Portugāle, neskatoties uz ES draudiem, atsakās īstenot taupības pasākumus 5
Portugāle, neskatoties uz ES draudiem par sankciju piespriešanu, neīstenos papildu taupības pasākumus, lai samazinātu budžeta deficītu, trešdien ziņoja Portugāles laikraksts “Publico”.
“Papildu pasākumu nebūs,” intervijā uzsvēra Portugāles premjerministrs Antoniu Košta.
“Tas attiecas uz deficītu 2015.gadā,” norādīja Košta, piebilstot, ka “mēs 2016.gadā neko nevaram mainīt 2015.gada deficītā”.
Viņš brīdināja, ka sankcijas pret Portugāli un Spāniju būtu “nepamatotas” un to ietekme būtu “dziļi neproduktīva”.
“Es ceru, ka beigās veselais saprāts gūs virsroku,” piebilda Košta, paužot cerību, ka sankcijas būs simboliskas.
Jau vēstīts, ka eirozonas finanšu ministri otrdien vienojās oficiāli sākt sankciju procedūru pret Spāniju un Portugāli par budžeta disciplīnas noteikumu pārkāpšanu, taču iespējamās sankcijas, domājams, nebūs bargas, baidoties vēl vairāk uzkurināt eiroskeptiķu popularitāti, kā arī bažījoties par sekām, kādas soda sankcijas varētu atstāt uz ekonomikas izaugsmi.
Ministri “konstatēja, ka Portugāle un Spānija nav efektīvi rīkojušās, lai reaģētu uz rekomendācijām par pasākumiem savu pārmērīgo deficītu koriģēšanai”, teikts ministru paziņojumā.
Spānijai un Portugālei ir desmit dienas laika iesniegt lūgumu ES sankcijas nepiemērot, pievienojot tam plānu, kādā tās gatavojas uzlabot savu budžeta situāciju
Tomēr pēc britu balsojuma par izstāšanos no ES pieaug spiediens uz Eiropas Komisiju (EK) nepiemērot Spānijai un Portugālei pārlieku bargas sankcijas, lai tādējādi neveicinātu tālāku eiroskeptiķu popularitātes pieaugumu.
Gan Spānija, gan Portugāle finanšu krīzes laikā ir īstenojušas bargus taupības pasākumus, taču pašreizējie politiskie apstākļi abās valstīs ievērojami apgrūtina tālāku valdības izdevumu apcirpšanu.
Saskaņā ar ES normām EK dalībvalstīm var piemērot sodanaudu, kuras apmēri sasniedz 0,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ja to budžeta deficīts pārsniedz trīs procentus no IKP. Līdz šim nevienai dalībvalstij šādas sankcijas gan nav piemērotas, lai gan arī citas valstis iepriekš ir pārsniegušas budžeta deficīta griestus.
ES ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī paziņojis, ka EK mērķis nav dalībvalstu sodīšana un pastāv “inteliģenta” izeja no situācijas, kas neiedragāšot Spānijas un Portugāles tautsaimniecības izaugsmi.
Savukārt Francijas finanšu ministrs Mišels Sapēns pirmdien norādīja, ka jebkāda veida sankcijām, kas tiktu vērstas pret Portugāli, jābūt maigām, jo Lisabona “pagājušajā gadā pielikusi milzu pūles”, lai iegrožotu savu budžeta deficītu, un “nav pelnījusi pārmērīgu sodu”.
Arī Spānijas finanšu ministrs Luiss de Gvidoss pauda optimismu par gaidāmo EK lēmumu, izsakot cerību, ka Brisele izvairīšoties no “pilnīgas bezjēdzības”, kādu demonstrētu pret Madridi vērstas sankcijas.
Tomēr dažas dalībvalstis, īpaši Vācija, uzstāj, ka jāieņem stingrāka nostāja, lai panāktu finanšu disciplīnas ievērošanu.
Spānija un Portugāle jau kopš 2009.gada pakļautas ES finanšu disciplīnas uzraudzībai.
Lai gan Spānijai kopš 2012.gada, kad tās budžeta iztrūkums sasniedza gandrīz desmit procentus, izdevies deficītu ievērojami iegrožot, tā pērn nav spējusi to samazināt līdz 4,2% no IKP, kā to paredzēja ES un Madrides vienošanās.
Portugāle kopš 2012.gada savu deficītu samazinājusi no desmit līdz 4,4%, taču arī nav spējusi sasniegt iepriekš saskaņoto mērķi.
