Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
6. jūnijs, 2016
Drukāt

Porziņģis: Tas ir sapnis, ka varu bērnus ietekmēt pozitīvā veidā

foto: LETAfoto: LETA

Latvijas basketbolists Kristaps Porziņģis aizvadītajā sezonā lieliski debitēja NBA un šobrīd Liepājā aktīvi trenējas, lai rudenī uz lielās skatuves kāptu vēl spēcīgāks, ātrāks un labāks. Taču paralēli tam arī katru nedēļu ir dažādas publiskās aktivitātes, un pie uzmanības pieradušais liepājnieks nesūdzas – pašam pat griboties iet sabiedrībā.

Svētdien viņš piedalījās bankas “Citadele” organizētā pasākumā Olimpiskajā sporta centrā Rīgā, kurā pulcējās 250 jaunie basketbolisti no visas Latvijas. Ņujorkas “Knicks” pārstāvošais Porziņģis atbildēja uz jautājumiem, kopā uzspēlēja basketbolu, fotografējās un sniedza autogrāfus. Lai arī vēl tikai 20 gadus vecs – viņš jauniešiem un bērniem ir elks. “Tas man ir sapnis, ka varu bērnus ietekmēt pozitīvā veidā – dot papildus motivāciju trenēties. Viņi ir priecīgi, smaidīgi, saprotas ar mani – nav labākas sajūtas par to. Ar bērniem arī mazliet parunājām, un tas ir svarīgi, būs ko atcerēties. Man ļoti patīk komunicēt ar bērniem,” pēc tam atzina Kristaps.

Pastāsti par mazo puisīti, kurš bija apraudājies, bet tika pie tevis ģērbtuvē un no tās iznāca ar tavu kurpi?

Gvido, viņš bija nostāvējis rindā un netika pie bildes. Varbūt tika, bet gribēja individuāli un lai es parakstos. Organizatori prasīja – ko darām, teicu, lai ved iekšā (ģērbtuvē), nobildēsimies, iedevu viņam vienu savu botu parakstītu un priecīgs aizgāja mājās. Man ir apavu pāri, ar kuriem spēlēju, un tādi, kurus vienreiz uzvelku un varu kādam atdot – forši, ka ir iespēja kādu tā iepriecināt.

Latvieši nav kautrīgāki kā amerikāņi? Vari salīdzināt pastaigu Liepājā un Ņujorkā?

Liepājā cilvēki ir kautrīgāki, nerausta uz pusēm. Tādā ziņā man paveicies – ka Latvijā nav tik lielas uzmanības. Ņujorkā nevar uzelpot, visur, kur es eju, grib nobildēties, autogrāfu. Mājās ir miers, forši.

Mazie prasīja arī par Latvijas izlasi, un tagad laikam visu laiku nākas taisnoties, kāpēc nespēlē.

Jā, cilvēki grib, lai es spēlēju, un tas notiks – 100 procenti. Domāju, ka cilvēki saprot manu šī brīža situāciju. Līdz ko būs īstais brīdis, tā palīdzēšu izlasei.

Kādas, tavuprāt, ir Latvijas izlases cerības tikt uz Rio olimpiskajām spēlēm?

Diezgan labas. Protams, viegli nebūs – ja tiksim finālā un spēlēt pret Serbiju viņu laukumā, tas ir ļoti smagi. Taču tā ir viena spēle, nevis septiņas. Vispirms finālā jātiek. Ja būsim gatavi fiziski un mentāli, tad būs iespējas.

Kur tu smelies tik apbrīnojamu mieru?

Nezinu, varbūt esmu uzaudzis tādā ģimenē, neuztraucos par lietām. Brāļi nedaudz vairāk uztraucas, bet tāpēc viņi ir vecākie brāļi, kas parūpējas. Es varbūt reizēm esmu pārāk mierīgs.

Tev arī pēc sezonas Latvijā ir daudz publiski pasākumi. Mentāli esi atpūties?

Esmu – jā. Brāļiem pirms dažādiem dienām teicu, ka gribas Latvijā ar bērniem kaut ko padarīt, uztaisīt intervijas, jo sezonas laikā ir tā, ka negribas neko – tikai maksimāli atpūsties, lai katrao spēlei būtu gatavs. Latvijā trenējos, nav spiediena un līdz ar to gribas kādas aktivitātes.

Ņujorkas “Knicks” jaunais galvenais treneris Džefs Hornačeks izteicās, ka redz tevi kā vienu no komandas līderiem. Kā tu to komentē?

Tas parāda, ka viņš redz manu potenciālu, ka varu būt augsta līmeņa spēlētājs. Jāturpina strādāt, lai viņš redz, ka gribu būt labākais. Viņa komentārs mani nepadara par labāku spēlētāju, bet prieks, ka redz potenciālu.

Viņš iepriekš vadīja Fīniksas “Suns”. Spēles pret šo komandu ar kaut ko palikušas atmiņā?

Ja godīgi, tad nē. Sezonā ir 82 spēles, ar viņiem tikāmies divas reizes – tāpēc grūti atcerēties. To otro, kad viņš vairs nebija treneris, atceros vairāk.

Ar viņu pašu ir iznācis jau parunāties?

Apmainījāmies īsziņām. Viņš pajautāja, vai viss kārtībā, vai esmu mājās un kā man iet, ka nevarot sagaidīt, kad varēs strādāt kopā. Atbildēju tāpat – esmu mājās, smagi strādāju, lai būtu gatavs sezonai. Ar veselību viss kārtībā par simts procentiem, trenējos pilnā sparā – jau ir tā, ka gribas, lai sāktos sezona, gandrīz skaitu dienas. Ļoti gribas spēlēt un jāizdomā, kur un kā ar džekiem to izdarīt. Ņujorkā atgriezīšos jūnija beigās.

Šīs vasaras treniņu plāns tev stipri atšķiras no iepriekšējām vasarām?

Neko daudz, tagad labāk zinām, kas vajadzīgs un kas ne tik ļoti. Pagājušajā vasarā ieliku nenormālu darbu, bet šogad jāizdara divtik. Katra vasara ir svarīgākā, kāda bijusi – tāda ir realitāte. Tagad man ir laiks strādāt.

Vasaru Liepājā arī izbaudi?

Laiks super, bet es no deviņiem līdz diviem trenējos. Man vairāk mājās sanāca zālītē pagulēt, mums ir baseins, tur palēkāju. Cerams, ka kādu dienu arī līdz pludmalei tikšu.

Tu galda tenisu daudz spēlējot.

Jā, ir mājās galds uzlikts, ar draugiem savācamies gandrīz katru dienu, iet smieklīgi un jautri. Kādas ir likmes? Parasti spēlējam uz eiro, tas iedod azartu. Mēs spēlējam trīs, četras vasaras pēc kārtas – šovasar laikam esmu mazliet mīnusos, viens draugs ir diezgan labs.

Bieži saka, ka slavas brīžos uzrodas daudz draugu. Esi to izbaudījis uz savas ādas?

Draugi, kas bijuši vienmēr, tie ir arī tagad, esmu ļoti pateicīgs, ka viņi bija ar mani tad, kad man nekā nebija un ir arī tagad. Tie ir īstie draugi. Daudzi cilvēki grib iepazīties, taču Latvijā tas nav tik izteikti – ASV vairāk ir tā, ka grib iepazīties tikai tāpēc, ka cilvēks ir kaut kas. Mūsu cilvēki tomēr ir īsti.

 

Pievienot komentāru

Intervijas un apraksti
Viedokļi un komentāri
Video, foto
Draugiem Facebook Twitter Google+