AFP/LETA

Eiropas čempionātā telpās startēs 11 Latvijas vieglatlēti 1

Čehijas galvaspilsētā Prāgā ceturtdien sāksies Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās, kurā Latviju pārstāvēs divas dāmas un deviņi kungi.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Lasīt citas ziņas

Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) valdē un treneru padomē nolemts uz Prāgu sūtīt 11 sportistus, lai gan tikai pieciem no viņiem bijušas pa spēkam Eiropas čempionāta kvalifikācijas normas, kas garantē LVS finansējumu. Tāllēkšanā startēs Aiga Grabuste (šogad labākais rezultāts – 6,82 m) un Elvijs Misāns (7,97 m), kārtslēkšanā – Mareks Ārents (5,55 m) un Kārlis Pujāts (5,15 m), 800 m skrējienā – Renārs Stepiņš (1:48,03), Pauls Ārents (1:49,33) un Kristaps Valters (1:50,78), lodes grūšanā – Māris Urtāns (20,37 m), 1500 m skrējienā – Dmitrijs Jurkevičs (3:45,95), 400 m – Jānis Baltušs (48,45) un augstlēkšanā – Madara Onužāne (1,80 m). Eiropā šosezon labāko rezultātu īpašnieku sarakstos vakar visaugstāk bija abi tāllēcēji: Grabustei dalīta ceturtā vieta, Misānam – 11. Urtāns ieņem 12. vietu, Stepiņš – 23., Mareks Ārents – 28. Pārējo latviešu nav starp pirmajiem 30.

Latvijas vieglatlēti gan PSRS izlasē, gan ar savu karogu Eiropas čempionātā telpās piedalījušies jau no tā pirmsākumiem 1968. gadā, izcīnot 19 medaļas – 12 zelta, trīs sudraba un četras bronzas. Uzvarējis 3000 m skrējienā, pirmo zelta medaļu 1972. gadā, ieguva Juris Grustiņš, kura diemžēl vairs nav šaisaulē. Par četrkārtēju Eiropas čempionu 60 m barjersprintā kļuva Igors Kazanovs (1990 – 1998), pa divām zelta medaļām ir Jānim Bojāram-Pugačovam lodes grūšanā (1983, 1984) un Mārim Bružikam trīssoļlēkšanā (1986, 1996). Inta Kļimoviča-Drēviņa un Ingrīda Barkāne pie titula tika, startējot PSRS izlases komandā 4 x 400 m stafetē (1975), Staņislavs Olijars – 60 m barjerskrējienā (2000). Divus gadus vēlāk Olijars izcīnīja bronzu, un tā ir pagaidām pēdējā medaļa mūsu vieglatlētiem Eiropas čempionātā telpās. Aizpērn Gēteborgā (Zviedrija), kur Latviju pārstāvēja astoņi sportisti, sekmīgākie no viņiem bija Elvijs Misāns tāllēkšanā un Poļina Jeļizarova 3000 m skrējienā – abiem astotā vieta.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.