Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
27. janvāris, 2012
Drukāt

Politologs: Valdošajām elitēm referenduma jautājumā ir neskaidri vēstījumi

Foto- LETAFoto- LETA

Gan latviešu, gan krievvalodīgo elites referenduma jautājumā ir sniegušas neskaidrus vēstījumus, tāpēc liela daļa pilsoņu vēl nav izlēmuši, kā rīkoties, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Universitātes (LU) profesors un politologs Juris Rozenvalds.

Politologs skaidroja, ka viena no valdošās koalīcijas 100 dienu darbības kļūdām ir īstenotā politika attiecībā uz gaidāmo referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu. Viņu nepatīkami pārsteidzot, cik daudz kļūdu un nekonsekvenču šajā jautājumā pieļāvusi valdošā koalīcija.

Piemēram, “Vienotība” sākumā aicināja piedalīties referendumā un balsot pret, taču pēc tam vairāki tās deputāti parakstīja iesniegumu Satversmes tiesai (ST) apturēt un atcelt referendumu. Kad ST atteicās “pildīt ugunsdzēsēja pienākumus”, tad “Vienotība” atkal sāka aicināt balsot pret, stāstīja Rozenvalds.

LU profesors vērsa uzmanību uz to, ka arī partiju apvienība “Saskaņas centrs” pauž pretrunīgu pieeju, no vienas puses, atbalstot tikai vienu valsts valodu, taču tajā pašā laikā aicinot referendumā balsot par šāda statusa piešķiršanu arī krievu valodai.

Viņš norādīja, ka par gaidāmo “par” un “pret” attiecību var spriest pēc aģentūras “Latvijas Fakti” publicētās aptaujas, kas aptuveni atspoguļo jau zināmo latviešu un krievvalodīgo proporciju starp pilsoņiem – 75% pret 25%. Rozenvalds norādīja, ka nebūs monolīts grupu balsojums, jo neliela daļa no latviešiem atbalstīs krievu valodas kā otrās valsts valodas ieviešanu un maza daļa krievvalodīgo nobalsos pret.

Politologs cer, ka iesaistītās puses, tajā skaitā pozīcijas partijas, pēc referenduma spēs kaut ko mācīties un jautājumus risinās saprātīgi, meklējot kompromisus. “Pēc tam būs leģionāru atceres diena un Uzvaras dienas svētki, līdz ar to mēs nepielūdzami virzāmies uz attiecību saasināšanos. Nedomāju, ka šāda karošana par vēsturi mums nāks par labu,” sacīja Rozenvalds.

Jau ziņots, ka februāra vidū plānota tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē, kas paredz mainīt krievu valodas statusu. Referendumā Satversmes grozījumi tiks pieņemti, ja par tiem nobalsos vairāk nekā puse balsstiesīgo vēlētāju, kuru skaits 11.Saeimas vēlēšanās bija 1 543 786, tātad par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai referendumā būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+