Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. jūnijs, 2015
Drukāt

“Praktiskais Latvietis” 08.06.2015.

PL08062015

abonet_pogapirkt_poga

“PRAKTISKAIS LATVIETIS” – ATBILDES UZ VISIEM JAUTĀJUMIEM!

Praktisks padomdevējs katram un ikvienam. Padomi, ieteikumi un atbildes uz visiem lasītāju jautājumiem. Juristu, ekonomistu, ārstu, kulināru, dārzkopības speciālistu, celtniecības ekspertu un interjeristu konsultācijas.

APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNĀKO NUMURU

JAUNĀKAJĀ “PRAKTISKĀ LATVIEŠA” NUMURĀ

Atvaļinājumu ABC
“Cik ilgs var būt ikgadējais atvaļinājums, un vai to drīkst sadalīt? Kādi papildatvaļinājumi paredzēti likumā? Vai nepieciešamības gadījumā varu ņemt arī bezalgas atvaļinājumu?” jautā Tamāra no Jelgavas.
Darba likums paredz, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Tas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, piešķir vienu mēnesi ilgu atvaļinājumu. Rakstā uzzināsiet, kā to piešķir, kā atvaļinājumu var dalīt, kam pienākas papildatvaļinājums un kuros gadījumos var prasīt bezalgas atvaļinājumu.

Zeme zem ūdeņiem un zveja
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vecākā referente Gunta Ozoliņa skaidro, ka ezerus, kuros zvejas tiesības pieder valstij, nosaka Civillikuma 1115. panta II pielikums. Zvejas tiesības šādos ezeros izmantojamas līdzīgi kā I pielikumā uzskaitītajos publiskajos ezeros. Ūdeņu īpašniekam privātajos ezeros, kuros ir valsts zvejas tiesības, nav paredzētas papildu privilēģijas zivju krājumu izmantošanā. Makšķerēt ir atļauts jebkurai personai, bet rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā pašvaldība, un tās ir atkarīgas no zvejas limitiem un citiem ar zveju saistītiem ierobežojumiem.

Dabiskie zālāji jākopj pareizi
“Kā palielināt dabisko pļavu ražību, nepiesējot zālāju? Pēc cik sezonām vajadzētu pļaut vēlu, lai augsnē nonāktu jau nogatavojušās sēklas? Vēlos arī uzzināt, kāds efekts ir zālāju aerācijai. Pļavas nav meliorētas, un zāle aug gadu desmitiem,” jautā Aldis no Krāslavas novada.
Ja zemnieks vēlas saglabāt dabas daudzveidību, zālāja ražību palielināt nevajadzētu. Izmantojot ekstensīvo ganīšanu, ražība ar laiku īpaši nesarūk – tā gan ir zema, bet pastāvīga. Šī arī ir dabiskā zālāja pamatīpašība. Ierīkojot kultivētas ganības, kurās piesēj komerciālās graudzāles, kā arī izmanto minerālmēslus, ražība palielinās, bet sugu dažādība samazinās, – stāsta LU Dabas ģeogrāfijas katedras vadītāja, docente Solvita Rūsiņa.

Meklējam ideālo trimmeri
Ja būtu jāizvēlas viens pļaujamais saimniecības sakopšanai, tas noteikti būtu trimmeris. Prasmīgi rīkojoties, ar to var gan nopļaut mauriņu, gan atbilstīgā kvalitātē sakopt pļavu platību maksājumiem, gan atbrīvoties no gārsām jāņogu un ceriņu krūmos, ar jaudīgāku variantu – arī no pašiem krūmiem. Turklāt tūliņ būs pēdējais laiks līgotājiem sienu sapļaut, lai Jāņos ir ko zem sāniem likt.
Izmantojot trimmeri, galvenais ir sadraudzēties ar to, secināja žurnāla “Praktiskais Latvietis” redakcijas kolektīvs. Atklājās, ka neatkarīgi no dzimuma un vecuma katrs šo pļaujamo ir vismaz izmēģinājis, daļa lieto paši, citiem to dara ģimenes stiprākā daļa. Es vēlētos jaudīgāku, klusāku, bet noteikti Jonsered. Žurnāla galvenā redaktore Sandra Ruska – vieglāku un vienkāršāk kopjamu. Reklāmas nodaļas vadītājs Edvīns Kamoliņš, kurš nesen iegādājies jaunu pļaujamo, ļoti gribētu, lai tam ir mazāka vibrācija un stabilākas lences. Turklāt tas viss – par saprātīgu cenu. Kopumā tas būtu mūsu sapņu trimmeris. Tāpēc meklējam speciālista padomu, kāds šim ideālam ir vistuvākais modelis.

Materializējušās bērnības atmiņas
Liepājniecei Ivikai Vasiļauskaitei ir gadu ilga pieredze mājražošanā. Viņa no diviem produktiem gatavo trešo – nūdeles no olām un kviešu miltiem. Uz to viņu pamudinājušas bērnības atmiņas par vecmāmiņas vārīto melleņu ķīseli, kurā peldējušas nevis klimpas, bet gan paštaisītas olu nūdeles.
Pirms kāda laika Ivika absolvēja Liepājas Universitāti, kur Vadības un sociālo zinātņu fakultātē apguva tūrisma vadības un rekreācijas studiju programmu. Izvēlētā specialitāte diemžēl nešķita saistoša, tāpēc meklēja citas dzīves jomas, kur varētu izpausties. Strādāja solārijā, kopā ar draugu atvēra apģērbu veikaliņu, tad tirgoja saldējumu, līdz nonāca līdz domai, ka varētu pievērsties mājražošanai. – Draugam garšo makaroni, tāpēc viņš nopirka ierīci, lai nūdeles varētu gatavot mājās. Pamēģināja viena vai otra veida mīklu un diezgan nopietni aizrāvās. Nodomājām – ja jau mums ir tāda interese par paštaisītām nūdelēm, noteikti vēl kāds tās labprāt iekļautu savā ēdienkartē, – viņa stāsta, atceroties notikumus, kas mudinājuši pievērsties mājražošanai.

No hobija līdz uzņēmējdarbībai
Putnkopība ir viena no retajām nozarēm, kur ar samērā nelielu kapitālu var uzsākt mazo biznesu. Vēl aizvien pieprasījums pēc mājputnu produkcijas pārsniedz piedāvājumu, it īpaši lauku sētās, brīvos turēšanas apstākļos audzētai putnu gaļai. Šai nozarei ir nākotne un perspektīvas – tā uzskata Kalkūnes pagasta piemājas saimniecības “Indiņi” saimnieki Rita Artiševska un Kaspars Čekanovskis.
“Indiņu” saimniece pirms 16 gadiem sāka ar piecām paipalām, tolaik vēl dzīvodama dzīvoklī. Vēlāk, pārceļoties uz viensētu, viņa ganāmpulku krietni paplašināja ar broileriem, dējējvistām, pērļu vistām, zosīm, pīlēm. Saimniecībā patlaban notiek pilns mājputnu audzēšanas cikls no olas līdz vistai. Putnu mazuļus un inkubācijas olas ik gadu ieved no Polijas, Slovākijas, Francijas un Čīles ar lietuviešu putnkopju starpniecību. Putnēnus tirgo arī citiem audzētājiem Latvijā.
Sākoties sezonai, mēs katru otro nedēļu braucam ap 1000 km lielo apli pa Latviju, piegādājot preci klientiem. Mājputnus pārvadājam speciālās kastēs busiņā, kas aprīkots ar kondicionieri, tāpēc tie necieš no karstuma pat vasaras vidū, – stāsta putnkope.
Līdz ziemai visi ūdensputni tiek realizēti, jo audzēt tos ziemā nav rentabli. Kopš šā gada aprīļa saimniecībā ir PVD reģistrēta kautuve, kurā tiek kauti pašu audzētie putni un truši. Saimnieki uzbūvējuši arī kūpinātavu, jo, pieaugot pieprasījumam pēc pašmāju kūpinājumiem un marinējumiem tirgū, nolēma nodarboties arī ar mājražošanu.
Pirms četriem gadiem kļūstot par bezdarbnieci, pēkšņi jutos kā balta lapa dzīves priekšā, taču nenolaidu rokas bezcerībā. Uzdrošinājos sākt uzņēmējdarbību un izveidot mājputnu audzētavu, ar ko varētu ieņemt savu nišu tirgū. Tādējādi īstenoju pirmo projektu ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību, – par panākto stāsta saimniece.

Spodra vannasistaba
Gan jau katrs ir sapņojis par gaišu, modernu un mirdzošu vannasistabu. Taču mūsdienīga santehnika un skaistas flīzes nedos gaidīto elegances efektu, ja šajā telpā nevaldīs ideāla spodrība.
Vannasistabai jāiztur liela slodze, jo to izmanto visi ģimenes locekļi. Kaļķainais ūdens veido nosēdumus uz krāniem, dušas, vannas, flīzēm un dušas kabīnes stikliem. Gar tualetes poda malām krājas grūti notīrāms urīnakmens. Ja nav labas ventilācijas, telpā var rasties pelējums. Kā vannasistabu sakopt ātri un efektīvi?

Varbūt tas ir HOPS?
Klepus. Ne vienmēr tas pavada saaukstēšanos! Aizdusa? Tā jau ir – visi esam noskrējušies. Bet ja nu tas ir HOPS?
Nav pareizi hronisku obstruktīvu plaušu slimību jeb HOPS piedēvēt tikai smēķētājiem. Tiesa, 80–90% gadījumu cēlonis ir pīpēšana, un slimība attīstās katram otrajam ilgstošajam smēķētājam. Taču pneimonoloģe Ineta Grīsle šīs kaites ierosinātājiem piepulcē arī kaitīgus darba apstākļus un gaisa piesārņojumu. Vēl būtisks riska faktors ir baktēriju klātbūtne plaušās, izraisot atkārtotas plaušu infekcijas un veicinot slimību uzliesmojumus. HOPS bieži rodas arī kā hroniska bronhīta sekas.

Problēmas ar urīnpūsli
Mēdz teikt, ka, sēžot uz vēsa akmens vai pavasarī kārtīgi neiesilušas zemes, var apsaldēt pūsli, taču patiesībā cistīta, tāpat kā angīnas vai plaušu karsoņa, iemesls ir nevis aukstums, bet gan baktērijas. Kā pasargāt urīnpūsli, lai kaite neatkārtotos?
Biežāk cistīts jeb urīnpūšļa iekaisums rodas pavasarī un rudenī, taču reizēm vaina piemeklē pat vasaras vidū. Ja slimo vairākas reizes gadā, tas nozīmē, ka nav kārtīgi izārstēta iepriekšējā infekcija vai pastāv kādi slimību provocējoši apstākļi.
Visbiežāk cistītu izraisa zarnu nūjiņa, kas lielā daudzumā mīt taisnajā zarnā un noteiktos apstākļos, piemēram, neievērojot higiēnu, iekļūst urīnpūslī. Citkārt vaininieki ir enterokoki vai citas baktērijas.
Klasiska cistīta izpausme ir bieža, sāpīga, sūrstoša un dedzinoša čurāšana mazās porcijās ar neatliekamu vajadzību doties uz tualeti, tāpēc, kā stāsta klīnikas “Uro” urologs Armands Bāliņš, dažkārt pacienti ārstam sūdzības formulē neprecīzi, apgalvojot, ka nespēj saturēt urīnu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+