Ja jaunieši mācās strādāt jau skolas laikā, vēlāk viņu darbs būs kvalitatīvāks un ražīgāks.
Ja jaunieši mācās strādāt jau skolas laikā, vēlāk viņu darbs būs kvalitatīvāks un ražīgāks.
Foto – Karīna Miezāja

Praktiskā skološanās ies plašumā
 0

Pieredze, kas gūta, izmēģinot darba vidē balstītas mācības profesionālajā izglītībā, ir laba un nākamajā gadā šajā sistēmā jāiesaista vēl vairāk arodskolu, audzēkņu un uzņēmumu.
 Tāds ir galvenais secinājums, ko guvusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), iepriekšējā mācību gadā īstenojot pilotprojektu “Darba vidē balstītas mācības”.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Jau vairākkārt rakstīts, ka mācības darba vidē nozīmē, ka profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi aptuveni pusi mācību laika pavada kādā no uzņēmumiem. Arodskolā jaunieši apgūst tikai teorētiskās zināšanas, bet izvēlētajam amatam nepieciešamās prasmes apgūst pie darba devēja, pavadot uzņēmumā daudz vairāk laika nekā iepriekš, kad turp devās tikai praksē.

Īstenojot šo pilotprojektu, tika ņemta vērā Vācijas pieredze, kur profesionālā izglītība ļoti balst­ās darba vidē: tur jaunieši vispirms iestājas darbā pie uzņēmēja un tad meklē arodskolu, kur apgūt teorētiskās zināšanas. Darba vidē profesionālo izglītību apgūst arī Austrijā un Šveicē. IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa stāsta, ka jau tagad citas valstis, kurās vēl nav šādas izglītības, interesējas arī par Latvijas pieredzi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete teic, ka darba vidē balstīta izglītība ļauj atgriezties pie “labi aizmirsta vecā”, pie attiecībām, kādas savulaik bijušas starp meistaru un mācekli, kad pieredzējis amatnieks zināšanas nodeva topošajam speciālistam.

Darba vidē balstītās mācības tomēr nekļūšot par vienīgo veidu, kā iegūt arodizglītību. Secināts, ka jāsaglabā arī iespēja arodizglītību iegūt tradicionālajā veidā, kad jaunietis pārsvarā mācās skolā un pie darba devēja dodas tikai praksē.

Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Jānis Endziņš uzskata, ka bez darba vidē balstītas arodizglītības neaugs jauno speciālistu kvalitāte un produktivitāte. Būtiski, lai jaunieši iemācās strādāt jau mācību laikā. “Pēc iespējas ātrāk jātiek pāri pilotprojekta stadijai un darba vidē balstītās mācības jāievieš kā pastāvīga sistēma,” ir pārliecināts J. Endziņš.

Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšsēdētāja Līga Meņģelsone teic, ka, ieviešot darba vidē balstītu izglītību, IZM beidzot atsaucas uzņēmēju vajadzībām. “Darba devējiem bijis daudz rūgtas pieredzes, darbiniekus pārmācot un mācot no jauna, investējot savus līdzekļus. Jo īsāka saite ir starp izglītības iestādi un uzņēmēju, jo precīzāk var apmācīt jaunos darbiniekus,” tā L. Meņģelsone pamato jaunās apmācību sistēmas noderību.

Viņa gan arī norāda: ir uzņēmēji, kuri pagaidām atturas ielaist savā uzņēmumā profesionālo izglītības iestāžu audzēkņus, jo normatīvajos aktos vēl nav atrunātas attiecības starp arodizglītības iestādēm un darba devējiem.

IZM ir izstrādājusi nepieciešamos grozījumus profesionālās izglītības likumā, bet tie vēl nav pieņemti Saeimā. Grozījumi gan arī vēl nedos pilnu skaidrību par praktiskās izglītības īstenošanu. Grozījumi paredz, ka darba vidē balstīto mācību īstenošanas un finansēšanas kārtība vēl būs jānosaka Ministru kabinetam.

Reklāma
Reklāma

Uzņēmēji norāda uz vairākām problēmām, kas būtu risināmas, turpinot ieviest darba vidē balstītu izglītību. Piemēram, būtu jānodrošina pedagogu izglītošanās valstīs, kur ir liela pieredze šādas arodizglītības īstenošanā. Nepieciešamas arī apmācības uzņēmumu darbiniekiem, kuri apņemas ierādīt prasmes topošajiem kolēģiem. Tāpat jārisina duālās izglītības finansēšanas jautājumi: kā samaksāt audzēkņiem par darbu, kā samaksāt uzņēmumu darbiniekiem, kas viņus apmāca, par kādiem līdzekļiem iekārtot audzēkņu darba vietu, sagādāt speciālo darba apģērbu. Šīs izmaksas varētu uzņemties uzņēmēji, bet tad viņi vēlētos saņemt nodokļu atlaides. Viena no iespējām, kā segt izmaksas, ir arī Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaiste.

Darba vidē balstīta izglītība ir izdevīga arī arodskolēniem. Labākie prakses vietā var iegūt patstāvīgu darbu. Piemēram, Ventspilī strādājošais uzņēmums “Bucher Schoerling Baltic” jau noslēdzis darba līgumus ar sešiem praktikantiem. Audzēkņi arī stāsta, ka darbs uzņēmumā palīdz labāk izprast skolā mācīto teoriju. Artūrs Bondars, kurš Rīgas Valsts tehnikumā apguvis iespiešanas operatora specialitāti, teic, ka pieredze uzņēmumā palīdzējusi arī labāk atbildēt uz eksāmena teorētiskajiem jautājumiem.

Pēdējā gada ciešākā sadarbība ar uzņēmējiem palīdzējusi pilnveidot arī arodskolās notiekošās mācību stundas: izglītības programma aktualizēta atbilstoši darba devēju vajadzībām.