Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
23. jūnijs, 2017
Drukāt

Portugāles traģēdija (2)

Foto - AP/LETAFoto - AP/LETA

Apokaliptiskās ainas uz šosejas "EN – 236" Portugāles vidienē. Cilvēku upuru skaits būtu daudz mazāks, ja šoseja netiktu apstādīta ar viegli uzliesmojošiem eikaliptiem.

Portugāles vidienē joprojām turpinās cīņa ar katastrofālajiem mežu ugunsgrēkiem, kurus 17. jūnijā izraisīja zibens. Kopējais bojāgājušo skaits ir vismaz 64, bet ievainoti ap 130 cilvēku, tas ir ārkārtīgi daudz, un Portugāles sabiedrībā patlaban notiek emocionālas diskusijas par to, kamdēļ traģēdijas mērogi izvērtušies tik šokējoši.

Liesmas jau tiek kontrolētas, tomēr amatpersonas brīdinājušas, ka daudz kas atkarīgs no laika apstākļiem, jo reģionā turpinās karsts un vējains laiks, gaisa temperatūrai sasniedzot +40 grādu. Nedēļas vidū ar mežu ugunsgrēku dzēšanu Portugālē vairākās frontēs bija nodarbināti vairāk nekā 2000 ugunsdzēsēju, tostarp no Spānijas, kā arī 17 specializētas lidmašīnas, četri helikopteri un vairāk nekā 400 tehnikas vienību uz zemes. Portugāles premjers Antoniu Košta brīdinājis, ka upuru skaits, iespējams, izrādīsies vēl lielāks. “Tā ir tāda līmeņa humānā traģēdija, kādu mēs pēdējos gados Portugālē neesam pieredzējuši,” viņš izteicies. Koštu arī norādījis, ka vispirms jātiek galā ar uguni, bet pēc tam “mums jāsaprot, kas notika”. Kādēļ mežu ugunsgrēki, kas sausajā vasaras sezonā ne tikai Portugālē, bet arī tādās Dienvideiropas valstīs kā Francija, Spānija, Itālija, Grieķija, Horvātija ir postoša, taču arī ierasta parādība, šoreiz prasīja tik daudz dzīvību?

Eiropas Vides aģentūras speciālisti norāda, ka klimata izmaiņu dēļ meža ugunsgrēku sezona Dienvideiropā tagad ilgst ne vairs divus, bet jau piecus mēnešus. Prese kritizē valdību par atbildīgo institūciju slikto plānošanu un koordināciju, atbilstoša ekipējuma trūkumu un atceras, ka pirms desmit gadiem rosinātais mežu ugunsaizsardzības plāns tā arī netika īstenots, jo Portugāle saskārās ar finansiālo krīzi. Iedzīvotāju apziņošanas sistēma darbojusies slikti; cilvēki sāka bēgt no uguns apņemtajiem ciemiem, kad bija jau par vēlu un ceļi bija bloķēti. Bet brīdī, kad degšanas zonā sagāzās sakaru torņi, savā starpā sazināties vairs nespēja pat ārkārtas dienesti. Viens no brīvprātīgajiem dzēsējiem TV kanālam “Euronews” sūdzējās, ka ugunsgrēkā bojāgājušo cilvēku ķermeņi pārāk ilgu laiku gulējuši zemē neaizvākti.

Tomēr vistiešākie vaininieki traģiskajos notikumos izrādījušies eikalipti. Ugunsgrēki visvairāk plosījās Portugāles vidienē un ziemeļdaļā, tātad tieši apvidos, kur plašās platībās atrodami eikaliptu stādījumi un meži. Šoseja “EN – 236-1”, uz kuras savās automašīnās vai netālu no tām gāja bojā 47 cilvēki – absolūtais vairākums no kopējā upuru skaita –, bija viegli uzliesmojošo eikaliptu cieši ieskauta. Portugāļu mediji jau šo vietu nosaukuši par “nāves ceļu”. “Eikaliptu audzes tika ļauts stādīt līdz pat šoseju malai, kas ir noziegums, jo, ja koks krīt, tas bloķē ceļu, kas nozīmē, ka visam beigas,” BBC radio norādīja traģiskā ugunsgrēka liecinieks, austrāliešu žurnālists Kalebs Klafs. Eikaliptu meži cieši piekļāvās ciemiem, starp mežu un ēkām bieži nebija nekādas drošības joslas. Aculiecinieki stāstīja, ka liesmas spēcīgajā vējā ļoti strauji izplatījušās pa eikaliptu lapotnēm un uguns jūra dažās minūtēs spēja aptvert vairākus kvadrātkilometrus.

Eiropā ātraudzīgo Austrālijas eikaliptu introducēja 18. gadsimtā, taču Portugālē šo koku lielās platībās sāka stādīt 20. gadsimta vidū, papīrrūpniecības attīstīšanas vārdā. Mūsdienās eikalipti veido ceturto daļu visu Portugāles mežu platības. Austrālijas ienācējs izkonkurē tradicionālos ozolus, lauru un valriekstu kokus, nomāc vietējo augu un arī dzīvnieku valsti, sausina augsnes virskārtu, jo spēcīgā sakņu sistēma uzsūc jau tā nelielos gruntsūdeņu krājumus. Tomēr papīrrūpniecības lobijam līdz šim gadam izdevās veiksmīgi neitralizēt mēģinājumus aizliegt jaunus stādījumus, argumentējot, ka eikalipta audzēšana un pārstrāde kvalitatīvā papīrā nodrošina valstij tūkstošiem darba vietu. Īpaši nozīmīgs tas ir lauku reģionos. Vēršanās pret šo koku pasliktināšot kā sociālo, tā ekonomisko situāciju. 2016. gadā celuloze un papīrs Portugāles eksportā veidoja 4,9% jeb 3 miljardu eiro apjomu. Vides aizstāvji nenoliedz eikalipta ekonomisko izdevīgumu, taču atgādina arī par mīnusiem. “Eikalipti ir daudz bīstamāki par citiem kokiem. To lapas un miza ir ļoti viegli uzliesmojoši. Degošās mizas plēksnes, kas nokarājas no stumbra, vējš aiznes tālāk un veicina uguns izplatīšanos,” presē norādījis Portugālē ietekmīgākās vides aizsardzības organizācijas “Quercus” prezidents, mežsaimniecības inženieris Žuau Branku.

“Quercus” jau kritizējusi iepriekšējās valdības par tuvredzīgo politiku un nolaidību, ļaujot apmežošanā izmantot viegli uzliesmojošos eikaliptus, kā arī pārmetot pašreizējai Koštas valdībai, ka tā līdz šim neko nav darījusi situācijas novēršanai. “Mēs mudinām pašreizējo Portugāles valdību neatkārtot agrāko valdību kļūdas un mainīt Portugāles mežsaimniecības politiku, koncentrējoties uz vietējiem mežiem un mežkopību,” teikts “Quercus” paziņojumā. Pēc katastrofālā ugunsgrēka sabiedrības spiediens pret Portugālē valdošo Sociālistisko partiju ir lielāks nekā jebkad. Kļūdas tagad atzīst pat paši valdošās partijas pārstāvji. “Nepietiek tikai ar mirušo apraudāšanu. Mums reiz par visām reizēm jātiek galā ar šo pulvera mucu, kuru esam izvēlējušies nolikt savā mežā. Mums jāatzīst, ka esam radījuši slepkavu mežu,” savā interneta dienasgrāmatā ierakstījis sociālistu partijas veterāns, eiroparlamentārietis Vitals Moreira.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Jā ,tas bija briesmīgi,bet ugunsgrēks sākās 18,nevis 17 jūnijā.Raksts publicēts 23.06,ugunsgrēku beidza dzēst 20.06,tātad 3 dienas pirms raksta publicēšanas.Labrīt Latvija!!!

  2. Kā vienmēr-jāiznīcina…

Draugiem Facebook Twitter Google+