Uldis Šmits: Porziņģis un Vējonis uz laukuma 0
Nesen sparīgi komentētā Rīgas pilij adresētā Donalda Trampa vēstule, kurai laikam pielicis roku kāds labi informēts Baltā nama padomnieks, ir zīmīgs dokuments. Formāli it kā nodeva diplomātijai – paldies par apsveikumu sakarā ar stāšanos Amerikas Savienoto Valstu prezidenta amatā. Bet tekstā iekļautas arī politiski svarīgas frāzes. Tostarp pieminēts fakts, ka “Latvija atjaunoja savu neatkarību” (respektīvi, tiek uztverta kā 18. novembrī proklamētās valsts turpinājums) un izraudzījās demokrātisku attīstības ceļu. Vēstulē tāpat atzinīgi novērtēts Latvijas ieguldījums pretterorisma misijās un uzsvērts, ka “ASV paliks nelokāms Latvijas draugs un sabiedrotais”. Tomēr daudzi varbūt pievērsa uzmanību nevis šiem un citiem atzinumiem, bet piebildei, ka Donalds Tramps, būdams Ņujorkas komandas “Knicks” fans, ir arī latviešu basketbolista Kristapa Porziņģa talanta cienītājs.
Par Porziņģi izklausās ticami. Toties nav sevišķas pārliecības, vai Tramps līdz vēstules parakstīšanai zināja, kas ir Latvijas prezidents, un turpmāk paturēs adresātu prātā. Tas nav pārmetums, jo, sacīsim, futbola spīdeklis Krištianu Ronaldu ir daudz pazīstamāks nekā Portugāles valsts galva vai viņa tautietis – Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretārs. Līdzīgu piemēru netrūkst. Profesionālā sporta un šovbiznesa slavenības pastāvīgi atrodas publikas, mediju un tātad arī varas aprindu redzeslokā. Savukārt nelielu valstu vadītāji izpelnās vispārēju ievērību vien retos gadījumos, kas tomēr neliedz mūsu augstākajām amatpersonām par savu esamību atgādināt pasaulei vai vismaz Eiropai. Zināmā mērā tas ir viņu pienākums. Galu galā patlaban tieši Raimonds Vējonis kā Latvijas Valsts prezidents saskaņā ar Satversmi “reprezentē valsti starptautiski” un šajā jomā nevajadzētu aprobežoties ar protokolāriem pasākumiem vien. Piemēram, nebūtu slikti, ja t. s. lielā prese izrādītu lielāku interesi (Vairas Vīķes-Freibergas laikos tāda bija) par Rīgas pili un idejām, kas tur mājo. Eiropas pirmajam zaļajam prezidentam, iespējams, nemaz nenāktos pārāk grūti to panākt. Kāda izvērstāka intervija vai analītiska apcere bijušā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa stilā pat būtu jāpielīdzina precīzam trīspunktu metienam tagad notiekošajā svarīgajā politiskajā spēlē, kurā daudz ko izšķir arī aizsardzības prasme un māka ievadīt pretuzbrukumu. Pagaidām no mūsu komandas pamatsastāva pamanāmu sniegumu starptautisko sacensību laukumā demonstrē tikai ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un reizēm aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, bet garais gals izskatās pavārgs.
Uz valsts simtgadi vajadzētu saņemties. Lai NBA nākamajā sezonā pēc “Knicks” uzvaras mēs varētu Trampa “tvītā” lasīt: “Bravo Porziņģim! Viņš nāk no Latvijas – tās pašas, kuras prezidents, jūs tak, veči, zināt, ir Vējonis.”
