Foto: Shutterstock

Potenciālais mājokļa pircējs: vīrietis ar augstāko izglītību un ienākumiem virs 600 eiro mēnesī 1

Ieviešot jauno mājokļu kreditēšanas politiku, “DNB banka” pasūtījusi pētījumu, lai uzzinātu Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada plānus saistībā ar jauna mājokļa iegādi. Pētījums ļāvis atpazīt arī galvenās dzimuma, vecuma, dzīvesvietas un citas iezīmes, kas šobrīd visraksturīgākās potenciālajiem mājokļu pircējiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33
Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15
“Kas notiek ar mūsu bērniem? Kādēļ viņi aug tik nežēlīgi?” 1.klases skolnieka mamma pauž sašutumu par bērnu rīcību
Lasīt citas ziņas

Vērtējot pēc tautības, aptuveni puse no tiem respondentiem, kuri tuvākā gada laikā gatavojas iegādāsies mājokli, ir latvieši, puse – cittautieši. Tāda pat situācija ir arī to respondentu vidū, kuriem šī iecere ir tikai vēlamo plānu līmenī. Potenciālie mājokļa pircēji lielākoties ir respondenti ar augstāko bakalaura izglītību. Savukārt tie, kas tikai vēl apsver šo iespēju, – respondenti ar augstāko bakalaura vai augstāko maģistra izglītību teju vienādā apmērā.

Lielākoties par īpašuma iegādi ir izlēmuši tieši vīrieši. Sievietes šajā jautājumā ir par trešdaļu mazaktīvākas. Gandrīz tāda pati proporcija ir vērojama arī to respondentu vidū, kuriem mājokļa iegāde ir nekonkrētu ieceru līmenī. 36 līdz 40 gadu – tieši šis ir tas vecuma intervāls, kad respondenti jau pavisam nopietni tuvākā gada laikā plāno iegādāties jaunu mājokli. Attiecīgi visbiežāk šai domai par savu māju vai dzīvokli pamazām jau sāk noskaņoties, bet gala lēmumu vēl nav pieņēmuši respondenti vecumā no 31 līdz 35 gadiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Par savu ģimenes īpašumu respondenti lielākoties sāk domāt vēl ģimenes veidošanās pirmsākumos – kad pāris vēl ir divatā bez bērniem. Otra populārākā respondentu grupa, kas turpmākā gada laikā plāno iegādāties mājokli, ir mājsaimniecības ar pieciem ģimenes locekļiem. Tie ir gadījumi, kad nereti esošie mājokļi ir kļuvuši par mazu un ģimenes meklē plašākas telpas.

„Vēlme pašiem pēc sava mājokļa ir saprotama un tikai loģiska, taču ne vienmēr ģimenēm ir tik daudz brīvo līdzekļu, lai mājokli iegādātos bez bankas palīdzības. Tādēļ DNB banka pieņēmusi lēmumu atgriezties pie iepriekšējo gadu hipotekāro kredītu izsniegšanas politikas, padarot elastīgākus kredītu piešķiršanas noteikumus, tostarp – atteikties no pēdējo mēnešu prakses kā būtiskāko faktoru ņemt vērā tieši īpašuma atrašanās vietu un turpmāk orientēties uz katru klientu un tā vajadzībām, kā arī izvēlētā īpašuma kvalitāti, individuāli izskatot katru pieteikumu mājokļa iegādei. Tāpat DNB banka ir arī iestājusies valsts atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem,” izmaiņas skaidro DNB bankas valdes locekle un viceprezidente Anita Bērziņa.

Sīkāk analizējot potenciālos mājokļa pircējus, redzams, ka visbiežāk īpašumus gatavojas iegādāties tie respondenti, kuru ikmēneša ienākumi ir 600 līdz 1000 eiro apmērā. Teju vienāds respondentu skaits ir ar ienākumiem 601 līdz 800 eiro mēnesī un 801 līdz 1000 eiro mēnesī.

Kā liecina pētījuma rezultāti, tuvākā gada laikā Latvijas nekustamā īpašuma tirgus kopējo ainu uzlabos tieši kurzemnieki – tieši šajā reģionā ir visvairāk respondentu, kuri pavisam noteikti plāno iegādāties nekustamo īpašumu. Lai arī visvairāk respondentu, kuri tikai apsver šādu iespēju, ir Rīgā, arī Kurzemes iedzīvotāji pārāk daudz neatpaliek.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.