Politologs: partijas nespēj iztapt prezidentam, kurš apmaldījies kritērijos 26
Partijas nespēj iztapt prezidentam, bet prezidents ir apmaldījies pats savos kritērijos, viedokli Latvijas Televīzijā par valdības veidošanas procesu pauda politologs Jānis Ikstens.
“Protams, ka prezidentam ir savs vārds sakāms valdības veidošanas procesā, bet parasti tas ir noticis pietiekami klusinātā veidā, partiju sarunās ar valsts prezidentu. Šobrīd nesaskaņas ir iznestas publiskajā sfērā un ir labi apskatāmas,” teica eksperts.
Viņš norādīja, ka līdz šim valdību veidošanā pat vissarežģītākajā situācijā ir ticis panākts akcepts figūrai, kas tikusi virzīta, minot savulaik Andra Šķēles izvirzīšanu premjera amatam.
“Domāju, ka prezidents vienkārši ir apmaldījies pats savos kritērijos,” sacīja Ikstens.
Viņš pauda neizpratni, kādēļ premjeram amatam būtu jāvirza kāds no bijušajiem premjeriem vai pie partijām nepiederošs cilvēks.
“Partijas ir vienojušās atbalstīt cilvēku, kuram ir diezgan pamatīga valdības darba pieredze [Arti Pabriku], kuru pozitīvi vērtē sabiedrība, kurš var nodrošināt to, ka valdība var uzsākt darbu bez lielas iešūpošanās. Tagad tiek paņemta pauze, pretstatā paša prezidenta vēlmei ieraudzīt jauno valdību līdz jaunajam gadam, meklēti kandidāti uz dīvainiem kritērijiem. Tā ir procesa vilcināšana, kas nekādi neatbilst ne labai pārvaldībai ne atbildīgai politikai,” uzskata politologs.
Intervijā Latvijas Radio savukārt Ikstens pieļāva, ka prezidentam padomā, iespējams, ir kāds bezpartejiskais kandidāts. “Visa šī prezidenta Bērziņa meņģēšanās liek domāt, ka tur varētu būt arī kāds bezpartejisks kandidāts viņa azotē,” pieļauj Ikstens.
Ikstens veltīja kritiku prezidenta šā brīža rīcībai attiecībā par valdības veidošanu.
“Tīri teorētiski mēs varam iedomāties, ka pašreizējā valdība novelk līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, jo neizdodas sastādīt valdību, taču es domāju, ka tas nenotiks, jo partijas varētu būt ļoti lielā neizpratnē par prezidenta rīcību. Tad sarunas var kaut kādā brīdī sākt risināties nedaudz citādā veidā, tad prezidentu varētu iepazīstināt ar atsevišķām Satversmes normām par viņa darbību [kas paredz prezidenta atlaišanu], es to absolūti neizslēdzu. Prezidentam tomēr ir jāuzņemas kaut kāda atbildība par savu rīcību un es šobrīd prezidenta rīcībā tādu nesaskatu,” teica politologs.
Ikstens uzskata, ka prezidents nespēj sabiedrībai paskaidrot savas rīcības motīvus.
Jau ziņots, ka otrā Valsts prezidenta sarunu kārta ar Saeimas partijām nav vainagojusies ar premjera nominēšanu. “Vienotības” virzītais Artis Pabriks netika atbalstīts.
Ja prezidentu Andri Bērziņu neapmierinās partiju izvirzītie premjera amata kandidāti, viņš savu kandidātu nosauks 7.janvārī.
Premjera Valda Dombrovska (“Vienotība”) valdība demisionēja Zolitūdes traģēdijas dēļ.
