Popularizēs valsts aizsardzības mācību 6
Mācību priekšmets “Valsts aizsardzības mācība” pagaidām ieviests vien 15 Latvijas skolās. Nacionāli noskaņoti uzņēmēji, kā arī Saeimas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisija grasās panākt, lai to savās izglītības programmās iekļautu pēc iespējas vairāk skolu.
Ierosinājums popularizēt valsts aizsardzības mācību skolās nāk no Nacionālo uzņēmēju padomes, kuras pārstāvis Dainis Rijkuris vakar bija arī ieradies uz Saeimas apakškomisijas sēdi. Viņš uzskata: valsts aizsardzības mācība varētu pat palīdzēt risināt darbaspēka trūkuma problēmas – ja jaunieši to apgūtu, viņi būtu patriotiskāki, saistītu savu dzīvi ar Latviju un redzētu lielāku motivāciju strādāt valsts labā. D. Rijkuris uzskata: skolās, kur ieviests šis mācību priekšmets, mainās jauniešu domāšana.
To, ka valsts aizsardzības mācības apguve tiešām ir noderīga, atzina arī Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Inese Bautre. Viņa viesojusies teju visās skolās, kur ieviests šis mācību priekšmets, un dzirdējusi no skolu direktoriem: ja skolēni apmeklē aizsardzības mācības stundas, uzlabojas viņu disciplīna un arī sekmes mācībās. Bērni aizvien biežāk vēloties savu nākotni saistīt ar valsts robežsardzi vai bruņotajiem spēkiem. Skolām, kuras vēlas piedāvāt skolēniem šo mācību priekšmetu, jāiegūst Aizsardzības ministrijas (AM) un Jaunsardzes un informācijas centra atzinums.
Standartu valsts aizsardzības mācību priekšmetam izstrādājusi Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un VISC. Tas izstrādāts tā, lai valsts aizsardzību apgūtu trīs mācību gadus reizi nedēļā.
Pārsvarā šo mācību skolas piedāvā vidusskolēniem, taču divās Latvijas skolās to var mācīties jau no 7. klases.
I. Bautre stāsta, ka šajā mācību priekšmetā skolēni var gan uzzināt vairāk par dienesta iespējām Nacionālajos bruņotajos spēkos, par Latvijas armijas vēsturi, gan attīstīt savu patriotismu un pilsonisko apziņu, gan uzlabot savas fiziskās spējas. Valsts aizsardzības mācības stundās tiekot arī runāts par valsts nozīmi, stiprināta izpratne par to, kāpēc nepieciešams valsti aizsargāt. Skolēni mācās ierindas mācību, apieties ar ieročiem, apgūst pat iemaņas, kas nepieciešamas kaujas laukā. Tāpat programmā iekļauta prasme lasīt karti, sniegt pirmo palīdzību utt. Skolēnu fizisko attīstību ieteikts vērtēt pārgājienu un mācību nometņu laikā. Valsts aizsardzības mācības programmā iekļauta arī, piemēram, dažādu projektu izstrāde un karavīru piemiņas vietu sakopšana.
Sēdē klātesošā Strenču novada vidusskolas direktore Dace Gaigala teica, ka viņas skolā šis ir pirmais mācību gads, kurā vidusskolēniem iespējams apgūt valsts aizsardzības mācību. Skolēni paši pauduši vēlmi apgūt šādu mācību priekšmetu – iespējams, tāpēc, ka daudziem no viņiem ir pieredze jaunsardzē. Valsts aizsardzības mācība skolā ieviesta kā obligāts mācību priekšmets, bet ar to ne visi desmitklasnieki bijuši apmierināti. Kāds puisis tā arī pateicis: es būšu programmētājs un mani valsts aizsardzība neinteresē. Taču skolotājs pratis ieinteresēt arī viņu, uzdodot individuālus mājasdarbus, kuros apvienotas gan militārās tēmas, gan arī programmēšana. Stundu tēmas bieži vien tiekot izstrādātas kopā ar vēstures skolotāju, jo “lai saprastu, kas notiek šodien, ir svarīgi zināt, kas noticis pagātnē”. Strenčos nolemts valsts aizsardzības mācību priekšmetu mācīt divreiz nedēļā, lai skolēni varētu iedziļināties un tā apguve nebūtu virspusēja.
AM vecākā referente Kaiva Krastiņa pastāstīja, ka arī drīzumā plānotajā jaunsardzes forumā tiks spriests par to, vai un kā valsts aizsardzības mācība būtu ieviešama pēc iespējas lielākā skaitā skolu. Lems arī, vai būtu vērts to sākt apgūt jau no 5. klases. Ieviest kā obligātu šo mācību priekšmetu visās skolās nav iespējams vairāku iemeslu dēļ – pirmkārt, trūkst instruktoru ar pedagoģisko izglītību, jo tikai šādi cilvēki var mācīt šo mācību priekšmetu. Šobrīd visi valsts aizsardzības mācības skolotāji strādā arī ar jaunsardzes vienībām. Otrkārt, trūkst aprīkojuma. Skolām, kas jau ieviesušas valsts aizsardzības mācību, AM cenšas palīdzēt, taču tā nevar nodrošināt visu nepieciešamo. Piemēram, Rīgas 28. vidusskola atjaunojusi skolā šautuvi, iegādājusies jaunas pneimatiskās šautenes, bet ne visām skolām izdodas rast līdzekļus šādām vajadzībām. Taču, AM ieskatā, būtu nepieciešams apjaust, cik skolās šādas mācības pasniegšanu var īstenot, un arī gādāt, lai skolas, kurās tā apgūstama, būtu līdzīgā skaitā visos valsts reģionos. Šobrīd skolas gana aktīvi interesējoties par iespēju ieviest valsts aizsardzības mācību.
Pirmā 2008. gadā to ieviesa Rīgas Šampētera vidusskola, taču diemžēl šī skola nelielā skolēnu skaita dēļ no nākamā mācību gada vairs nepastāvēs. Pārsvarā valsts aizsardzības mācība ieviesta vispārizglītojošās skolās, taču no šā gada to apgūs arī Balvu profesionālajā un vispārējā vidusskolā. Par iespēju ieviest šo mācību priekšmetu interesējies arī Rīgas Valsts tehnikums.
