latgaliešu dialekta izplatīšanu Latvijā ir murgainas un jāatmet.
    Nepieciešama visaptveroša programma, kas līdzinātos Polijas PiS programmai.

  4. Kapķoršķiku(noliktavas pārziņu kr. val.) pļaujas laiks. :))

    • skan riebīgi, ir vēl riebīgāk... Atbildēt

      “pod čutkim rukovodstvom” seržantov i ļeitenantov.
      Latviski apmēram tā: seržantu un leitenantu delikātā vadībā.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Zilaļģu festivāls

Ūdens temperatūra vairumā Latvijas upju un ezeru sasniegusi +18.. +22 grādi. Sagaidāms, ka siltā laika ietekmē tuvākajās nedēļās turpināsies zilaļģu vairošanās.

Veselības inspekcija skaidro, ka zilaļģes ir dabiski iekšzemes un jūras ūdens organismi, bet problēmas var radīt to masveida savairošanās – tā saucamā ūdens ziedēšana, jo daļa zilaļģu sugu ir potenciāli toksiskas un, atmirstot ūdenī, var izdalīt toksīnus. Peldētājiem šie toksīni var radīt alerģiskas ādas reakcijas, acu un gļotādas kairinājumu, bet mājlopi, kas tiek dzirdināti ar šādu ūdeni, var akūti saindēties un pat aiziet bojā. Saistībā ar strauju zilaļģu savairošanos Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pagaidām atturēties no peldēšanās ne vien Vecāķu, bet arī Daugavgrīvas un Vakarbuļļu peldvietās.

Kā vislabāk pārdzīvot karstuma vilni?
Draugiem Facebook Twitter Google+