Rīgas pili atjaunos līdz 2015. gada 1. novembrim 1
Pēc divām dienām, 20. jūnijā, apritēs gads, kopš Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks – sarkanais gailis izpostīja jumta konstrukcijas un bēniņu telpas. Dzēšot ugunsgrēku, pils ievērojami cieta no ūdens.
Ugunsgrēka seku likvidēšana bija smags process, kas ieilga, jo tika veikta ekspertīze pēc ekspertīzes, lai noskaidrotu nelaimes cēloni. Nebija arī skaidrs, kurš maksās par ugunsgrēka nodarītajiem postījumiem. Pagājušajā nedēļā Valsts policija Rīgas pils ugunsgrēka lietu nodeva Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai, līdz ar to izmeklēšana Rīgas pils lietā ir pabeigta un kriminālprocesā par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu aizdomās tiek turētas trīs personas, kas bijušas atbildīgas par ugunsdrošību objektā.
Vakar Rīgas pilī atklājās patīkama aina – ugunsgrēka sekas ir likvidētas un patlaban norit intensīvi pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbi, kurus, kā solīja pilnsabiedrības “SBRE” projektu vadītājs Didzis Putniņš, plānots pabeigt līdz 2015. gada 1. novembrim. Arhitekts un Rīgas pils padomes pārstāvis Pēteris Blūms pastāstīja, ka Valsts prezidenta darba kabineta atjaunošanas konkursā uzvarējis arhitekta Ulda Pīlēna birojs un šī telpa, saglabājot visas vēsturiskās detaļas, būs jaunā izpildījumā, ne tādā kā arhitekta Eižena Laubes laikā. Tā būs ļoti gaiša, varētu teikt, gandrīz balta, nevis Laubes izraudzītajā okera tonī. P. Blūms: “Patlaban pils padomē pedantiski diskutējam par interjera detaļām – vai telpā nepieciešami aizkari, kur un cik gleznas izvietot, kādām mēbelēm tur jāatrodas… Tas tiek darīts ļoti skrupulozi, jo šī ir būtiska telpa, kurai jāatspoguļo ne tikai pils pagātne, bet arī šodienas valsts – politisko personu darba vide, kurā tās strādā.
Rekonstrukcijas laikā ir atsegtas 16., 17., 18. gadsimta sienu flīzējumu imitācijas, gleznojumi… Bet patlaban nav īstais laiks, lai restauratori stipri izraibinātu šīs telpas, – ja kādreiz būs nepieciešams, zinātnieki restauratori te varētu atrast daudz interesantu iespēju un dažādu laiku liecības.”
Savukārt restaurācijas projektu vadītājs Roberts Vecums pastāstīja, ka Ģerboņu zālē, kas Latvijas brīvvalsts laikā bija viena no valsts reprezentācijas telpām, ir atrasti kādus 200 gadus veca sienas gleznojuma fragmenti. Interjera dēļ šo zāli līdz 20. gadsimta 20. gadu beigām sauca par Sarkano zāli, bet pazīstamo nosaukumu – Ģerboņu zāle – tā ieguva 20. gadu beigās, kad zāles griestus izgreznoja ar Latvijas četru novadu un pilsētu ģerboņiem. Tās interjers tiks mainīts, jo novadu skaits ir palielinājies, līdz ar to ģerboņu būs daudz vairāk. Patlaban projektā tiekot iestrādāts interjera galīgais risinājums.
Ugunsgrēkā visvairāk cieta Baltā zāle. Tā ir gan presē, gan televīzijā visbiežāk rādītā telpa, jo tur bija iegāzies jumta pārsegums un konstrukcijas. Patlaban tur notiek grīdas siju protezēšana un sākta zāles restaurācija, kā arī notiek žāvēšanas un dezinfekcijas darbi, ko veic speciālisti no Vācijas uzņēmuma “Otto Richter GmbH-Die Feuchteklinik”.
“Aizvakar Baltajā zālē veica tā saukto miglošanu jeb ķimikāliju mākoņa radīšanu ar iekārtu, kas darbojas astoņas stundas un kas iznīcina visas sēnes, kas tiek uzrādītas mikrobioloģiskajās analīzēs. Vācijas speciālisti ieradās maija beigās, viņi cītīgi strādā divās maiņās līdz pat desmitiem vienpadsmitiem vakarā,” pastāstīja R. Vecums.
Pabeigta arī pils inženiertīklu izbūve, ko neizdarīja 1995. gada pils restaurācijas laikā. Meistari no vēdināšanas lūkām vilkuši ārā sakaltušus sikspārņus un baložus, uzstādītas modernas iekārtas, kas pilnībā attaisnos to funkciju, kas tām jāveic, sacīja R. Vecums.
Pils iekšpagalmā var gūt pirmo priekšstatu, kāda izskatīsies ēka pēc visu darbu pabeigšanas. Līdz gada beigām iespaids būs gūstams pilnībā.
Vienošanās starp akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” un pilnsabiedrību “SBRE” paredz, ka celtniecības uzņēmums apņemas ugunsgrēka sekas novērst par saviem līdzekļiem un iemaksāt speciālā darījuma kontā gandrīz piecus miljonus eiro. D. Putniņš sacīja, ka uzņēmuma vadība vērsīsies prokuratūrā ar lūgumu atcelt uzlikto arestu tiem uzņēmuma banku kontiem, kuriem tas joprojām saglabāts.
