Porcelāna figūriņas atkal nāk modē 1
Daudzās mājās uz bufetes ar mežģīņu sedziņu joprojām greznojas senās, mazliet naivās figūriņas – sirsnīgas miniatūras tautumeitas, zaķīši, gailīši vai lapsiņas. Porcelāna sīkplastikas figūriņas Latvijā vairs neražo, jo Rīgas porcelāna rūpnīcu, tāpat kā daudzas citas rūnīcas, slēdza, sākoties neatkarības gadiem.
Konsultēja Rīgas Porcelāna muzeja direktora pienākumu izpildītāja Zanda Zībiņa un zinātniskā darba speciāliste Marta Šuste.
Savu uzplaukumu šie suvenīri piedzīvoja piecdesmitajos gados – par īpaši vērtīgiem tos toreiz gan neuzskatīja, sauca par niekiem un ražoja pēc iespējas lētāk masu patēriņam – sīkplastiku kopēja pēc dažādu Eiropas porcelāna rūpnīcu paraugiem. Vēlāk figūriņas gatavoja mazākos metienos un sarežģītākas, turklāt šim keramikas virzienam pievērsās arī profesionāli mākslinieki.
Sīkplastikas figūriņu vērtība šobrīd pieaug, un antikvariātos tās kļūst arvien dārgākas, īpaši jau Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikā, arī Jakoba Karla Jesena porcelānu trauku ražotnē gatavoti eksemplāri, kas var maksāt vairākus desmitus, pat simtus latu.
Arī par padomju gados ražoto sīkplastiku cilvēku interese pamazām pieaug. Lielāka vērtība, protams, ir autordarbiem un tām figūriņām, ko ražoja mazākās partijās. Par nozīmīgiem sīkplastikas māksliniekiem uzskata Rimmu Pancehovsku, Beatrisi Kārkliņu, Veru Veisu, Ainu Mellupi, Latvīti Mednieci, Gusti Siliņu, Mārtiņu Zauru, Zinu Ulsti u. c. Katram sīkplastikas māksliniekam piemita savs rokraksts, Rīgas Porcelāna muzeja speciālisti var palīdzēt noteikt figūriņas autoru un noteikt tās vērtību.
Uz kamīna dzegas, galda un bufetes
Veidojot interesantu privāto kolekciju, figūriņas var meklēt antikvariātos un krāmu tirgos ne vien Latvijā, bet arī citās valstīs. Sīkplastiku pagājušajā gadsimtā ražoja dažādas rūpnīcas visā Eiropā, starp slavenākajām bija Francijas karaļu un Krievijas caru iecienītā Meisenes porcelāna fabrika.
Dekoratīvajām figūriņām ir vajadzīga vieta, kur tās var labi eksponēt, piemēram, uz kamīna dzegas, plaukta, palodzes. Šim mērķim var paredzēt kaut vai veselu skapi ar stikla vitrīnām vai nelielus plauktiņus. Jāuzmanās gan, lai daudzās figūriņas neveidotu nebaudāmu kiču (ne visas jāeksponē interjerā), ja vien netiek speciāli veidota kolekcija. Porcelāna sīkplastika vairāk iederēsies omulīgās lauku mājās un retro stila pilsētas dzīvokļos, bet tikpat labi ar tām var radīt savdabīgu kontrastu lakoniski iekārtotā telpā, piemēram, pelēcīga betona siena ar nišu, kurā izkārtoti smaidoši amoriņi vai tautumeitu rinda. Figūriņas var būt stilīgs interjera elements arī sabiedriskās telpās – bāros, restorānos, klubos.
Daudzām porcelāna figūriņām jau sākotnēji piešķīra noteiktu papildu funkciju – tās vienlaikus bija garšvielu trauki, salvešu turētāji, grāmatu balsti vai pelnu trauki. Tās labi izskatās svētku galda dekorēšanai: valsts svētkos – tautumeitas un tautu dēli, Lieldienās – zaķīši un cālīši, kas lielu prieku sagādā bērniem.
Figūriņu atjaunošana
Ar košajām porcelāna figūriņām savulaik labprāt spēlējās bērni, un gadījās, ka kādam zaķim atlūza auss vai lapsai aste. Mazāk vērtīgos suvenīrus, ko par pāris latiem var nopirkt krāmu tirgos, diez vai atmaksājas nest pie restauratora atjaunot, jo darbs maksās aptuveni desmit vai divdesmit latus. Vienkāršākais un lētākais variants ir atlūzušos gabaliņus precīzi pielīmēt ar būvniecības vai saimniecības preču veikalā iegādātu porcelānam un keramikai paredzētu līmi. Nodilušās vietas var mēģināt atjaunot ar trauku apgleznošanai paredzētām krāsām.
Ja figūriņa ir īpaši mīļa bērnības atmiņa vai arī zināma tās augstā vērtība, jāmeklē restaurators, kurš nodarbojas ar trauku atjaunošanu. Visdrošāk meklēt muzejos, piemēram, Rīgas Porcelāna muzejā vai Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.
Uzziņa * Porcelāna sīkplastikas figūriņas var piedāvāt Rīgas Porcelāna muzejam, īpaši, ja tās ražotas Kuzņecova vai Jesena fabrikā līdz Otrajam pasaules karam (20. gs. 40. gadiem). * Uz Rīgas fabrikās tiražēto sīkplastiku izgatavošanas gads nekad netika rakstīts. Gada skaitli reizēm uzspieda tikai tiem figūriņu paraugiem, kurus rūpnīcā izskatīja mākslinieciskā padome. Figūriņām uz pamatnes uzspieda fabrikas zīmogu, pēc kura speciālisti var noteikt izgatavošanas gadu, jo zīmogi dažādos laikos nedaudz atšķīrās. Jesena porcelāna trauku ražotnes izstrādājumus var pazīt pēc zīmoga, kas līdzīgs stilizētam ziediņam, bet Kuzņecova porcelāna fabrikas ražojumu populārākais zīmogs atgādina cilpu.
|
