Privātmājām Ģirts Veisbārdis iesaka kompleksu risinājumu, izmantojot gan saules, gan atjaunojamo enerģiju.
Privātmājām Ģirts Veisbārdis iesaka kompleksu risinājumu, izmantojot gan saules, gan atjaunojamo enerģiju.
Foto no “Siltuma serviss” arhīva

Potenciāls liels, taču izmanto maz. Kā paātrināt saules enerģijas izmantošanu? 2

Vidzemē, tāpat kā citur Latvijā, saules enerģiju izmanto maz, secināts pasākumā “No saules līdz elektrībai”, kas jūnijā pulcēja pašvaldību speciālistus, energopārvaldniekus, siltumapgādes speciālistus, ēku apsaimniekotājus un citus interesentus uz kopīgu diskusiju par saules enerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanai Vidzemē un citviet Latvijā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Enerģētikas eksperte ar vairāk nekā 10 gadu starptautisku pieredzi konsultāciju sniegšanā enerģētikas sektorā Inese Dosē norādīja, ka Latvijas sabiedrībā krasi palielinās interese par elektroenerģijas ražošanu, īpaši izmantojot saules resursu.

Finansiālais valsts atbalsts paātrinātu sektora attīstību, lai gan prakse liecina, ka arī bez tā saules paneļu uzstādīšana un elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam kļūst arvien pievilcīgāka ar atmaksas periodu līdz pat septiņiem gadiem.

CITI ŠOBRĪD LASA
“Sabiedrības izglītošana par saules enerģijas izmantošanas ieguvumiem un procesa atvieglošana spēlēs svarīgu lomu tālākajā sektora attīstībā,” uzsvēra I. Dosē.

Viņa pasākuma dalībniekiem ieskicēja šī brīža tendences saules enerģijas izmantošanā elektroenerģijas ražošanai, uzsverot, ka Baltijas jūras reģiona valstu vidū Latvija ievērojami atpaliek.

Diskusijā piedalījās Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas politikas departamenta direktors Andrejs Apaņuks, iepazīstinot ar šī brīža veiktajiem pasākumiem, kas veicinās saules enerģijas izmantošanu.

Šobrīd Ekonomikas ministrija izstrādā Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam, kurā starp Latvijas mērķiem un rīcības virzieniem ir ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā un enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana.

Tiek paredzēts mazināt nodokļu slogu mājsaimniecībās, kā arī izstrādāt regulējumu enerģijas kopienām, kurās atjaunojamie energoresursi, tostarp saules enerģija, tiktu izmantota enerģijas ražošanai.

Tālākos plānos izskanēja iespējamība vienā īpašumā saražoto elektroenerģiju nodot tīklā un patērēt citā tam pašam pašpatērētājam piederošā īpašumā.

AS “Sadales tīkls” projektu vadītājs Aleksandrs Gavrilovs soli pa solim iepazīstināja ar elektrostacijas pieslēgšanas procesu, kā arī nepieciešamajiem dokumentiem.

Savukārt Aigars Kalniņš un Georgs Indulēns no Saules enerģijas asociācijas atklāja labās prakses piemērus tepat Latvijā, kur veiksmīgi darbojas saules paneļi elektroenerģijas ražošanai.

Viens no šādiem piemēriem ir Tīrainē, kur kādam uzņēmumam uz piederošās biroja un noliktavas ēkas ir uzstādīti saules paneļi.

Klāt esošie saules paneļu piegādātāji, enerģētikas uzņēmumu grupa Latvijā “AJ Power”, kā arī SIA “Enefit” uzsvēra, ka nozarē ir milzīgs potenciāls saules enerģijai.

Reklāma
Reklāma

Citi diskusijas dalībnieki rosināja veidot vienotu elektroenerģijas ražošanas/patēriņa sistēmu, lai, uzstādot saules paneļus, piemēram, Liepājā, kur saules radiācija ir augstāka, saražoto elektroenerģiju būtu iespējams patērēt, piemēram, Alūksnē.

Arī mājsaimniecībām ir interese par saules paneļu uzstādīšanu, taču trūkst zināšanas, kā ieviest šādus projektus, kā izvēlēties piegādātājus un kā noteikt uzstādīšanas izdevīgumu.

Vairāki eksperti uzvēra, ka ir nepieciešama sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana.

“Par saules enerģijas izmantošanu Latvijā tiek runāts daudz mazāk nekā par ēku energoefektivitāti, lai gan atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģijas ražošanā ir nozīmīgs aspekts, runājot par energopārvaldību kopumā,” piebilst Aija Rūse, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja.

Paneļdiskusijā piedalījās arī Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis, daloties ar pašvaldības pieredzi tehniskās specifikācijas izstrādē un iepirkuma par saules paneļu uzstādīšanu uz pašvaldības ēkas organizēšanā.

Gulbenes novada pašvaldība ir viena no deviņām Vidzemes pašvaldībām, kas atsaukusies uz Vidzemes plānošanas reģiona aicinājumu par saules paneļu ekonomiskā lietderīguma izvērtējumu kādai no pašvaldības ēkām projekta “EFFECT4buildings” ietvaros.

“Lai gan Latvija saules paneļu uzstādīšanā atpaliek citu valstu vidū, tomēr no 2010. gada uzstādītā jauda ir pieaugusi no gandrīz 0 MW līdz 5 MW. Šobrīd esošie projekti atmaksājas aptuveni 7- 10 gadu laikā, bet pašu paneļu dzīves ilgums ir 20 – 25 gadi. Esošie projekti liecina par nepieciešamību saskaņot atsevišķus normatīvos aktus savā starpā un atvieglot administratīvos procesus,” piebilst Jānis Ikaunieks, Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes eksperts.

Paneļdiskusiju “No saules līdz elektrībai” organizēja Vidzemes plānošanas reģions Eiropas Ilgtspējīgas enerģētikas nedēļas un projekta “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) ietvaros.

Par “EFFECT4buildings” projektu

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm īsteno projektu “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu.

“EFFECT4buildings” mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu skaitu publiskajās ēkās visā Baltijas jūras reģiona teritorijā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.