Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. jūnijs, 2015
Drukāt

“Praktiskais Latvietis” 01.06.2015. (1)

PL01062015

abonet_pogapirkt_poga

“PRAKTISKAIS LATVIETIS” – ATBILDES UZ VISIEM JAUTĀJUMIEM!

Praktisks padomdevējs katram un ikvienam. Padomi, ieteikumi un atbildes uz visiem lasītāju jautājumiem. Juristu, ekonomistu, ārstu, kulināru, dārzkopības speciālistu, celtniecības ekspertu un interjeristu konsultācijas.

APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNĀKO NUMURU

JAUNĀKAJĀ “PRAKTISKĀ LATVIEŠA” NUMURĀ

Darbu apvienošana
Darba likums paredz, ka darbiniekam ir tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja vien līgumā (vai koplīgumā) nav noteikts citādi. Tiesības veikt blakusdarbu var ierobežot darba devējs, ciktāl tas attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargājamām interesēm, it īpaši tad, ja šāds blakusdarbs negatīvi ietekmē vai var ietekmēt darbinieka saistību pienācīgu izpildi. Tātad norādei, vai drīkst strādāt citā darbavietā un vai par to jāinformē vadība pamatdarbā, jābūt iekļautai darba līgumā vai darba koplīgumā (ja tāds ir).

Aukstā laikā rīkojas ātri
“Ko darīt ar bitēm patlaban, ja spiets jau noķerts, bet ir auksts un lietains laiks?” jautā Santis no Jelgavas.
Ja pagājusi diennakts, spiets jāliek vien stropā, skaidro pieredzējusī biteniece, Ogres biškopības biedrības priekšsēdētāja Kornēlija Lukševica. Ja spietam jau sākumā pielikta barības kāre, var paturēt vēl otru dienu, bet, ja tas nav darīts, steigšus jāparūpējas par bitēm. Pavisam nejaukā, aukstā laikā spieta kasti der ienest telpās, piemēram, pagrabā vai šķūnītī. Patlaban ienesums it kā būtu, taču laika apstākļu dēļ bites tikai degunus pa skrejām izbāzušas, novērojusi biteniece. Tieši šādos brīžos, kad barības netrūkst, bet darba maz, tām prātā nāk dažādas muļķības, piemēram, vairošanās kāre. Ja bitenieks stingri nekontrolē saimi, sākoties skaistam un saulainam laikam, var būt pilni krūmi spietu un likvidēt spietošanas noskaņojumu, piedabūt tās atkal pie darba nav tik viegli. Tūliņ pēc izspietošanas jāapskata, vai negatavojas nākamais spiets. Biteniece dod piecus vērtīgus padomus, kā rīkoties, ja bites izspietojušas.

Ķieģelis laikmetu griežos
Ķieģeļu rūpniecībai Latvijā ir ļoti senas tradīcijas. Cepļi bijuši vienmēr, kopš zināms šis būvmateriāls, jo mālu mūsu tēvu zemē nekad nav trūcis. Silikātķieģeļi turpretim ir samērā jauna prece, kas parādījās lielākoties tikai pēckara gados, kad citu pēc citas uzcēla rūpnīcas Rīgā, Rēzeknē, Liepājā un Daugavpilī. Tā lielā mērā bija smilts alternatīva mālam, cenšoties apmierināt milzīgo pieprasījumu, ko pēcāk nespēja pat lielpaneļu māju būvniecība. Ja var ticēt padomju laika statistikai, 1980. gadā abu veidu ķieģeļu ražošanas apjomi pat izlīdzinājās, pārsniedzot 170 miljonus gan baltajiem, gan sarkanajiem un dzeltenajiem.
Silikātķieģeļi nekad nav bijuši lielā cieņā sliktās kvalitātes dēļ.

Salnu frontē modrību nezaudē
Kā jau izstādītus augus pasargāt no salnām? Pērn tomāti aukstumā kļuva violeti. Kā pagatavot baldriānu šķīdumu, ko uzsmidzina augiem?
Dārznieki kopumā vērtē, ka šogad salnas lielus postījumus nav nodarījušas, jo pavasaris bijis tik vēss, ka tie jau norūdījušies. Visbīstamākās ir salnas pēc skaista un saulaina perioda, kad augi strauji izauguši, kļuvuši kaprīzi. Taču augu izturība nav bezgalīga, un pērn pirmsjāņu salā apsala pat tie, kurus neuzskata par jutīgiem, piemēram, avenes. Pret šādiem apstākļiem dārzniekam jāatzīst sava bezspēcība un jārūpējas vismaz par to, kas segtajās platībās. Speciālisti iesaka recepti baldriāna šķīdumam, ar ko aplaista augus.

Gumu begonijas
“Ko tagad vajadzētu darīt ar kamolbegonijām? Tām jau parādījušies pumpuri. Vai augus vajadzētu galotņot, lai būtu kupli, ar daudziem ziediem?” jautā Valija no Rīgas.
SIA “Jaunzemnieki Z” īpašniece Inita Zepa neiesaka begonijas galotņot, jo ziedēšana aizkavēsies par trim nedēļām. Kuplumam var stādīt divus augus 25 cm vai trīs – 27 cm diametra podos. Krūma lielums, protams, atkarīgs arī no gumu izmēra – jo tie prāvāki, jo spēcīgāk augi sakuplo un vairāk ziedkātu veidojas. Rakstā viss par kamolbegoniju kopšanu, lai tās krāšņi ziedētu.

Vienkāršo lietu pievilcība
Vai kādai ir ienācis prātā, ka kaklarotas kulons var tapt no savu laiku nokalpojuša koka krēsla kājas vai kāpņu margas fragmenta? Rotu dizainere Inita Rudzīte uzskata, ka patiesas vērtības rodas, ja veco prot izmantot kaut kā jauna radīšanai.
Dizainere pārliecinājusies, ka vērtīgi materiāli rotu darināšanai ir mums apkārt, tikai vajag vērīgāk paskatīties. Lādītē mājās var glabāties izjukušas krelles vai dzintara saktiņa, kam nolūzusi aizdares adatiņa, bet, ejot gar jūru, liedagā iespējams atrast gan ūdens nopulētus oļus un koka gabaliņus, gan, ja paveicas, saules akmeni dzintaru. Doma, ka rotām varētu izmantot arī nokalpojušu mēbeļu detaļas, dzimusi, maģistrantūrā apgūstot tēmu par otrreizējo pārstrādi.

Svaigi, mājās malti milti
Tikko maltos pilngraudu miltos ir papilnam vitamīnu un mikroelementu, graudu dīglī esošās eļļas nav oksidējušās, tāpēc maizīte ir spēcinoša, garda un ļoti aromātiska. Turklāt mīkla labi rūgst arī bez rauga un ierauga, jo tajos jaušama dzīvība. Šoreiz eksperimentējam, kā pašam mājās samalt graudus. Latvijā tikpat kā nevar iegādāties miltu maļamās ierīces mājsaimniecības vajadzībām. Citviet Eiropā un arī Amerikā to piedāvājums ir ļoti plašs, tāpēc preces, iespējams, der pasūtīt no ārvalstīm.

Skriet ar apdomu
Iespējams, kāds sportošanai iedvesmosies no pagājušā Rīgas maratona, klausoties pozitīvajās skrējēju emocijās. Bet, strauji metoties sportā, pārslodzes dēļ var rasties hipertensija un stenokardija vai par sevi atgādināt iedzimtas patoloģijas. Tāpēc treniņiem jābūt pārdomātiem un saskaņotiem ar dzīves ritmu.
Skriešanas treneris Romāns Melderis iesācējiem par piemērotāko uzskata iešanu, nūjošanu un vieglus skrējienus, lai nepieļautu rupjākās iesācēju kļūdas – skriet par daudz vai par ātru. Jāļauj ķermenim noteikt slodzi, un skriešanai jākļūst par patīkamu pasākumu, nevis sevis piespiešanu! Skriešana ir sirds un asinsvadu treniņš, jo sirds saraujas biežāk un spēcīgāk, organismā notiek straujāka asiņu apmaiņa, un uzņemtais skābeklis tiek ātrāk nogādāts līdz katrai organisma šūnai. Skrienot regulāri, sirds – pēc būtības muskulis – tiek trenēta tāpat kā citi muskuļi. Sākot treniņus garākām distancēm, mērenība jāievēro neatkarīgi no tā, vai tas ir pirmais maratons, pusmaratons, 10 km vai 5 km distance.

Cietušām smadzenēm vajadzīgs miers
Droši vien katram kādreiz ir gadījies kaut vai mazliet sasist galvu. Ne vienmēr tas ir nieks, jo pat neliela trauma var atstāt nelabvēlīgas sekas. Tikai ārsts var novērtēt, vai tas ir tikai puns un vai nav cietušas smadzenes.
Visvairāk dažādas galvas traumas gūst autoavārijās, kad cilvēks nav piesprādzējies, taču nereti tās gadās arī ikdienišķās situācijās. Sevišķi bieži dauzoties krīt bērni. Mazajiem galvaskausa struktūras ir elastīgas un nervu šūnas labi atjaunojas, bet pieaugušajiem jābūt uzmanīgākiem.
Pēc galvas traumas jākonsultējas ar ārstu, it īpaši, ja galvassāpes nav pārgājušas pāris nedēļu laikā, tirpst vai vājāka kļūst roka vai kāja. Pēc ārsta apskates iespējami drīzāk vajadzētu veikt datortomogrāfiju un dažkārt arī magnētisko rezonansi. Jāatceras, ka, traumējot galvu atkārtoti, var būt daudz smagākas sekas, – brīdina P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroķirurgs, habilitētais medicīnas doktors Igors Aksiks.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. BET KĀDA VELNA PĒC ”KURZEMES SĒKLAS” ŅIRGĀJAS PAR PIRCĒJIEM ???
    NOPIRKU DIVAS PACIŅAS AR AGRO GURĶU SĒKLĀM ! PĒC 20 DIENĀM NEVIENA ASNIŅA !
    LIEPĀJAS TIRGŪ SIEVAS ŅIRDZA > KURŠ MUĻĶIS PĒRK ”KURZEMES SĒKLAS” !
    TAD NAFIG TĀS KURZEMES SĒKLAS SEN NAV AIZKLAPĒTAS ?

Draugiem Facebook Twitter Google+