×
Mobilā versija
Brīdinājums +24.3°C
Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra
Ceturtdiena, 19. jūlijs, 2018
15. janvāris, 2018
Drukāt

Potenciālais “Liepājas metalurga” pircējs rūpnīcas izpārdošanu sauc par noziegumu (19)

Foto: Timurs SubhankulovsFoto: Timurs Subhankulovs

Igors Šamiss: "No nodoma iegādāties uzņēmumu un atjaunot tajā metalurģiskās produkcijas ražošanu neesmu atteicies. Esmu gatavs izpildīt saistības, tikai dodiet man šo iespēju!"

“Pārdot “KVV Liepājas metalurgs” izsolēs pa daļām ir noziegums! Es ceru, ka valdība to nepieļaus un ka Latvijā izdosies gan saglabāt vienīgo metalurģisko uzņēmumu, gan atsākt ražošanu,” tā žurnālistiem sarīkotajā preses konferencē pauda uzņēmuma pircējs, Krievijas izcelsmes miljonārs un Izraēlas pilsonis Igors Šamiss, komentējot maksātnespējas administratora Guntara Kora lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolēs.

“Šāds maksātnespējas administratora paziņojums man ir pārsteigums, līdz šim neesmu saņēmis arī nekādu atteikumu. Un arī pats neesmu atteicies no nodoma iegādāties šo uzņēmumu un atjaunot tajā metalurģiskās produkcijas ražošanu,” viņš piebilst.
Uz jautājumu, vai viņš piedalītos izsolēs, ja tādas tomēr tiktu sarīkotas, Igors Šamiss atbild, ka par savu līdzdalību neesot pārliecināts.

Maksātnespējas administrators tā nolēmis tāpēc, ka neviens no “KVV Liepājas metalurga” iegādes pretendentiem neesot izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos noteikumus un nav devis prasītās garantijas, kas apliecinātu spēju iegādāties uzņēmumu kā vienu veselu un atjaunot tā darbību.

Bet šodien sarīkotajā preses konferencē Igors Šamiss sacīja, ka kategoriski iebilst pret apgalvojumu, ka viņš kā potenciālais pircējs nepildot saistības. Viņš esot gatavs izpildīt visus izvirzītos noteikumus, tostarp samaksāt prasīto pirmo iemaksu 7,5 miljonu eiro apmērā, kuru viņš nekavējoties samaksāšot, tiklīdz būs panākta vienošanās par uzņēmuma pārdošanu.

“Citās valstīs par uzņēmumu, kurā ražošana pārtraukta jau trešo gadu, prasa simbolisku vienu eiro. Bet es esmu gatavs maksāt 42 miljonus un dodu tam savas personiskās garantijas,” viņš piebilst.

Šā gada 4. janvārī valdība nolēma, ka Liepājas uzņēmuma iespējamam pircējam dos divas nedēļas, lai izlemtu – pirkt to vai nepirkt. Divu nedēļu termiņš beidzas 18. janvārī. Pēc valdības lēmuma ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzina, ka sarunās Igors Šamiss, kurš ir pats reālākais pretendents uz uzņēmuma iegādi, gribot panākt sev labvēlīgākus noteikumus. Savukārt valdība gribot atgūt pēc iespējas lielāku daļu no savulaik uzņēmuma glābšanā ieguldītās valsts naudas. Kā zināms, mēģinot glābt “Liepājas metalurgu” no pirmā bankrota, 2013. gada jūlijā Valsts kase no valsts budžeta samaksāja Itālijas bankai “UniCredit” parādu – 67 465 056 eiro, ko bija sataisījuši agrākie rūpnīcas akcionāri Sergejs Zaharjins, Iļja Segals un Kirovs Lipmans. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts agrāk galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro apmērā.

Kādi ir šie labvēlīgākie noteikumi, to varēja noprast pēc vakar Igora Šamisa publiski teiktā. Viņš gribētu nopirkt uzņēmumu, kurā iespējams atsākt ražošanu, neriskējot ar dīkstāvi salūzušo tehnoloģisko iekārtu dēļ vai tāpēc, ka nav iespējams atrast un pieņemt darbā vajadzīgos strādniekus. Viņš nešaubās, ka metalurģiskās produkcijas ražošanu var atjaunot. Bet, tā kā ražošana jau labu laiku pārtraukta, metalurgi izklīduši, daļa aizbraukusi peļņā uz ārzemēm, daļai iekārtu nepieciešams remonts, esot skaidri jāzina, cik daudz naudas būtu vēl jāiegulda ražošanas atjaunošanā bez tiem 42 miljoniem eiro, kuri tiktu samaksāti par uzņēmuma pirkumu.

Ražošanas atjaunošanā svarīga nozīme ir arī produkcijas sertifikācijai, kas beigusies jau 2015. gadā. Bet bez tās saražotās produkcijas eksports nav iespējams. Tā kā ražošana ir apstājusies, neviena no tām piecām bankām, kurās uzņēmējs jau esot vērsies, pašlaik nesola kreditēt ražošanas atjaunošanu. Citiem vārdiem sakot, bez tām garantijām, kuras viņš apsolījis Latvijas valdībai, Igors Šamiss grib zināmas garantijas jeb drošību arī sev. Tāpēc viņa plāns paredz uzņēmuma darbības atjaunošanu un iegādi vairākos posmos.

Igoram Šamisam piederošais Luksemburgā reģistrētais uzņēmums “United Group” piedāvāja iegādāties “Liepājas metalurga” pamatražotni par 120 miljoniem eiro jau 2014. gadā. Bet toreiz valdība izlēma to pārdot Ukrainas holdinga uzņēmumam “KVV Group”, kurš piedāvāja 107 miljonus eiro.

2015. gada sākumā, atjaunojot ražošanu, “KVV Liepājas metalurgs” atgriezās ap 500 strādnieku, tostarp lielākā daļa to, kuri bija strādājuši uzņēmumā agrāk un kuri tika atlaisti, uzņēmumam pārtraucot ražošanu 2013. gadā. Taču jau pēc gada ražošana uzņēmumā tika pārtraukta otrreiz. Starp toreizējo maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru un “KVV Liepājas metalurgs” sākās tiesāšanās par neatbilstošiem pirkuma līguma nosacījumiem. 2016. gada pavasarī sākās uzņēmuma strādnieku masveida atlaišana. Bet 2016. gada septembrī “KVV Liepājas metalurgs” tika pasludināts par maksātnespējīgu.
2017. gada septembra beigās Latvijā tika reģistrēta AS “K-1 Liepaja Metallurgical Plant”, kas pēc neoficiālās informācijas, esot nodibināta, lai pārņemtu “KVV Liepājas metalurga” mantu. Pagājušā gada oktobra pirmajā pusē šis uzņēmums palielināja pamatkapitālu no 35 000 līdz 7,535 miljoniem eiro. “K-1 Liepaja Metallurgical Plant” vienīgais valdes loceklis ir Igors Šamiss.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Agrāk iznīcināja cukuru, tagad metālu – ražošanu. Nekas jauns….

  2. Paliks tikai,tāpat kā Rīgā,”Nākamā pietura”Liepājas metalurgs”!

  3. kāds viņš miljonārs, konti apķīlāti

  4. Kad beidzot nāks tā apskaidrība? Ja jau neesam spējīgi apstrādāt Latvijā saražoto pienu, tad kāda gan var būt runa par metālu. Tas cara laika Krievijas projekts kurš padomju laikā vēl bija izprotams, normālos apstākļos un ar arhaiskām tehnoloģijām Latvijai ir nesis tikai zaudējumus.

  5. Kāpēc valsts Metalurga parādu nenovilka no rūpnīcas īpašniekiem, kas to nolaida uz grunti- Zaharjina un Segala? Kāpēc Metalurgu nepārdeva tālāk Lipmanim, kas to jau bija pacēlis? Bet kaut kādam sūda blēdim no Ukrainas, kaut abi solīja nopirkt par vienādu naudas summu? Vai tāpēc, ka administratoram un pārējiem ukrainis samaksāja pāris miljonus? Jautājumu daudz!

  6. Bet ko tad ražos , armatūru !!! Lai ražotu jaunu,valcēto metālu-autobūvē izmantotam= karkasam, kuģubuvē vai bruņtēraudu nepieciešams valcēšanas cehs-300-400 milj.$. Biznessss āži domā , ka ar centa lētu armatūru tie ietirgos …Biznes plāns,valsts finansē ,atpērk zaudējumus,iepērk un finansē enerģiju lai galarezultātā valsts būtu mīnusos bet vaikalnieks++++ , Vai mums vajag ? 1000 darba vietu ,tiešām ?

  7. Liepājnieks LM inženieris Atbildēt

    Nevajag fleitēt! Kāpēc tad pats netestēja uzņemuma krāsnis? Tāpēc, ka bija žēl 300 000 eiro, kas bija nepieciešami testēšanai! Labi apzinājās, ka razosanu LM nevar un negrib uzsākt! Šim avanturistam nav naudas un arī prasmes kaut ko ražot. Divās valstīs viņs lidzigus uzņemumus ir jau bankrotā aizlaidis!.
    V\na mērķis bija – nopirkt ar atlikto maksajumu – izpārdot likvidos aktīvus un aizmukt!

  8. Starp citu, tas nemaz nav padomijas regs. Metalurgs tapa daudz pirms tam. Bet jus sauras pierites pa paris divdesmit gadiem, visu kops tikat pie siles, esat notrallinajusi savos tusinos, par biksu prieksu un abortiem runajot, nedomajot par to, kas paliks pec jums. Mellie salasnas vares te strādāt

  9. Tāds dikti šaubīgs izskatās tas “potenciālais” investors – ne par matu labāks par iepriekšējiem kuri nolaida rūpnīcu lai paši sev pilnas kabatas piebāztu. Tagad zaharnijveidīgie dzīvo savās pilīs aiz augsta žoga un dreb par savu mantu.

  10. Par to ka noziegums – tur žīdam pilnīga taisnība. Bet līdz ko noziegums ir izdevīgs, šīs tautas pārstāvjiem, tā viņi apmierināti klusē.

    • Kā nodokļu masātājs jūtos cietušais. Ja nebūtu tik traģiski,varētu sarkatiski pasmaidīt ,kas ņems virsroku -Ziņkārīgie NEZINĪŠI ,vai viltīgie ZINĪŠI ? Cietēji vienalga būs mazturīgā tauta.

  11. Labdien,
    es arī piekrītu,kad pa daļām nedrīkst pārdot,jo tas būs kārtējias solis nojaukt vēl vienu rūpnīcu.
    Vai tad ir par mazs rūpnīcas izagtas un izspostītas.un utt.
    Es apbrīnoju mūsu valsts vīru īso domāšanu, tiklīdz netiek savā kabatā tā uz reiz visu vajag izspostīt,bet kad ir jāpastrādā,lai būtu rezultāti,tad biksas pilnas,principā žēl ka tā tuvredzīgi notiek.

  12. vot debili,.sola 120 bet pardod par107 cernobilai.dun dunm letland

  13. valdiba kā vienmer melo Atbildēt

    lai tikai paši nebutu vainigi. investors lieliski saprot ka viš ir vienigais kam vispār ir intrese un tāpec ari piedāvātā cena tik zema, plus vel viņa “prasibas”ir pat ļoti loģiskas no biznesa viedokļa . ne jau viņa vainas dēļ fabriķi nolaida pa burbuli tā ka nevar saprast vai izcelt maz ir iespējams.
    protams ka tik maza cena un vel “prasibas”valdibai nepatīk, jo pārmetīs ka pa lēto atdots. tāpec ari stāsta pasakas. kas intresanti tad melus vismaz ar makstnespējas adminu vareja saskaņot, citādi katrs stāsta savu, un nekas neiet kopā ar potenciālā pirceja teikto.
    smiekligākais jau ir tas ka izsolē praktiski jau neko nepārdos, nu kādus sīkumus par pāris miljoniem un viss. nav pat plāna ko iesākt pēc tam, bet vienalga cītīgi āžus tēlo. ja izšķerdeto naudu liktu politiķiem samaksāt, tad gan ātri atrastu gan pirceju, gan par cenu vienotos….

  14. Šo Padomijas rēgu sen vajadzēja slēgt. Tā vietā, ar ES pabalstu, vajag nodibināt derīgo atkritumu šķirošanas un pārstrādes rūpnīcu. Ja nezin kā — lai pamācās no Vācijas, Nīderlandes, Beļģijas vai citām valstīm.

    • Ka tad .., tev tik atkritumus parstradat. Meslot nevajag! Mazak divlitrenes razo, tad galva bus skaidraka

    • O jā, un valstī būs par vienu rēgu celtni vairāk. Nē tur pēc tam kāds ko būvēs, nē nu būs. Manuprāt šī valsts atkal ir iešāvusi sev kājā ar šo gājienu un laiž garām iekšējā koprodukta likmes koeficientu uz kopējā fona. Ja būs kārtējais grausts Latvijas teritorijā, tas neko mums labu nedos. ja izsolē tiks pārdots viss, tas arī neko mums nedos, pēc tam teritorijā būs grausti ko par vēl lielākiem miljoniem vajadzēs atjaunot lai kaut ko vispār varetu iesākt. Vīri tur augšā jau ir uzsākuši apzagšanas procesu, kā rezultātā sadalīs naudu jau procesa izmaksās un ar to arī viss beigsies. Un ja ari kāda mediju vara cels to gaisā,tad tas būs sapīts tādos birokrātijas labirintos un likumu caurumos ka neviens atkal neko nespēs pierādīt. Kad būs par vēlu tad neviens nespēs palīdzēt. Šajā gadījumā tiek zagts mūsu acīm redzot. Un neviens tur neko nevar padarīt, pat nesaskaņoti protestēt nevar, jo protesta saskaņošana prasa laiku, bet līdz tam viss metalurgā būs jau iznests.
      Nesaimnieciska tā letiņu domāšana.

      • Viss sākās ar vienotību kā ASV koloniālistu pārstāvjiem Latvijā. Viņiem nav vajadzīgi konkurenti tērauda tirgū.

Draugiem Facebook Twitter Google+