Monika Zīle: Politisks produkts iekšējam tirgum 0
“Ja nav izdevies sasniegt vēlamo ar mazām viltībām, ņemiet talkā vislielākās.” Marķīze de Pompadūra
Aizvadītajā pirmdienā Krievijas Federācijas domes vadības paplašinātajā ārkārtas sēdē nolemts izveidot komisiju cīņai ar citu valstu iejaukšanos Krievijas iekšējās lietās.
Komisijas sastāvā iekļautajiem deputātiem nāksies pārtraukt atvaļinājumu, jo pirmā sēde paredzēta jau tuvākajās dienās.
Komentējot steidzamību un šāda veidojuma nepieciešamību, domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins pirmkārt minēja Rietumu politiķu un jo sevišķi masu saziņas līdzekļu attieksmi pret 27. jūlijā un 3. augustā Maskavā notikušajām nesankcionētajām protesta akcijām. Dažos ārzemju televīzijas kanālos dzirdētais sauklis “Maskava, mosties!”, spīkeraprāt, esot nepieļaujami rupja iejaukšanās tikai pašas Krievijas ziņā esošajās lietās.
Piebildis, ka uzkrājies milzums citu līdzīgu faktu, no konkretizēšanas V. Volodins atteicās, ļaudams Ārlietu ministrijas pārstāvei Marijai Zaharovai pavēstīt, ka vistuvākajā laikā Vācijas, ASV un Lielbritānijas valdības saņems ziņojumu par šo valstu diplomātu un masu mediju Maskavā protestējušajiem pausto atbalstu un notikumu sagrozītu atainojumu, uz ko Krievija nedomā pievērt acis.
Ar Kremļa aprindām nesaistītais žurnālists Aleksandrs Riklins intervijā “Amerikas Balsij” jauno komisiju nosaucis par steigā radītu politisku produktu Krievijas iekšējam tirgum. Sabiedrība ar situāciju valstī nav apmierināta, un varai steidzami jādomā, kā atsaistīt uzmanību no negācijām.
Visticamāk, šīs komisijas gala ziņojumā izskanēšot mājiens, ka “pārēdusies Maskava” ir tā sabiedrības pērkamā daļa, kura aizgājusi “tēvoča Sema” pavadā un, ālējoties galvaspilsētas ielās, pildīja aiz okeāna tapušas pavēles.
Tas patikšot dzīvojošajiem provincē un nomalēs, kur ikdiena daudz grūtāka. Ar mazumiņu iztikt pieradušie gatavi ticēt, ka protesta akciju iemesls ir nevis atteikums reģistrēt neatkarīgos kandidātus Maskavas domes vēlēšanām, bet Rietumu politiķiem paklausīgu “trekno runču” mēģinājums starptautiski nomelnot Krieviju. Tas pilnīgi atbilst Krievijas liberāldemokrātu līdera Vladimira Žirinovska savulaik deklarētajam darbības vadmotīvam: “Mums jāmīl dzimtene, šim nolūkam izmantojot tautas sliktākās īpašības.”
Tajā pašā augšminētās komisijas izveidošanas dienā Krievijas prezidents Vladimirs Putins Francijas dienvidos tikās ar šīs valsts vadītāju Emanuelu Makronu. Pēc trīsarpus stundu ilgušajām abu sarunām visvairāk jautājumu žurnālisti uzdeva V. Putinam, un liela daļa saistījās ar Krievijas spēka struktūru lomu Maskavā notikušajos protestos. V. Putins izvairījās vērtēt, cik samērīga bijusi rupja spēka pielietošana, izklīdinot akciju dalībniekus, aizturot un administratīvi sodot trīs tūkstošus protestētāju un pret pusotru desmitu ierosinot krimināllietas, kuru izskatīšana notiek milzīgā steigā un bez aizstāvjiem dotā laika iepazīties ar apsūdzībām.
Viņš izvēlējās uzsvērt, ka Krievija ir demokrātiska valsts un neapmierinātie ar atteikumu reģistrēt dažus kandidātus Maskavas domes vēlēšanām varēja šo jautājumu risināt tiesā. Cita starpā likdams saprast – Franciju ilgi trīcinājušajai “dzelteno vestu” kustībai līdzīgajām Krievijā nav izredžu.
