Porcelāna meistaru Mārtiņu Zauru godina ar divām izstādēm 0
Godinot mākslinieka Mārtiņa Zaura simt gadu jubileju, Rīgā atvērtas divas jaunas izstādes. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā līdz 27. septembrim būs skatāma autora darbu izstāde “Nesasietie sapņi. Dekoratīvais porcelāns”, bet Rīgas Porcelāna muzeja pamatekspozīcija līdz gada beigām papildināta ar autora sīkplastikas priekšmetiem, LA.lv uzzināja muzejos.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, atzīmējot Mārtiņa Zaura (1915–1998) simtgadi, skatītājiem piedāvā unikālu izstādi, kas paver pilnīgi jaunu, pārsteidzošu lappusi talantīga mākslinieka – tēlnieka, grafiķa un literāta daiļradē, norāda izstādes kuratore Irēna Bužinska: “Līdz šim brīdim “neiepazītais”, varbūt pat daudziem mākslas ekspertiem, kolekcionāriem un cienītājiem “nezināmais” Mārtiņa Zaura porcelāns, kas darināts 20. gadsimta 50. gadu beigās un vēlāk, jau 60. gadu estētikas un stilistikas ietekmē, raksturo autora spēju radoši, savdabīgi un spoži daudzveidot māksliniecisko pieeju šajā dekoratīvās mākslas nozarē.”
Martiņš Zaurs ar porcelānu sāka strādāt 1950. gadu vidū, kad masu produkcijas ražošanai darbā Rīgas Porcelāna fabrikā tiek uzaicināta virkne tēlnieku, to vidū arī Martiņš Zaurs. No 1956. gada viņš gan strādā pie pasūtījuma darbiem, gan pats modelē sīkplastiku – reālistiski detalizētas putnu un dzīvnieku figūras (“Cekuldūkuris”, “Gliemezis”) un sižetiski izteiksmīgas daudzfigūru kompozīcijas (“Bērni uz zirga”, “Ganuzēns un velns”). Masveida ražošanā ieviestas tikai atsevišķas Zaura darinātās figūras, piemēram, “Latviešu sarkanais strēlnieks”.
Par īpaši interesantiem atzīstami mākslinieka 60. gadu šķīvju dekoratīvo gleznojumu kompozīciju risinājumi un stilizācijas, kas apliecina slavenās porcelāna apgleznošanas darbnīcas “Baltars” (1925–1928) nesto tradīciju turpinājumu un dzīvotspēju arī pēckara ideoloģiski piesātinātās mākslas ietvaros.
Bužinska norāda, ka Zaura dekoratīvie porcelāna šķīvji tapa kā unikāli mākslas darbi. Lai gan kompozīciju tematika ir visnotaļ bagātīga, tās vieno globāls, visaptverošs skatījums uz pasaules literatūras un mākslas klasiku (“Pērs Gints”, “Dons Kihots”, “Rastrelli”), interese par kosmiskām parādībām (“Kosmosa konstruktors”, “Sarkanā planēta”, “Saules aptumsums”) un pārlaicīgo ģimenes, mātes un bērna tēmu.
Plašākai sabiedrībai Mārtiņš Zaurs galvenokārt pazīstams kā tēlnieks, kura darinātās monumentālās koka skulptūras par folkloras motīviem, teiku un pasaku tēliem kļuvušas par Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja un Annas Brigaderes memoriālā muzeja “Sprīdīši” Tērvetē neatņemamu sastāvdaļu. Zaurs arī rakstījis par mākslas jautājumiem periodikā, ir grāmatas “Latviešu padomju tēlniecība” (1980) līdzautors, kā arī bijis pazīstams mākslas kolekcionārs.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma, mākslinieka ģimenes, Pētera Avena, Zuzānu ģimenes, Vitālija Ruskuļa, Nellas Ušakovas un Vitālija Moločko privātajām kolekcijām. Savukārt Rīgas Porcelāna muzejā izstādīti darbi no muzeja krājuma.
