Latvijā
Politika

Politologs komentē, ko partijām būs grūti paskaidrot vēlētājiem2


Filips Rajevskis
Filips Rajevskis
Ekrānuzņēmums

Jebkurai no potenciālajām valdības partijām būs grūti paskaidrot saviem vēlētājiem, kādēļ jaunajā valdībā nepieciešams jauns īpašā uzdevuma ministrs demogrāfijas jautājumos, aģentūrai LETA pauda politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks Filips Rajevskis.

Viņš skaidroja, ka visas partijas ir atzinušas, ka ir demogrāfijas jautājumi, kurus Latvijā nepieciešams risināt, taču problēma jebkurai partijai pašreizējā birokrātijas samazināšanas laikā var būt grūtības pamatot saviem vēlētājiem, kādēļ nepieciešams vēl viens ministrs ar padomniekiem un sekretāriem.

Pēc eksperta domām, piedāvātā īpašā uzdevuma ministra pienākumus var pildīt labklājības ministrs ar savu komandu,

tādēļ jauna portfeļa izveidei nav politiska pamatojuma. Rajevskis norādīja, ka politiski pamatotāk būtu iekļaut demogrāfijas problēmu risināšanu potenciālās valdības deklarācijā.

Taujāts par “Jaunās Vienotības” (JV) piedāvāto ministriju sadalījumu starp partijām, neņemot vērā attiecīgo vietu skaitu Saeimā, Rajevskis atbildēja, ka, pēc viņa domām,

vienlīdzīgs portfeļu sadalījums ir loģisks, jo mazina iespēju kādai partijai būt priviliģētākai par citām, turot rokās “zelta kārti”.

Eksperts arī sacīja, ka partiju apvienības JV piedāvātais portfeļu sadalījums ir mērāms kā aptuveni trešdaļa no visiem nepieciešamajiem Ministru kabineta izveides darbiem, un visdrīzāk starp partijām vēl gaidāmas diskusijas.

“Domāju, ka partijām ir vēl kādi “bet” šajā procesā. Neesmu dzirdējis Nacionālās apvienības viedokli, ka ministra amatam pielīdzina Saeimas priekšsēdētāju. Tāpat vēl Krišjānis Kariņš (JV) saņems partiju ministru piedāvājumus, varētu būt jautājumi par pielaidi, kompetenci u.t.t. Nav nekas arī dzirdēts par valdības deklarāciju, kur būtu jābūt sabalansētām piecu partiju interesēm,” norādīja Rajevskis.

Kariņa jaunākais piedāvājums partijām

Kā ziņots, Ministru prezidenta amata kandidāts Kariņš (JV) rosina valdību veidot bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī izveidot īpašu uzdevuma ministra amatu demogrāfijas jautājumos, bet tieslietu un aizsardzības ministriem piešķirt premjera biedru funkcijas.

Kariņš žurnālistiem sacīja, ka līdz trešdienai, 19.decembrim, grib gūt pilnīgu skaidrību par to, vai partijas – Jaunā konservatīvā partija (JKP), “KPV LV”, “Attīstībai/Par” (AP) un VL-TB/LNNK – piekrīt viņa piedāvātajam jomu sadalījumam, kā arī par konkrētiem ministru amatu kandidātiem.

Premjera amata kandidāts uzsvēra, ka, viņaprāt, valdībā būtu jāstrādā sešām partijām, proti, arī ZZS. Ja par to nav iespējams vienoties, Kariņš par labāku uzskata modeli, kur valdībā strādā jaunievēlētie politiskie spēki – JKP, AP un arī “KPV LV”.

Ja Kariņš saņems no partijām atbalstu, tad viņš vērsīsies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu nominēt viņu premjera amatam.

Kariņš piedāvā, ka “Jaunā Vienotība” (JV) varētu vadīt arī Finanšu ministriju (FM) un Ārlietu ministriju. Kariņš norādīja, ka ārlietu ministra amatā vēlētos redzēt pašreizējo ministru Edgaru Rinkēviču (JV). Viņš piebilda, ka JV vēl nav apspriedusi ministru amatu kandidātus, tāpēc nenosauca, kurš varētu vadīt FM.

“Attīstībai/Par!” piedāvāts uzņemties aizsardzības ministra, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, kā arī veselības ministra amatus.

JKP varētu vadīt Tieslietu ministriju (TM), Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, bet “KPV LV” – Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju.

VL-TB/LNNK varētu būt atbildīga par Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju, kā arī partija varētu izvirzīt īpašo uzdevumu ministru demogrāfijas jautājumos. Iepriekš tika izskanējis, ka katrai no partijām varētu pienākties vienāds amatu skaits, tostarp arī Saeimas priekšsēdētāja postenis, kuru ieņem VL-TB/LNNK politiķe Ināra Mūrniece, tiktu ieskaitīts kā viens amats, sekojoši pēc sākotnējās shēmas VL-TB/LNNK pienāktos tikai divas vietas valdībā.

Skaidrojot šādu īpašo uzdevuma ministra amata izveidi, Kariņš norādīja, ka tas pievērstu visas valdības uzmanību demogrāfijas jautājumiem. Viņš skaidroja, ka, piemēram, drošība un tiesiskums ir būtiska, tāpēc atbildīgie ministri būtu arī premjera biedri.

Saistītie raksti

Jau vēstīts, ka partijām jau ilgāk par diviem mēnešiem nav izdevies panākt vienošanos par topošo valdību. Iepriekš prezidents bija nominējis divus premjera kandidātus – Jāni Bordānu (JKP) un Aldi Gobzemu (KPV LV), bet viņiem valdību izveidot neizdevās, līdz ar to nominācijas tika atsauktas.

No partijas “Saskaņa” saraksta jaunajā parlamenta sasaukumā ievēlēti 23 deputāti, partijai “KPV LV” un JKP – katrai Saeimā ir pa 16 mandātiem, AP un VL-TB/LNNK – katrai 13 vietas, ZZS – 11, bet JV – astoņi mandāti.

LA.lv