Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. jūlijs, 2012
Drukāt

Pozitīvas pārmaiņas Stradiņa slimnīcā


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Latvijas Avīze” vairākkārt vēstījusi par samilzušajām problēmām P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Slimnīcas vadība, kamēr nav piešķirts veselības ministres Ingrīdas Circenes solītais 70 000 – 100 000 latu finansējums, no uzņēmuma līdzekļiem ir veikusi dažus būtiskus pārkārtojumus.

 

Jau vairāk nekā nedēļu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā (NMC) strādā ambulatorās aprūpes ārsts un klientu informēšanas un apkalpošanas speciālists. NMC vadītājs Valērijs Ratobiļskis sacīja, ka galvenais ieguvums no darbinieku skaita palielināšanas esot tas, ka tiem pacientiem, kas uzņemšanas nodaļā ierodas savām kājām vai ar savu transportu, vairs nav stundām jāgaida uzgaidāmajā telpā, kamēr atbrīvosies kāds ārsts, kas izmeklējis akūtus sarežģītus pacientus. Slimnieku pieņemot apmēram 20 minūšu laikā un stundas vai divu laikā pacienti ar izmeklējumiem un ārstu rekomendācijām dodas projām.

Primārās aprūpes ārste Dace Cibule, kura vakar pieņēma slimniekus, daļu no viņiem pēc apskates un nereti arī elementāru izmeklējumu veikšanas nosūtīja mājās, izsniedzot izrakstu ģimenes ārstam, bet neliela daļa tika nosūtīta papildus izmeklēties turpat uzņemšanas nodaļā. Ja cilvēkam atklājas kāda akūta kaite, jāturpina ārstēties.

Kāpēc Stradiņa slimnīcas uzņemšanā ap 65% pacientu ir tādi, kam nepieciešama elementāra ambulatora palīdzība? Daktere Cibule to lielākoties skaidro ar komunikācijas problēmām starp pacientu un ģimenes ārstu, kā arī to, ka cilvēki negrib gaidīt garās rindās pie sava ārsta.

 

D. Cibule: “Tiesa, daļa cilvēku, kas šeit ierodas, uzskata, ka viņiem var palīdzēt tikai un vienīgi “Stradiņos”. Ir, protams, viens otrs, kurš pārliecināts, ka viņam noteikti jāārstējas stacionārā. Tomēr lielākā daļa pēc ārsta apskates un tālākas ārstēšanas rekomendācijām brauc mājās.”

 

Ja izrādās, ka pacients nav akūts, par vizīti pie primārās aprūpes ārsta jāmaksā 15 lati, bet, ja ir nepieciešama steidzama palīdzība, – 3 lati. Nereti ārsts norīko pacientu izmeklēties. Ja atklājas, ka viņa dzīvībai briesmas nedraud, tad arī izmeklēšanās ir par maksu. Kā paskaidroja V. Ratobiļskis, cenrādis var sasniegt pat līdz 100 latiem. Lielākā daļa cilvēku ārstniecību grib saņem par velti, un, lai viņi neapmulstu, ka par ambulatoro aprūpi “Stradiņos” ir jāmaksā, ikviens pacients par to iepriekš tiek brīdināts un lūgts parakstīties, ka informācija ir saņemta.

Flēra Pētersone ir klientu informēšanas un apkalpošanas speciāliste, kura Rīgas Stradiņa universitātē apgūst sabiedrības veselības specialitāti. Agrāk ar ātro palīdzību atvesto slimnieku radinieki nereti stundām sēdēja uzgaidāmajā telpā un gaidīja, kad no uzņemšanas nodaļas iznāks kāds mediķis, lai pastāstītu, kas ar radinieku notiek, toties tagad to visu dara Flēra. Viņa izskaidro, kā pacients jūtas, kādi izmeklējumi tiek veikti, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai noskaidrotu diagnozi… Viņas galvenais uzdevums ir sniegt atbalstu un atbildes uz pacientu un tuvinieku jautājumiem par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas kārtību, risināt arī sociālos jautājumus, informēt par veselības aprūpes iespējām pacienta dzīvesvietā, kā arī pārliecināties par pacienta drošu transportēšanu uz mājām pēc medicīniskās palīdzības saņemšanas. Ja slimnīca pacientu uz mājām aizved ar savu transportu, šis pakalpojums Rīgas robežās maksā 9,50 latus, bet ārpus Rīgas – 16,50 latus.

 

Katram pacientam, kas dodas projām no NMC, turpmāk tiks uzdoti kontroljautājumi, lai pārliecinātos, ka slimnieks sapratis ārsta norādījumus un par turpmāko ārstēšanos sazināsies ar savu ģimenes ārstu, kā arī zina, kā nokļūt mājās.

 

Centra reģistratori drīzumā sāks uzskaitīt nepamatoti nosūtītos slimniekus, lai kopā ar Nacionālo veselības dienestu izprastu, cik ir tādu slimnieku, kuri iepriekš nav saņēmuši efektīvu palīdzību primārajā medicīnas aprūpē.

Arī NMC ārste Dina Balode, kura dežurēja tieši tad, kad sāka strādāt minētie speciālisti, apgalvoja, ka tomēr mediķi jūt atslodzi. Tiesa, tā neesot liela, bet nu atliek laiks, lai varētu vismaz papusdienot vai izdzert kādu kafijas krūzi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+