Ļoti vērtīgi, ka izstāde “Prado 12 raksturi” dod iespēju ieraudzīt slaveno kolekciju nevis caur oficiālu reprezentatīvu atlasi, bet caur subjektīvu prizmu, kuru veidoja izstādes koncepcijas autori – Boriss Teterevs un “Rīgas biržas” vadītāja Daiga Upeniece.
Ļoti vērtīgi, ka izstāde “Prado 12 raksturi” dod iespēju ieraudzīt slaveno kolekciju nevis caur oficiālu reprezentatīvu atlasi, bet caur subjektīvu prizmu, kuru veidoja izstādes koncepcijas autori – Boriss Teterevs un “Rīgas biržas” vadītāja Daiga Upeniece.
Foto – Timurs Subhankulovs

Prado raksturīgi vaibsti 2

Visā pasaulē mākslas muzejus ar ļoti bagātām kolekcijām var saskaitīt uz abu roku pirkstiem. Tie ir milzīgi, visaptveroši, enciklopēdiski un pilni ar šedevriem. Daži pieder valstij, daži privātpersonām. Citu muzeju ciltsraksti ir seni un sazaroti, bet ir arī tādi, kuru vēsture nav skaitāma pat viena gadsimta ilgumā. Skatoties uz mūsdienu mēģinājumiem, īpaši arābu zemēs, veidot iespaidīgas kolekcijas, pirmajā mirklī šķiet, ka ar lielu naudu var ierīkot izcilu mākslas muzeju arī tagad. Tomēr, kā pierāda prakse, tas nav iespējams. Neskatoties uz vairākiem mēģinājumiem, laiks ir un paliek būtiskā sastāvdaļa, bez kuras nav izcilu muzeju.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Tāpēc nav brīnums, ka galveno pasaules muzeju vēnās tek karaliskas asinis. Tiem nevajag sarežģītus nosaukumus, pietiek ar vienu vārdu – Luvra, Ermitāža vai Prado. Var strīdēties par šo muzeju menedžmentu, var dusmoties uz tūristu pūļiem un garām rindām pie kasēm, kas daudzus smalkjūtīgus estētus dzen meklēt mazāk zināmākas vietas (muzejus) mākslas baudīšanai, bet neviens nevar apšaubīt šo kolekciju kvalitāti. Jo tā neizriet tikai no naudas, kas karaļiem ne vienmēr bija vairāk kā viņu padotajiem, bet no īpašas mecenātisma sistēmas, kas izauklējusi pēc būtības visu vecās Eiropas mākslu. Pateicoties mūsu mecenātiem Borisam un Inārai Tetereviem, šobrīd lieliskā izlase ar 12 šedevriem no Prado muzeja kolekcijas kā ļoti dāsna dāvana Latvijas valsts simtgadē apskatāma māk­slas muzeja “Rīgas birža” Lielajā zālē.

Prado var lepoties ar neskaitāmiem mākslas šedevriem no labākajiem Eiropas meistariem, jo spāņu Habsburgi un Burboni ne tik daudz pirka jau gatavus darbus, bet salīga iepatikušos māksliniekus strādāt galmā, saņemot karaliskus pasūtījumus un amatus. Tāpēc taisnība bija franču kritiķim un dzejniekam Teofilam Gotjē, kurš nodēvēja Prado par ne tik daudz glezniecības kā gleznotāju muzeju. Nelielu daļu no spāņu muzeja kolekcijas slavenībām publika ieraudzīs arī šajā izstādē. Tomēr galvenais šīs izstādes sasniegums ir apburoši skaists un lakonisks stāsts par Prado kolekciju, kuras pamatā, protams, ir īpašnieku personīga gaume, kompleksi un pat mirkļa noskaņas. No, otras puses, katram skatītājam veidojas subjektīvs muzeja tēls ar atsevišķiem darbiem, kas viņu uzrunā no tūkstošiem citu un kurus viņš savā atmiņā paņems līdzi. Vienam Prado paliks atmiņā ar tumšiem barokāliem portretiem, citiem ar svēto mocekļu pielūgšanas un dzīves ainām, bet kādam šis muzejs uz visu mūžu asociēsies ar vienreizējo krāsainību. Ļoti vērtīgi, ka izstāde “Prado 12 raksturi” dod tieši šādu iespēju ieraudzīt slaveno kolekciju nevis caur oficiālu reprezentatīvu atlasi, bet caur subjektīvu prizmu, ko veidoja izstādes koncepcijas autori – Boriss Teterevs un “Rīgas biržas” vadītāja Daiga Upeniece.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Prado 12 raksturi” atstāj patīkami piesātinātu iespaidu, it kā mēs izstaigātu Prado zāles Madridē, lēni slīdot no renesanses līdz pat 19. gs. mākslas ekspozīcijām, nereaģējot uz norādēm, kas ved pie atzīmētiem šedevriem, neļaujot kādam citam izdarīt izvēli mūsu vietā. Mēs apstājamies tikai pie tiem darbiem, kas mums patīk un kas raksturo savu laiku un Prado kolekciju – tas ir mūsu pastaigas virsuzdevums. Bet katram no noskatītajiem darbiem ir tik stiprs raksturs, ka mūsu atlasei neizbēgami vajadzēs kopsaucēju. Un mēs nospriedām, ka nav slikti, ja tā būtu sieviete. Kas var būt populārāks mākslas vēsturē par sievietes tēlu, un kur vēl jūs atradīsiet tik plašu tēlu diapazonu no dvēseles pazudinātājas līdz nevainīgajai dvēseles glābējai?

Un, protams, katram darbam ir savi neskaitāmi stāsti, kas pārbauda skatītāja gatavību ne tikai baudīt krāsas, bet arī izprast spāņu kultūras plašo kontekstu. Pītera Kuka fan Ālsta Svētā Antonija kārdināšanas aina var atgādināt par Hieronīma Bosha darbiem un Filipu II kā viskaislīgāko šā mākslinieka kolekcionāru Eiropā, bet tikpat labi ļauj atcerēties šā svētā mājlopu sargātāja kultu, kas saglabājies līdz mūsdienām. Pītera Rubensa kailās dievietes un grācijas var priecēt flāmu baroka mīlētājus, bet var atgādināt par Spānijas politisko norietu un paša Rubensa diplomātisko darbu karaļa galmā. Izcilais Francijas Iza­bellas, Spānijas karalienes, portrets van Deika izpildījumā ar māksliniekam tik ļoti raksturīgo silti brūno kolorītu arī neļauj izvairīties no domām par karalisko dinastiju lomu Eiropas vēsturē. Ja aristokrātisku ciltskoku vēsture apnikusi, tad Fransisko Goijas aristokrātes Tadejas Arjasas Enrikesas svinīgais portrets var vēstīt stāstu gan par jaunu, vēl dzirdi nezaudējušo mākslinieku, kurš visu mūžu kalpos galmam, gan par frankofiliju spāņu sabiedrībā un tērpu modē. Lai gūtu īstu gandarījumu no izstādes un sajustu, ka esi ieraudzījis vai uzzinājis ko jaunu, ekspozīcija piedāvā skatītājiem iepazīties ar tādiem mums mazāk zināmiem māksliniekiem kā Raimundo de Madraso vai Hosē Kasado del Alisala, bet, neapšaubāmi, šie vārdi 19. gs. spāņu mākslai nozīmē to pašu ko Djego Velaskess baroka laikā.

Atšķirībā no paša Prado šī izstāde nenogurdina tā, lai skatītājs teiktu, ka tagad var arī uz Madridi nebraukt. Protams, vajag braukt, jo šeit redzama labi ja simtā daļa no izcilajiem šedevriem. Taču, viesojoties Madridē, jums būs ļoti patīkami satikt muzejā kādu no šiem divpadsmit raksturiem jau kā ar labu paziņu.

UZZIŅA

Otrdienās, trešdienās un ceturtdienās līdz 12. jūlijam Mākslas muzjes “Rīgas birža” piedāvā iepazīties ar izstādēs “Prado 12 raksturi’un “Francisko Goija. Kaprīzes” eksponētajiem darbiem gida pavadībā. Maksimālais grupas apjoms – 20 cilvēki, ekskursijas ilgums – 45 minūtes.