Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Populārāka kļūst bankrota emigrācija uz Lielbritāniju

Foto-LETAFoto-LETA

Arvien biežāk Latvijas iedzīvotāji sāk izmantot bankrota emigrāciju uz Lielbritāniju, proti, uzsākot maksātnespējas un bankrota procedūras, atbrīvojas arī no parādiem Latvijā, 13.oktobrī vēstīja LNT raidījums “Top 10”.

Kā norāda raidījums, Latvijā bankrots ilgst trīs gadus, turklāt vēl katru mēnesi no algas maksātnespējas administrators novelk 30%. Turpretim maksātnespējas process Anglijā ir visātrākais Eiropas Savienībā – no parādiem var atbrīvoties viena gada laikā, tiesu obligātie izdevumi ir 700 mārciņas jeb 580 latu. Valodas barjeru un juridisko procesu nezināšanu dēļ latvieši Anglijā maksā arī vēl vidēji pusotru tūkstoti konsultantiem, kas iesniedz pieteikumus, pārstāv tiesā un izdara visu parādnieka vietā.

Piemēram, Mančesterā bāzētais “Insolbaltika” birojs lielākoties fokusējies uz baltiešu maksātnespēju, līdz šim visā Anglijā palīdzējis bankrotēt 40 latviešiem. To, cik vispār kopumā tādu ir, nav iespējams noskaidrot, jo Lielbritānijas Tieslietu ministrija neapkopo datus pēc tautībām. Taču bankrotu skaits vēl turpinās augt, prognozē firmas pārstāvji.

“Man ir zināmi vairāki gadījumi, kad bankas no Latvijas arvien biežāk algo vietējos Anglijas parādu piedzinējus un juristus, lai viņi sameklē parādniekus un iesniedz Anglijas tiesā prasību par Latvijā nenomaksātiem kredītiem. Tad šīs piedziņas Anglijā un Velsā var tikt nodotas britu tiesu izpildītājiem, kas nav diez ko patīkami cilvēki. Latvijas bankas likumīgi caur britu sistēmu regulāri tad tiek klāt arī pie latviešu šeit Lielbritānijā noeplnītajām darba algām. Un tad ir viena iespēja – bankrots,” skaidro “Insolbaltika” maksātnespējas procesu konsultants Andrejs Smoļenko.

Andris Brūvelis bija pirmais latvietis, kurš izmantoja Anglijas maksātnespējas likumu, bankrotēja, un viena gada laikā Anglijas tiesa norakstīja visus viņa Latvijas parādus 95 000 eiro (67 000 lati) apmērā.

Šim piemēram sekoja arī citi, piemēram, Jorkšīras pilsētā Veikfīldā dzīvojošie Alvis un Anita Kraukļi abi ir bankrotējuši. Lai uzsāktu maksātnespējas divus procesus, par Anglijas tiesas izdevumiem un jurista pārstāvniecību tiesā kopā samaksājuši 4000 britu mārciņas (3300 lati), un tas vienalga esot lētāk nekā Latvijā. Nauda krāta, mēnešiem ilgi Anglijā strādājot virsstundas.

Viņi skaidro, ka mājai aizņēmušies 80 000 eiro (56 000 lati), ko nav spējuši atmaksāt. Sākumā maksājums bija 214 eiro (150 lati) un piecu gadu laikā tas pieauga līdz 500 eiro (350 lati). “Atbraucot uz Angliju, parādījās iespējas jau kaut ko nopelnīt. Likās, varbūt varam kaut ko mēģināt lietas labā, bet tā kā mēs jau divas reizes bijām atlikuši maksājumu, banka mums trešo reizi vairs nedeva šādu iespēju,” skaidro Alvis Krauklis.

Desmit mēnešu laikā pēc maksātnespējas uzsākšanas, Anglijas tiesa atbrīvojusi viņus no Latvijā ņemtā 80 tūkstošus eiro hipotekārā kredīta. “Tagad es varu brīvi smaidīt, jo tā nasta ir nokritusi nost. Var mierīgi elpot, var mierīgi dzīvot. Pavisam cita lieta, var naktīs mierīgi gulēt,” atzīst Anita Kraukle.

Kā uzsver “Top 10”, pat pēc bankrota iziešanas Anglijā, var tikt saņemta pavēste par parādu piedziņu caur Latvijas tiesu izpildītāju.

Latvijas Tieslietu ministrijā norāda – Anglijas tiesas nozīmētam britu administratoram nav tiesību izpārdot Latvijas bankās jau ieķīlātos īpašumus. “Tas nozīmētu, ka pašai ķīlai pēc būtības nav nekādas jēgas un šeit tad arī sākās tā problēma. It kā mantu vajadzētu izpārdot šīs personas procesā, un šis būtu viens no tiem gadījumiem, kad ir problēma,” skaidro Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” juriste Aiga Balcere.

Latvijas Komercbanku asociācijā novērojusi – Anglijas likvidatori līdz šim neesot izrādījuši vēlmi iepazīties ar Latvijas likumdošanas vai tiesu prakses īpatnībām. Viss aprobežojoties tikai ar Anglijas tiesas pavēstes atsūtīšanu par Latvijas pilsoņa bankrota procedūras sākšanu un norāda kontu numuru, uz kuru nosūtīt naudu, paliekot pāri no mantas pārdošanas.

“Īsti mēs nevarējām saprast, kā veikt šo pārdošanu, jo Latvijā mums šādas procedūras nav, mums ir tikai piedziņa un maksātnespēja, ko var iesniegt pats parādnieks, maksātnespēju mēs kā kreditors iesniegt nevaram, caur kuru pārdot šo Latvijas mantu. Savukārt kaut kāda tiesas sprieduma, Latvijas tiesas sprieduma, vai atzīt Anglijas tiesas spriedumu, caur kuru šī manta ir pārdodama, arī nav, tas nav pat paredzēts Anglijas procedūrās,” norāda Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota.

Rezultātā, vai Latvijā ieķīlāto īpašumu nodot izsolei un atbrīvot personu no kredītsaistībām vai nē Anglijas maksātnespējas procesa laikā, atkarīgs tikai no pašu banku vai citu kreditoru labās gribas. Tas nozīmē, var gadīties, ka pat pēc bankrota iziešanas Anglijā, var tikt saņemta pavēste par parādu piedziņu caur Latvijas tiesu izpildītāju. Stress sācies no jauna jau vairākiem bankrota tīkotājiem.

“Mēs atkal nezinām kā to izdarīt, jo otru reizi sākt maksātnespēju nav iespējams, jo tas ir iespējams reizi 10 gados šis process un mums kā nodrošinātajiem kreditoriem, nav tiesību šādu procesu uzsākt. Tāpēc tagad ir uzsāktas piedziņas procedūras tajos 12 gadījumos, kur maksātnespējas process Anglijā ir beidzies, mēģināsim dabūt Latvijas tiesas nolēmumu un uzsākt caur tiesu izpildītāju mantas pārdošanu. Tāpēc mums ir tā sajūta, ka tas ir muļķīgs process pašreiz,” secina Šļakota.

“SEB bankā” norāda – viņi neliekot šķēršļus un apķīlāto mantu cenšas izsolīt jau Anglijas maksātnespējas procesa laikā. “SEB” apzinoties, ka pārrobežu maksātnespējas regulas nepilnības ir Eiropas Savienības līmenī, un Savienības Padome to gatavojas drīzumā labot. “Pēc būtības, ja personai ir citur ķīla, tad nevajadzētu šos maksātnespējas procesus pabeigt, jo pats galvenais ir vispirms nodzēst, apmierināt kreditoru prasījumus, un tikai tad pabeigt maksātnespējas procesus, atbrīvojot personu no saistībām,” skaidro “SEB bankas” pārstāvis Viesturs Vitovskis.

Latvijas Komercbanku Asociācija vairākkārt jau aicinājusi likumdevējus tepat Latvijā tikt galā ar neloģisko regulējumu, ieviešot sekundāro maksātnespēju, kad paralēli Anglijas parādu likvidatoram tiktu iecelts vienlaikus arī Latvijas administrators. Dzirdīgas ausis tas nav atradis.

Tādēļ kā vienīgais pagaidu risinājums ir pašam parādniekam pārliecināties, lai banka Latvijā pārdod ķīlu vēl Anglijas bankrota procesa laikā. Tad Anglijas tiesas lēmums attieksies uz visām saistībām un nebūs bažu, vai tās maz ir dzēstas. Ja ķīlas pārdošana notiks pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas Anglijā, bankrots tad vairs neattieksies uz pāri palikušajām kredītsaistībām. Tiem, kuri līdz šim īstenojuši bankrotu Anglijā, ieteicams sazināties ar savām bankām Latvijā un noskaidrot, vai tiešām visi parādi ir norakstīti, norāda “Top 10”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+