Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
30. oktobris, 2013
Drukāt

Praksi? Paldies, nē, man ir pastāvīgs darbs!

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

“Ir jājūt ļoti liela atbildība pret darbu, ko veic. Jo medikamenti ir nopietna lieta, to ražošanā nedrīkst kļūdīties,” atbild Nauris Namiņš, kad vaicāju, kādam jābūt speciālistam, kurš strādā zāļu ražošanā.

Patlaban Nauris studē Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas otrajā kursā. Koledžu plāno absolvēt tikai 2015. gada ziemā, bet jau nepilnu gadu strādā medikamentu ražošanas uzņēmumā akciju sabiedrībā “Grindeks”.

“Tā nu sanāca, ka pastāvīgā darbā tiku pat pirms tam, kad mani kursabiedri devās praksē,” stāsta Nauris. Viņš ir aktīvs jauneklis un, sākot studēt pirmajā kursā, iesaistījās koledžas padomes darbā. Tur bija iespēja satikt un arī “iekrist acīs” mācībspēkiem un potenciālajiem darba devējiem. Padzirdēju, ka “Grindeks” meklē darbiniekus. “Biju tikai pusgadu mācījies koledžā un šaubījos, vai mani pieņems. Tomēr aizsūtīju CV, tiku uzaicināts uz darba interviju, un pēc tam jau vakarā zvanīja un teica, ka varu sākt strādāt,” atceras Nauris.

Pirmā kursa prakse sākās tikai jūnijā. Nauris to varēja veikt, strādājot savā pastāvīgajā darbavietā. “Praktikantu pienākumi gan ir ļoti līdzīgi manai darba ikdienai. Taču es to visu veicu patstāvīgi, kamēr praktikanti strādā citu uzraudzībā,” teic Nauris. Sākot darbu, arī viņam vispirms bija nepieciešama apmācība, kas ilga trīs mēnešus. Kaut koledžā ir gan modernas, gan senākas iekārtas, lai absolventi varētu strādāt dažādos uzņēmumos, ražotnē Naurim daudz ko nācies apgūt no jauna, jo koledžā mācību laikā lieto vielas nelielos daudzumos. “Tur ņēmām ar rokām dažus gramus, te litriem sūknējam ar šļūteni,” bilst Nauris.

Starp ziloni 
un milzu mikseri


Puisis šobrīd strādā ražotnes daļā, kur vēl neražo galaproduktu, bet zāļu aktīvo vielu. Viņa amata oficiālais nosaukums ir “reaktora operators”.

Patlaban puisis strādā telpā, kur ražo aktīvo vielu spēcīgam antidepresantam milnaciprānam, taču drīzumā tiks pārcelts pie citu vielu ražošanas. Tas, ka darba uzdevumi mainās, Naurim ir pa prātam. Lai izgatavotu aktīvo vielu milnaciprānam, nepieciešamas piecas dienas.

Nauris savas darbdienas pavada starp daudzām iespaidīgām kolbām, tā saucamo “ziloni” – milzīgu destilatoru, lieliem konteineriem ar dažādām ķīmiskām vielām, tostarp indīgo metanolu, ko izmanto iekārtu skalošanai un arī kā šķīdinātāju ražošanas procesā. Viņa uzdevums ir savienot vielas tā, lai rastos zālēm nepieciešamā aktīvā viela. Visinteresantākais Naurim šķiet darbs pie reaktora – tur tiek maisītas dažādas ķīmiskas vielas. “Savā ziņā tas ir liels apsildāms mikseris,” skaidro jaunais speciālists. “Jo, lai panāktu reakciju, reaktorā jāuztur noteikta temperatūra. Citreiz, lai panāktu nepieciešamo rezultātu, vielas reaktorā nevis jāsilda, bet jāatdzesē.” Reaktori ir dažāda tilpuma – no vairākiem simtiem litru līdz pat tūkstotim.

Maiņas laikā viens no galvenajiem uzdevumiem ir uzmanīt, kā strādā ražošanas iekārtas. Piemēram, reaktorā jāuzmana temperatūra, spiediens, vakuuma stabilitāte. Ja kāpj spiediens un temperatūra, var rasties sprādziens, tāpēc darbs ir ļoti atbildīgs. Liela uzmanība nepieciešama arī vienas vielas savienošanā ar citu. Arī tas vienmēr jādara noteiktā temperatūrā, lai nerastos nevēlamas ķīmiskās reakcijas. “Pat atšķirība divos trijos grādos ir nozīmīga,” teic Nauris. Viņš vairākkārt uzsver darba drošības nozīmi savā darbā. Piemēram, ķīmiskajām vielām ir specifiski izgarojumi, tāpēc, atverot to konteinerus un arī reaktoru, vienmēr jāvelk gāzmaska, kam savukārt regulāri jāmaina filtri.

Darbs ražotnē organizēts maiņās. Dažkārt nākas strādāt arī naktīs, bet pie tā jaunietis ātri pieradis un vismaz pagaidām nejūt, ka nakts darbs traucētu veselībai. Arī pret darbu sestdienās un svētdienās puisis neiebilst, jo ik pēc divām nostrādātām maiņām divas dienas atkal ir brīvas.

Vienīgi puisim nepatīk, ka ražotnes telpās darbiniekiem pašiem jāatbild par tīrību, jo apkopējas tīra tikai koplietošanas telpas. Nākas slaucīt putekļus, mazgāt grīdas un pat piekrāsot sienas, ja izšļakstījusies kāda viela.

Meklēja 
praktiskas studijas


Jau izvēloties studiju vietu, Nauris apzināti meklēja programmu, kurā būtu arī gana daudz prakses. Nolēmis nestāties Latvijas Universitātē vai Rīgas Tehniskajā universitātē tieši tāpēc, ka tur piedāvātās studiju programmas šķitušas pārāk akadēmiskas. “Bet kurš pēc studijām ņems darbā jaunieti bez praktiskas pieredzes?” puisis jautā. “Koledžā man patika tas, ka tur solīja gandrīz tikpat daudz prakses, cik teorijas. Taču tagad, kad pastāvīgi strādāju, pabeidzot koledžu, būšu pilnvērtīgāks profesionālis – zināšu teoriju un būšu guvis arī noderīgu darba pieredzi.”

Koledža arī atbalsta studentu strādāšanu, ja vien viņi atraduši darbu specialitātē. “Turklāt arī darba vieta atbalsta to, ka turpinu mācības,” teic Nauris. Maiņu darba dēļ mēnesī puisis vidēji mācības kavē vien trīs dienas. Savukārt, ja jāraksta 
kontroldarbs, darbā iespējams sarunāt brīvdienu. Mācību kursā, kurā apgūst zāļu ražošanas tehnoloģiju, Nauris tagad var grāmatas nelasīt – viss jau zināms no prakses.

Kāpēc Nauris izvēlējās biotehnoloģijas studijas?

“Jau pamatskolā man iepatikās un aizrāva ķīmija. Visticamāk, tas notika, pateicoties manai ķīmijas skolotājai Ilūkstes vidusskolā. Turklāt, kad mācījos vidusskolā, sākās ekonomiskā krīze, bet redzēju, ka ķīmijas nozarē to tik ļoti nejūt,” stāsta Nauris. Apsvēris arī farmācijas studijas, tomēr tieši prakses iespēju dēļ nolēmis studēt biotehnoloģiju, kuras zināšanas arī noder, strādājot farmācijas nozarē.

Pēc koledžas pabeigšanas Nauris domā studēt kādā no Latvijas augstskolām ar ķīmiju vai farmāciju saistītā studiju programmā, lai ar laiku iegūtu maģistra grādu. Vislielākais sapnis – reiz pašam izgudrot jaunas, efektīvas pretvēža zāles.

Kad Nauris nav skolā vai koledžā, viņš visbiežāk sastopams sporta zālē vai stadionā, jo aizrāvies ar lodes grūšanu.

Fakti


Biotehnologs strādā bioķīmiskās rūpniecības uzņēmumos, pārtikas rūpniecības uzņēmumos, kur izmanto biotehnoloģiskos paņēmienus produkcijas ražošanā, kā arī minēto uzņēmumu bioķīmijas un mikrobioloģijas laboratorijās.

Studējot biotehnoloģiju Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā, 2,5 gadu laikā iegūst pirmā līmeņa augstāko izglītību.

Ja ir vēlme strādāt farmācijas uzņēmumos, vērts studēt arī ķīmiju Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē vai Rīgas Tehniskajā universitātē, kur var studēt arī ķīmijas tehnoloģiju. Tāpat nozarē noder farmaceita un farmaceita asistenta zināšanas, ko attiecīgi var iegūt Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē vai arī kādā no medicīnas koledžām.

Saskaņā ar portāla “prakse.lv” sniegto informāciju biotehnologu darba samaksa ir ļoti plašā amplitūdā: no 150 līdz pat 1500 latiem mēnesī atkarībā no darba vietas un veicamajiem pienākumiem.

Viedoklis


AS “Grindeks” Personāla departamenta vadītāja Inese Kalēja: “Vidēji gadā mūsu uzņēmumā praksē ierodas 100 koledžu un tehnikumu audzēkņu, arī universitāšu studenti, kas studē mūsu nozarei atbilstošās specialitātēs. Daļa pēc studijām vai jau studiju laikā kļūst arī par mūsu darbiniekiem. Prakses laiks dažādās izglītības iestādēs atšķiras – sākot no nedēļas vai dažām dienām līdz pat pusgadam. Jo tas garāks, jo darba devējam lielākas iespējas novērtēt jaunieša piemērotību darbam uzņēmumā. Labākajiem un motivētākajiem praktikantiem nereti tiek piedāvātas arī pastāvīga darba iespējas.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+