Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. jūlijs, 2013
Drukāt

Pragmatiskā “pret a porte” konfrontācija 


Publicitātes fotoPublicitātes foto

“kim?” laikmetīgās mākslas centrā līdz 14. jūlijam apskatāma izstāde “Alternatīvā mode pirms glancētajiem žurnāliem, 1985 – 1995”.


 

Jau trešo gadu vasaras sākumā Rīgu ieskandina vērienīgākais klasiskās mūzikas un mākslas notikums Baltijā – Rīgas festivāls, pulcējot izcilākos Latvijas un pasaules māksliniekus. Šī unikālā Rīgas festivāla vizuālās mākslas programmas ietvaros tapusi izstāde “Alternatīvā mode pirms glancētajiem žurnāliem, 1985 – 1995”, kas apskatāma “kim?” laikmetīgās mākslas centrā un ir veidota sadarbībā ar Maskavas laikmetīgās mākslas centru “Garāža”, kas ir neatkarīga kultūras platforma jaunas domāšanas attīstībai.

Pirms glancēto žurnālu laiks – 80. gadu beigas un 90. gadu sākums – bija posms, kad radošā komunikācija caur modi savā ziņā aizstāja sociālo komunikāciju, paliekot ārpus politiskajām nesaskaņām, kas šajā laikā plosīja postpadomju telpu. Brīvības reibinošais gaiss Krievijā un tuvējos reģionos šajā laikā izraisīja nebijušu pagrīdes kultūras uzplaukumu. Satuvinoties avangarda māksliniekiem, mūziķiem un subkultūru pārstāvjiem – pankiem, rokeriem, new wave piekritējiem –, dzima unikāla parādība – alternatīvā mode, kuras skates nereti kļuva par performancēm.

Pirmsākumos alternatīvās modes kustība bija lielākoties tikai romantiska un drosmīga pašdarbība, bet beigu posmā alternatīvās modes mākslinieki jau noteiktāk apzinājās savu vērtību un strādāja profesionāļu vērtējumam, veidojot viņu vidū atzītas un pieprasītas autorkolekcijas un šovus. 

Vieni no pirmajiem, kas atzinīgi novērtēja alternatīvās modes fenomenu, bija tādi Rietumu modes korifeji kā Vivjena Vestvuda un Jodzi Jamamoto.

Latvijā šo laiku modes pasaulē iezīmē Nepieradinātās modes asambleja, kuras flagmanis bija ekstravagantais modes mākslinieks Bruno Birmanis, kurš ar tērpu kolekciju veidošanu sāka nodarboties 80. gados un drīz vien kļuva pazīstams bijušajā PSRS un Eiropā ar savām alternatīvajām un izaicinošajām kolekcijām, kuras demonstrēja arī kopā ar Uģi Rūķīti izveidotajā tērpu teātrī “Postbanālisma balle”.

Nepieradinātās modes asamblejas skates turpinājās līdz deviņdesmito gadu beigām, un savas pastāvēšanas laikā no 1990. līdz 1999. gadam asambleja kļuva par vienu no būtiskākajiem sava laika modes procesa notikumiem ne tikai Baltijas, bet visas Eiropas mērogā, padarot Rīgu par vērā ņemamu kreatīvā modes dizaina centru, kuru apmeklēja tādi modes pasaules elites klases pārstāvji kā Zandra Roudsa, Pako Rabane u. c.

Izstāde “Alternatīvā mode pirms glancētajiem žurnāliem, 1985 – 1995” vēsta par kustību modes vēsturē, kas, mijiedarbojoties roka un skvoteru kultūrām, izveidojas perestroikas pirmssākumos un pastāv līdz pat 90. gadu vidum, kad Krievijas un citu bijušo padomju republiku jaunajos tirgos ienāk glancētie modes izdevumi. 

Tas ir laika posms, kad jaunie modes mākslinieki ļāvās brīvībai un drosmīgi īstenoja sevi modes un mākslas pasaulē, apzināti konfrontējot vienmuļam, pragmatiskam “pret a porte” skates plūdumam, atļaujoties spēlēties modes skatēs ar visiem izteiksmes līdzekļiem: skaņu, gaismu, aksesuāriem un, protams, modeļiem.

Izstādes 65 fotogrāfijās un video darbos apskatāmi modes tēli, kurus radījuši Katja Fiļipova, Goša Ostrecovs, Aleksandrs Petļura, Andrejs Barteņevs, Katja Mikuļska-Mosina, Katja Rižikova, Irēna Burmistrova, duets La-Re, Bruno Birmanis u. c.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+