Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
3. augusts, 2015
Drukāt

“Praktiskais Latvietis” 03.08.2015.

PL30-2015-700

abonet_pogapirkt_poga

“PRAKTISKAIS LATVIETIS” – ATBILDES UZ VISIEM JAUTĀJUMIEM!

Praktisks padomdevējs katram un ikvienam. Padomi, ieteikumi un atbildes uz visiem lasītāju jautājumiem. Juristu, ekonomistu, ārstu, kulināru, dārzkopības speciālistu, celtniecības ekspertu un interjeristu konsultācijas.

APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNĀKO NUMURU

JAUNĀKAJĀ “PRAKTISKĀ LATVIEŠA” NUMURĀ

Kā notiek tiesas sēde
Pirmo reizi jāiet uz tiesu. Kā jāuzvedas? Ko un kad drīkst runāt? Vai var sodīt par neierašanos tiesā?
Lietas izskata tiesas sēdē, un tiesnesim jāvada iztiesāšana tā, lai nodrošinātu visiem dalībniekiem vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu noskaidrošanā. Tiesnesis piedāvā pusēm noslēgt izlīgumu, kā arī strīdu atrisināt, izmantojot mediāciju (atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, savstarpēji vienojoties). Pirms jautājuma izlemšanas tiesa noklausās lietas dalībnieku viedokli.
Klātesošajām personām jāuzvedas tā, lai netraucētu sēdes gaitu. Lietas iztiesāšanas gaitu var pierakstīt vai citādi fiksēt, netraucējot sēdes norisi. Fotoaparātu, kino un video aparatūru drīkst lietot tikai ar tiesas atļauju. Tiesai ienākot sēžu zālē un aizejot no tās, visiem klātesošajiem jāpieceļas. Par to, kā noris tiesas sēde un kā uzvesties tās laikā, informācija publikācijā žurnālā “Praktiskais Latvietis.”.

Valsts valodas apliecība
“Mans vīrs ir Latvijas pilsonis, taču agrāk beidza krievu vidusskolu. Tagad strādā par bruģētāju. Nesen viņš gribēja mainīt darbu, bet jaunajā darbavietā pieprasīja valsts valodas apliecību (līdz šim tā nebija vajadzīga, jo latviski viņš runā labi). Vai darba devējs privātā firmā ir tiesīgs to prasīt, un kāpēc nepieciešama tieši A2 pakāpe? Kādas pārbaudes viņam tagad būs jākārto? Cik tas maksā? Ko darīt, ja viņš nepiekritīs eksāmena vērtējumam?” jautā Laila no Rīgas.
Valsts valodas likums paredz, ka privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātām personām valsts valoda jālieto tad, ja viņu darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses – sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju un darba tiesību aizsardzību, drošību darbavietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību. Tas attiecas arī uz pārdevējiem, apsargiem un tamlīdzīgām profesijām.

Jaunā dravā labs gads
Trīs magazīnas vairākumam saimju – tā ar medus ražu šogad lepojas Henriks Teivāns, kurš šopavasar iekārtojis jaunu dravas novietni. Kā tikts pie tādas ražas, secīgi stāsta pieredzējušais bitenieks.
– Vieta dravai jau sen bija nolūkota. Tā ir gandrīz ideāla: mežmalā, piesaulītē, starp retiem, lieliem bērziem, blakus labs piebraucamais ceļš. Bitēm lieliskas ganības – plašas pļavas, meži, krūmāji. Par barības bāzi jādomā katram, kurš nolemj nodarboties ar dravniecību, – viņš atgādina. Labākais variants ir nelielu skaitu stropu izvietot vairākās vietās. Ienesuma daudzums katrā var atšķirties, bet bitenieks bez medus ražas nepaliks.
Izdevīgi, ja noskatītās dravas vietas priekšā aug nelieli, divgadīgi krūmiņi. It kā nav labi noēnojuma dēļ, bet prakse liecina, ka der lieliski. Bites, ceļoties virs krūmiem, augstu lido, veic lielus attālumus. Ir aizvējš, saule pārāk necepina, turklāt krūmi lieliski der spietu saņemšanai. Bites tajos sametas kamolā, atliek vien iekratīt spietuvē. Kad krūmi kļūs pārāk lieli un biezi, nāksies mazliet paretināt. Labi arī tas, ka dravas tuvumā ir mājas, kuru saimnieki var dravu mazliet pieskatīt, jo pēdējā laikā diemžēl sarosījušies bišu zagļi.

No svečturiem līdz dārza mēbelēm
Kalējs Jānis Keiselis ir amata meistars gandrīz ar trīsdesmit gadu stāžu. Sāka tautas lietišķās mākslas studijā “Zīle” un vēlāk, būdams jau tās vadītājs, amata gudrības tur mācīja jaunajiem talantiem. Pirms diviem gadiem viņš pārcēlās uz lauku mājām Blomes pagasta “Kauliņos” un turpina strādāt un popularizēt kalēja amatu, ar oriģināliem izstrādājumiem iepriecinot tūristus un vietējos iedzīvotājus.
 – Laikam jau tās kalēju lietas man ir asinīs, – domā amatnieks. Par amatu, jauno paaudzi, darbu lasiet rakstā žurnālā “Praktiskais Latvietis”.

Piesūcas un… ārstē
Dēles ārstniecībā izmanto vismaz 3500 gadu, liecina senie sienu zīmējumi Ēģiptē. To popularitāti, kas kulmināciju sasniedza XVIII gadsimta vidū, izkonkurēja antibiotikas. Ārstnieciskās dēles piedzīvo renesansi. Šo ārstēšanas metodi sauc par hirudoterapiju, un par tās pamatotību un efektivitāti liecina fakts, ka to oficiāli atzinusi ASV Pārtikas un zāļu aģentūra. Atklājas arvien jaunas jomas, kurās ārstnieciskās dēles stipri atvieglo ārsta darbu un uzlabo pacienta pašsajūtu.
Ārstniecībā izmanto ārstnieciskās dēles (Hirudo medicinalis). Visas pārējās sugas (kopumā to ir aptuveni 400) šim nolūkam nav piemērotas. Ārstniecisko efektu veido vairāki faktori: reflektorais (dēles piesūcas, ar simtiem mazu zobiņu pārkož ādu bioloģiski aktīvos, refleksogēnos punktos), mehāniskais (atslogo asinsriti) un bioloģiskais (dēles ieplūdina asinsritē siekalas, kas satur dažādas bioloģiski aktīvas vielas). Siekalās ir vairāk nekā 400 bioloģiski aktīvo vielu.

Augusta dabas aptieka
Gatavojot veselīgus krājumus ziemai, augusts ir īstais brīdis, lai vāktu daudzu zāļu tēju drogas.
Mēneša otrajā pusē pēc noziedēšanas apiņiem veidojas čiekuram līdzīgās augļkopas. No tām gatavotu uzlējumu lieto uzbudinājuma, bezmiega, neirožu mazināšanai un kā nomierinošu līdzekli klimaktērija periodā. Miegu uzlabo arī apiņu spilvens vai aromātiska vanna. Reimatisma un podagras slimnieki apiņu uzlējumu ārīgi var lietot sāpju un iekaisuma mazināšanai, tāpat tas noder sasitumu ārstēšanai, matu sakņu stiprināšanai un pret blaugznām. Īpaši jutīgiem cilvēkiem no apiņiem var veidoties ekzēma, paaugstināties temperatūra.

Sāļais kārums
Mazāk populāras nekā saldās, bet ne mazāk gardas ir sāļās tortes. Tās nav ne salāti, ne liela sviestmaize, tortes nedrīkst būt arī pārāk mitras vai sausas, jo tad neturēsies kopā kārtas. Jāprot atrast saderīgas garšas produktus, tāpēc sāļo torti nereti ir sarežģītāk gatavot nekā saldo.
Viesnīcas “Port Hotel” restorāna “Porto” šefpavārs Uldis Krebs neņemas nosaukt valsti, kur varētu būt radusies tradīcija gatavot šāda veida ēdienu, taču minējumu gan izsaka. – Es pieļauju, ka tas noticis Skandināvijā, kur ir sena tradīcija taisīt apjomīgas sāļās sviestmaizes. Atšķirībā no parastajām tās tiek gatavotas varen lielas, vairākās kārtās, pildījumā pārsvarā liekot jūras produktus – lašus, garneles un citus.
Šefpavārs stāsta, ka sāļajām tortēm parasti izmanto maizi, bet var arī cept sāļo biskvītu. Pildījumam ņem svaigo sieru, biezpienu vai citu masu, ko viegli ziest starp maizes vai sāļā biskvīta kārtām. Masai var pievienot zaļumus, olīvas, smalki sakapātu kūpinātu šķiņķi, zivis. – Ierobežojumu nav, ir plašas iespējas improvizēt, bet es ieteiktu jau pārbaudītas garšas kombinācijas, piemēram, sāļajā tortē likt to pašu, ko pierasts ēst kopā ar mazsālītu vai kūpinātu lasi, garnelēm vai šķiņķi. Taču diezin vai vajadzētu krāmēt iekšā marinētu gurķi, jo tas atsulojas. Toties var taisīt veģetāro sāļo torti.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+