Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
3. oktobris, 2013
Drukāt

Pozitīvā māksla – galerijā “Istaba”


Anna_Rubene_Zidere_3

Galerijā “Istaba” līdz 12. oktobrim skatāma trīs mākslinieču – gleznotāju Kristīnes Rubenes, Ievas Liepiņas un rotu mākslinieces Annas Rubenes-Zīders darbu izstāde “Strawberry Fields Forever”, ar ko mākslinieces mūs cenšas aizvest pozitīvās mākslas pasaulē. 


 

Māksliniece Kristīne Rubene neslēpj, ka jau sen bijusi iecere par kopēju izstādi. “Gribējām tādu pozitīvo izstādi, lai viss ir skaisti, lai visiem paliek labi. Vēlējāmies radīt pozitīvo mākslu.” Veidojot šo izstādi, mākslinieces arī domājušas par tās pieteikšanu un izstādes nosaukumu, kas radītu pozitīvas asociācijas. “Tās ir mūsu asociācijas par bērnības, jaunības laiku un lietām. Tad “uzpeldēja” šī “Bītlu” dziesma “Strawberry Fields Forever” un mēs arī pie tā palikām. Tā ir tāda vasaras, skaistuma un tāds saldais simbols.” Arī mākslas zinātnieks Andris Teikmanis par izstādi saka: “Mēs piedalāmies dzīvības mistērijas teātrī, un mums katram ir savs saldu skumju un brīnumainu noslēpumu pilns laiks, kurš mūs pavada visu mūsu mūžu. Mūsu bērnība. Mēs to nespējam aprakstīt, bet mēs spējam par to reflektēt neskaidriem sapņiem līdzīgā jutoņā. Visu mūsu dzīvi mūs pavada sajūta, ka kaut kur šajā bērnības mistērijā glabājas mūsu dzīves noslēpumu atslēga, kura tā arī paliek neatgūta. Par šo bērnības mistēriju pasauli var runāt tikai mākslas valodā. Noslēpumu var atklāt, tikai izmantojot citu noslēpumu.”

Kristīne Rubene un Ieva Liepiņa ir gleznotājas, kas noslēpumus atklāj glezniecības valodā, bet Anna Rubene-Zīdere ir rotu māksliniece, kas priecē ar saviem juvelierizstrādājumiem, taču viņu vienojošais elements šajā izstādē ir keramika.

“Tas ir vienojošais posms – apgleznotas glāzes, šķīvji, krūzes un keramikas rotas. Pozitīvais, ko mēs gribam parādīt. Sen bijām par to runājušas. Tā ir tāda lieta no jaunības. Visi vairāk interesējās par negatīvo, bet mākslai ir jāvairo skaistums, pozitīvais.

Piemēram, instalācijās vienmēr cenšas parādīt negatīvo. Varbūt sakārtotajā Vācijā, kur viss ir tik tīrs un skaists, prasās negatīvais, bet ne jau pie mums,” nosaka Kristīne un piebilst, ka ir tāds brīdis, kad cilvēks kautrējas parādīt pozitīvo. “Nu ko es tāds labs! Bet mēs esam pietiekami vecas, lai no tā vairs nekautrētos.” Mākslinieces jau 20 gadus ir radoši kopā strādājušas, un ir izveidojusies kopēja pasaules uztvere. “Jā, varbūt liels, pat pārspīlēts pozitīvisms, bet mēs tā gribējām,” neslēpj Kristīne.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+