“Praktiskais Latvietis” 11.01.2016. 0
“PRAKTISKAIS LATVIETIS” – ATBILDES UZ VISIEM JAUTĀJUMIEM!
Praktisks padomdevējs katram un ikvienam. Padomi, ieteikumi un atbildes uz visiem lasītāju jautājumiem. Juristu, ekonomistu, ārstu, kulināru, dārzkopības speciālistu, celtniecības ekspertu un interjeristu konsultācijas.
APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNĀKO NUMURU
JAUNĀKAJĀ “PRAKTISKĀ LATVIEŠA” NUMURĀ
Līgumsods un procenti
“Dzirdēju, ka tagad vairs nevar par parāda nesamaksāšanu laikā piemērot drakoniskas sankcijas, kas vairākkārt pārsniedz pašu parādu. Kurā likumā tas noteikts?” jautā Daumants no Rīgas.
Jurists Aleksandrs Čičerins atgādina, ka kredīta līgumos var būt noteiktas dažādas sankcijas par līguma neizpildi vai nepienācīgu izpildi un tās var būt gan kā nokavējuma procenti, gan kā līgumsods. Katrai no šīm pozīcijām Civillikumā ir citāds regulējums.
2014. gada 1. janvārī stājās spēkā vairāki grozījumi Civillikumā par līgumsoda piemērošanu. Tagad likums paredz, ka līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kura nedrīkst būt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildi īstajā laikā (termiņā) var būt pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Svētki pēc noteikumiem
“Mēs ar draugiem uz vasaras pusi gribam sarīkot savā pagastā sporta svētkus vietējiem iedzīvotājiem. Kur mums jāiet, lai saņemtu atļauju? Kādi dokumenti nepieciešami? Cik ilgi jāgaida atbilde? Ja atļaus, vai mums izsniegs arī izziņu vai citu dokumentu, kur tas būs oficiāli apliecināts?” jautā Andris no Daugavpils novada.
Visi jautājumi par publiska pasākuma pieteikšanas un iesnieguma izskatīšanas kārtību ir regulēti Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma II nodaļā.
Lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju tā rīkošanai, pasākuma organizētājam pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts pasākumu rīkot, ne vēlāk kā 15 dienas pirms tam jāiesniedz iesniegums. Ja norises vieta atrodas vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, iesniegums jāiesniedz visām šīm pašvaldībām.
Pasākuma organizētājam jānosūta iesnieguma kopija attiecīgajai Valsts policijas iestādei, bet, ja publisku pasākumu paredzēts rīkot pierobežas joslā, – arī attiecīgajai Valsts robežsardzes pārvaldei.
Akmentiņu saspēle bļodās un podos
Pēc profesijas galdnieks un uzņēmuma vadītājs, bet pēc sirds aicinājuma – amatnieks, – tā par sevi saka zīmola “Akmens trauki” izgudrotājs AGNIS BREIDAKS. Jau otro gadu nozīmīgu vietu viņa dzīvē ieņem oriģinālu akmens trauku izgatavošana.
Pabeidzis Cēsu Profesionālo vidusskolu, Agnis Jelgavas Amatniecības meistaru skolā izmācījās par uzņēmuma vadītāju un iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, lai studētu par kokapstrādes tehnologu. Galdniecība dažādu iemeslu dēļ palikusi vairāk kā vaļasprieks. Reiz kādā interneta portālā viņš ieraudzījis no maziem akmentiņiem gatavotu trauku. – Redzētais ungāru mākslinieka darbiņš šķita ļoti neparasts un interesants, tāpēc gribējās saprast izgatavošanas tehnoloģiju, – viņš stāsta. Toreiz Agnim pat prātā nav nācis, ka kādreiz šādu lietu meistarošana būs viņa ikdiena.
Kopgalds putniem
Ja vēlas ne tikai gādāt par suni vai kaķi, bet arī ziemā barot putnus, to var darīt, taču jāņem vērā – to vajadzēs darīt regulāri un līdz pat pēdējam sniegam. Barošanu nedrīkst pārtraukt, jo tad lidoņi var aiziet bojā.
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošais pētnieks, ornitologs Oskars Keišs skaidro, ka pat vienas barošanas reizes trūkums putniem kaitē vairāk nekā barotavas neesamība. Kaut barotava ir tukša, lidoņi atgriežas vairākkārt, lai pārliecinātos, vai nav parādījusies barība. Veltīgi lidinoties uz tukšo barotavu, putni iztērēto laiku būtu varējuši izmantot lietderīgāk – kaut ko uzknābājamu atrodot citviet. – Dabā putnus neviens nepiebaro, ja nu vienīgi ir kāds kritušais meža zvērs – stirna, mežacūka vai cits. Tad lielākie putni to ar knābi uzšķērž, bet mazākie taukus noknābā līdz pēdējai piciņai.
Ornitologs uzskata, ka cilvēki grēko, vasarā ūdensputnus barojot ar maizi. Kāpēc? Par to rakstā “Praktiskais Latvietis”.
Vienmēr tīrs un svaigs
Nodrošināt savu mājdzīvnieku ar tīru ūdeni un svaigu pārtiku ir katra kārtīga saimnieka pienākums. Tagad ir diezgan daudz trauku un ierīču, kas šo uzdevumu atvieglo. Visvienkāršākie un arī lētākie ir plastmasas konteineri, kuros lielākā tilpumā uzglabājas sausā barība vai ūdens un noteiktā daudzumā izbirst vai iztek pievienotajā traukā. Tas ir labs risinājums kaķiem, kas pieraduši, ka bļodās vienmēr ir kraukšķi un var uzēst, kad vien vēderiņam sakārojas. Noder arī tad, ja dzīvnieks uz dažām dienām jāatstāj mājās viens.
Tomēr daudz labāk, ja mājdzīvnieki ietur regulāras ēdienreizes. Tāpēc ir radītas automātiskās suņu un kaķu barotavas. Tās palīdz ievērot precīzu ēšanas režīmu, novērst mājdzīvnieka aptaukošanās risku. Barotava vienā ēdienreizē izsniegs tikai vienu porciju – lai cik žēli zvēriņš skatīsies, papildporcijas nebūs.
Apendicīts. Bīstami!
Apendikss ir neliels resnās zarnas sākuma daļas piedēklis, kas savu apzīmējumu – tārpveida izaugums – attaisno ne tikai ar ārējo līdzību, bet arī ar spēju paslēpties šaurākajos un dziļākajos vēdera dobuma nostūros. Tikai anatomijas grāmatās apendikss parasti tiek zīmēts vienā un tajā pašā vietā – vēdera labajā apakšējā daļā.
Vairumā gadījumu apendikss atgādina tievu caurulīti, kuras viens gals savienojas ar resno zarnu, bet otrs ir slēgts, no tā arī radies otrs nosaukums – aklās zarnas piedēklis. Katram cilvēkam šā zarnas izauguma izmēri var atšķirties – tas var būt no dažiem līdz pat 15 centimetriem. Atšķirīgs mēdz būt arī apendiksa diametrs. – Lielie ir daudz sliktāki, jo barība vai svešķermeņi, ceļojot pa zarnām, var iekrist apendiksa atverē un to nobloķēt. Ja tas notiek, nosprostojumā sāk vairoties baktērijas un rodas akūts iekaisums, – skaidro proktologs Pēteris Gerke. Šo iekaisumu pazīst ar apendicīta vārdu.
Par daudz holesterīna!
Kurš gan nav dzirdējis, ka regulāra mielošanās ar trekniem gaļas un piena produktiem vairo holesterīna līmeni asinīs. Taukiem līdzīgās vielas nogulsnēšanās asinsvados tos aizķepina un ar laiku var izraisīt sirds asinsvadu slimību. Kā nepieļaut tik nelāgu iznākumu?
Holesterīna līmenim vajadzētu būt zem 5 milimoliem litrā (mmol/l), taču, kā uzsver Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs, Latvijas Universitātes profesors Gustavs Latkovskis, tas katram jāvērtē individuāli, piemēram, dažs, kuram tas ir 6 mmol/l, var īpaši neuztraukties, bet citam jau ar 5 mmol/l jālieto to pazeminošas zāles.
Gadu gaitā augsts holesterīna līmenis kļūst veselībai arvien bīstamāks. It īpaši tas attiecas uz vīriešiem, jo viņiem sirdsslimības attīstās vidēji desmit gadu ātrāk nekā sievietēm. Smēķējošam 60 gadu vecam kungam holesterīna rādītājs 5 mmol/l ir par augstu, bet sievietei 40–55 gados, kura nepīpē un kurai nav citu sirdsslimību riska faktoru, tas uzskatāms par normālu.
! Smēķētājiem holesterīns asinīs izgulsnējas divkārt ātrāk, bet, izpīpējot divas paciņas dienā, – pat četras reizes.
