Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. septembris, 2013
Drukāt

Portugāle rāpjas laukā no krīzes bedres


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Dažu mēnešu laikā Portugāle – valsts ar vienu no bēdīgākajām ekonomiskajām situācijām Eiropā, kuras ārējais parāds sasniedza 127% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), ir piedzīvojusi lielāko ekonomisko izaugsmi visā eirozonā. 


 

Tomēr valdība uzskata, ka ekonomiskā krīze vēl nav pārvarēta. Valsts Augstākā tiesa bloķējusi valsts iestāžu reformu, kas paredzēja ap 30 000 darbinieku atlaišanu, un, ja Lisabona nepieņems citus taupības pasākumus, tai varētu būt nepieciešams pat vēl viens starptautiskais aizdevums.

 

Mazāk bezdarbnieku

Pēc divarpus gadu pārtraukuma Portugāles IKP ir atsācis pieaugt. Šī gada pirmajos trīs mēnešos IKP vēl kritās par 0,4%, bet otrajā trimestrī negaidīti pieauga par 1,1%, sasniedzot labāko rādītāju eirozonā, kuras vidējais IKP pieaugums tajā pašā laika periodā bija 0,3%. Salīdzinājumam – Vācijas IKP šī gada otrajā trimestrī pieauga par 0,7%, Francijas – par 0,5%, bet Spānijas un Itālijas IKP turpināja sarukt (attiecīgi -0,1% un -0,2%). Portugāles izaugsme pārspējusi pat ekspertu prognozes, kas paredzēja 0,5% pieaugumu, un ļauj valstij cerēt, ka grūtākais palicis aiz muguras.

Arī bezdarbs Portugālē pēc divu gadu pārtraukuma ir sācis samazināties, pateicoties sezonas darbiem tūrisma sektorā. Bezdarbnieku skaits pagājušajā mēnesī nokrities līdz 886 000 cilvēku jeb 16,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

Nacionālā statistikas institūta INE aptauju rezultāti liecina, ka patērētāju ticība labākai ekonomiskajai situācijai nākotnē pamazām uzlabojas. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojas jau septīto mēnesi pēc kārtas, neraugoties uz jūlijā valstī pārdzīvoto politisko krīzi, kuras iemesli meklējami kreditoru uzspiestajos taupības pasākumos.

Neskatoties uz šiem pozitīvajiem rādītājiem, Lisabona vēl negatavojas svinēt uzvaru pār krīzi. Pēc Portugāles valdības ekspertu aplēsēm, ekonomiskā krīze valstī turpināsies vismaz līdz nākamā gada beigām un bezdarbs, beidzoties tūrisma sezonai, varētu atkal palielināties, sasniedzot 18,5%.

 

Glābj eksports

Nacionālā statistikas institūta INE dati rāda, ka ekonomiskā situācija uzlabojusies, galvenokārt pateicoties eksportam, kas šī gada otrajā trimestrī pieaudzis par 6,3%, salīdzinot ar iepriekšējo trimestri. Daudzi uzņēmumi ir nolēmuši pievērsties eksportam, lai kompensētu iekšējā tirgus patēriņa kritumu. Ražotāji ir spiesti meklēt jaunas stratēģijas un investēt jaunās tehnoloģijās, lai pievilinātu ārvalstu klientus.

Viens no Portugāles galvenajiem eksporta produktiem ir olīveļļa, kuras eksports pērn pieaudzis par 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Pavisam valstī tiek kultivēti 
200 000 hektāri olīvkoku, pateicoties arī ārvalstu uzņēmumu, galvenokārt Spānijas, Itālijas un Šveices, investīcijām.

Ar pozitīviem rezultātiem strādājis arī tūrisma sektors, jo ārzemnieki devuši priekšroku Algarves reģionam Portugāles dienvidos, nevis nedrošajai Ziemeļāfrikai. Naftas cenas pieaugums veicinājis benzīna eksportu, kas palielinājies par 37%, pateicoties arī investīcijām Sinišas ostas naftas pārstrādes rūpnīcā.

 

Tiesa nepieļauj atlaišanu

Portugāles valdību atbalstošās konservatīvās partijas pirms mēneša pieņēma jaunas likuma normas, kas paredzēja pagarināt valsts iestādēs strādājošo darbalaiku no 35 līdz 40 stundām nedēļā, kā arī vienkāršot valsts iestāžu darbinieku atlaišanu. Šīm pārmaiņām vajadzēja kļūt par daļu no valsts iestāžu reformas, kas ļautu ietaupīt 4,7 miljardus eiro un ko Lisabona apņēmās īstenot apmaiņā pret starptautisko aizdevumu. Pavisam Portugāle no ES, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Centrālās bankas ir saņēmusi 78 miljardus eiro.

Portugālē valsts sektorā pavisam strādā 
600 000 nodarbināto jeb desmitā daļa no visiem darbspējīgajiem iedzīvotājiem, kaut gan šis skaitlis kopš krīzes sākuma ir samazinājies. Darbalaika palielināšana līdz 40 stundām nedēļā ļautu atlaist vēl 30 000 valsts iestā
žu darbinieku.

Taču aizvadītajā nedēļā Portugāles Augstākā tiesa nolēma, ka jaunās normas ir pretrunā ar valsts konstitūciju.

Šī ir jau trešā reize šī gada laikā, kad valsts Augstākā tiesa bloķē valdības taupības pasākumus. Aprīlī tiesa nepieļāva samazināt valsts sektorā strādājošo algas, samazināt pensijas, bezdarbnieku un slimības pabalstus. Lai izpildītu starptautiskās saistības, Pedru Pasuša-Koelju valdībai tuvākajā laikā nāksies meklēt citus risinājumus valsts izdevumu samazināšanai. Līdz šim valsts jau palielinājusi ienākumu un patēriņa nodokļus un samazinājusi tēriņus par veselības aprūpi un izglītību.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+