Mobilā versija
+0.2°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
20. aprīlis, 2017
Drukāt

Uldis Šmits: Porziņģis un Vējonis uz laukuma

Foto: Reuters/Scanpix/LETAFoto: Reuters/Scanpix/LETA

Nesen sparīgi komentētā Rīgas pilij adresētā Donalda Trampa vēstule, kurai laikam pielicis roku kāds labi informēts Baltā nama padomnieks, ir zīmīgs dokuments. Formāli it kā nodeva diplomātijai – paldies par apsveikumu sakarā ar stāšanos Amerikas Savienoto Valstu prezidenta amatā. Bet tekstā iekļautas arī politiski svarīgas frāzes. Tostarp pieminēts fakts, ka “Latvija atjaunoja savu neatkarību” (respektīvi, tiek uztverta kā 18. novembrī proklamētās valsts turpinājums) un izraudzījās demokrātisku attīstības ceļu. Vēstulē tāpat atzinīgi novērtēts Latvijas ieguldījums pretterorisma misijās un uzsvērts, ka “ASV paliks nelokāms Latvijas draugs un sabiedrotais”. Tomēr daudzi varbūt pievērsa uzmanību nevis šiem un citiem atzinumiem, bet piebildei, ka Donalds Tramps, būdams Ņujorkas komandas “Knicks” fans, ir arī latviešu basketbolista Kristapa Porziņģa talanta cienītājs.

Par Porziņģi izklausās ticami. Toties nav sevišķas pārliecības, vai Tramps līdz vēstules parakstīšanai zināja, kas ir Latvijas prezidents, un turpmāk paturēs adresātu prātā. Tas nav pārmetums, jo, sacīsim, futbola spīdeklis Krištianu Ronaldu ir daudz pazīstamāks nekā Portugāles valsts galva vai viņa tautietis – Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretārs. Līdzīgu piemēru netrūkst. Profesionālā sporta un šovbiznesa slavenības pastāvīgi atrodas publikas, mediju un tātad arī varas aprindu redzeslokā. Savukārt nelielu valstu vadītāji izpelnās vispārēju ievērību vien retos gadījumos, kas tomēr neliedz mūsu augstākajām amatpersonām par savu esamību atgādināt pasaulei vai vismaz Eiropai. Zināmā mērā tas ir viņu pienākums. Galu galā patlaban tieši Raimonds Vējonis kā Latvijas Valsts prezidents saskaņā ar Satversmi “reprezentē valsti starptautiski” un šajā jomā nevajadzētu aprobežoties ar protokolāriem pasākumiem vien. Piemēram, nebūtu slikti, ja t. s. lielā prese izrādītu lielāku interesi (Vairas Vīķes-Freibergas laikos tāda bija) par Rīgas pili un idejām, kas tur mājo. Eiropas pirmajam zaļajam prezidentam, iespējams, nemaz nenāktos pārāk grūti to panākt. Kāda izvērstāka intervija vai analītiska apcere bijušā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa stilā pat būtu jāpielīdzina precīzam trīspunktu metienam tagad notiekošajā svarīgajā politiskajā spēlē, kurā daudz ko izšķir arī aizsardzības prasme un māka ievadīt pretuzbrukumu. Pagaidām no mūsu komandas pamatsastāva pamanāmu sniegumu starptautisko sacensību laukumā demonstrē tikai ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un reizēm aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, bet garais gals izskatās pavārgs.

Uz valsts simtgadi vajadzētu saņemties. Lai NBA nākamajā sezonā pēc “Knicks” uzvaras mēs varētu Trampa “tvītā” lasīt: “Bravo Porziņģim! Viņš nāk no Latvijas – tās pašas, kuras prezidents, jūs tak, veči, zināt, ir Vējonis.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atdeva sirdi…

Saeimas deputāti Silvija Šimfa un Arvīds Platpers izstājušies no partijas “No sirds Latvijai” (“NSL”) un savu turpmāko darbību politikā saista ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA).

“NSL” ir parlamenta opozīcijas frakcija, tajā līdz šim strādāja septiņi deputāti, bet līdz ar Šimfas un Platpera izstāšanos paliks pieci, kas ir minimālais skaits frakcijas nodibināšanai. Turklāt divi no palikušajiem nemaz nav partijas “NSL” biedri. Ja vēl kaut viens deputāts nolemtu frakciju atstāt, tā beigtu pastāvēt. Arī LRA Saeimā strādā opozīcijā, taču socioloģiskās aptaujas rāda, ka tai ir lielākas iespējas iekļūt nākamajā Saeimā nekā Ingunas Sudrabas vadītajai “NSL”.

Vai Latvijas Saeimā ir vieta partijai, kuras kongresā tiek lietota krievu valoda?
Draugiem Facebook Twitter Google+