Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
28. jūnijs, 2012
Drukāt

Politologs: Bērziņš devis Saeimai signālu, ka nevajag “haltūrēt”

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmums nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pieņemtos likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” grozījumus ir konstruktīva rīcība un kalpo kā signāls, ka Saeimai jāstrādā labāk, uzskata politologs Ivars Ijabs.

Pēc Ijaba domām, prezidenta argumentācija ir pietiekami konstruktīva – viņam nešķiet, ka referendumu ierosināšanas kārtībā viss ir jāatstāj pa vecam, taču, paaugstinot prasības, jāatvieglo iespējas parakstīties, apejot naudas iesaistīšanu. Nodošana otrreizējai caurlūkošanai ir loģiska rīcība, jo pašreizējais likumprojekts par parakstu vākšanas atvieglošanas pusi runā pārāk abstrakti un hipotētiski, uzskata politologs.

Bērziņam jāpanāk, ka jautājumā par referendumu ierosināšanu tiek atrasts zelta vidusceļš starp divām galējībām – pieļaut anarhistiskus un populistiskus referendumus vai tos aizliegt, kā tas būtu gadījumā, ja likums neatvieglotu iespējas parakstīties. “Lai precīzi noietu zelta vidusceļu, nevar steidzīgi kalkulēt, kā to ir darījis likumdevējs. Prezidents norāda, ka pasākums nav slikti iecerēts, bet nav izdomāts līdz galam, tāpēc izmanto savas konstitucionālās tiesības uzdot likumdevējiem visu izdomāt līdz galam. Tas ir adekvāts lēmums, un nav vērts par to taisīt lielu troksni, jo likums stāsies spēkā tikai 2015.gadā – līdz tam mums vēl visiem jānodzīvo un ir gana daudz laika diskutēt un pārdomāt visas lietas,” sacīja Ijabs.

Ijabs neuzskata, ka prezidents tādējādi būtu izdarījis pakalpojumu opozīcijas partijām “Saskaņas centrs (SC) un ZZS, kuras kritizēja šos likuma grozījumus un aicināja prezidentu tos neizsludināt. “Vienīgais labums, kādu SC vai ZZS no šī Bērziņa soļa varētu gūt, ir tas, ka atsāksies diskusija. Partijas diskutēs, ko un kā darīt, un process tiks vairāk pakļauts dažādai publiskai iztirzāšanai. Neizskatās, ka kāds varētu būt radikāli ieguvis no tā lēmuma,” domā politologs. Bērziņa rīcība ir signāls, ka Saeimai nevajag iet par tālu savā fanātismā abām pusēm, bet ir jāstrādā labāk.

“Pateicoties bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pagājušas vasaras “izgājienam”, mēs pievēršam pastiprinātu uzmanību visiem gadījumiem, kad prezidents konfliktē ar Saeimu, bet šis ir loģisks un konstruktīvs solis, aicinot domāt ar galvu un nehaltūrēt. Prezidents norāda uz neprecizitātēm un neapdomīgu rīcību,” sacīja Ijabs.

Jautāts, vai tas nozīmē, ka Saeima strādā slikti, Ijabs norādīja, ka “labi strādājoša Saeima” ir filozofisks jautājums. “Tur ir vesels bars ar cilvēkiem, kuri nesaprot, kur ir nokļuvuši, un vesels bars ar populistiem, kas grib iztaisīties par tautas draugiem un visu ideālu pārstāvjiem, bet neizdomā domu līdz galam. Viena no prezidenta funkcijām ir būt nosvērtākam. Tur jau tā laime, ka prezidents nav tautas ievēlēts – viņam nav jāklausās tračus medijos, bet viņš var vēsu prātu paskatīties uz produkciju, kas nāk ārā no Saeimas,” sacīja Ijabs.

Kā ziņots, Valsts prezidents šodien otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nodeva pieņemtos likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” grozījumus, kas paredz stingrākus ierobežojumus referendumu ierosināšanai, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.

21.jūnijā Saeimā pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka referenduma iniciatoriem no 2015.gada pašiem būs jāsavāc vienas desmitās daļas vēlētāju jeb apmēram 150 000 paraksti.

Patlaban referenduma ierosināšanai ir jāsavāc tikai notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā Vēlēšanu komisija.

Neapmierinātību ar Saeimā apstiprinātajām referendumu ierosināšanas kārtības izmaiņām paudusi arī politiskās apvienība “Saskaņas centrs” (SC) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

SC frakcijas deputāti kategoriski iebilst “pret tiešās demokrātijas ierobežošanu”, ko paredz grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Pēc SC politiķu domām, “valdošā koalīcija, baidoties no tautas iniciatīvām, tiecas ierobežot pilsoņu tiesības ietekmēt politiskos procesus”.

Arī ZZS pauda neapmierinātību par pieņemtajiem likuma grozījumiem. Saeimas deputāte Iveta Grigule (ZZS) norādīja, ka līdz ar jauno kārtību referendumu rīkošana praktiski nebūs iespējama.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), ar kuru likums nodots otrreizējai caurlūkošanai, prezidents šodien pauda viedokli, ka likuma grozījumi nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu.

Likumdošanas grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtē kā soli pareizā virzienā, jo “mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos”. Līdz ar to ir pamatoti izvirzīt pietiekami augstas prasības attiecībā uz nepieciešamo parakstu skaitu likumprojekta iesniegšanai, uzskata prezidents.

Tomēr Bērziņš norādīja, ka Saeima pārāk vispārīgi ieskicējusi saudzējošus risinājumus parakstu vākšanai, deleģējot Ministru kabinetam izdot atbilstošus noteikumus vai uzdodot iesniegt grozījumus citos likumos, kuru aprises nav skaidras un varētu prasīt papildu finanšu līdzekļus no pašvaldību budžetiem. Prezidents uzsver, ka tā nav laba likumdošanas prakse – tiesiskā regulējuma spēkā stāšanos atlikt uz vairākiem gadiem un vienlaikus nenoregulēt principiāli būtiskus jaunā regulējuma darbības aspektus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+