“Praktiskais Latvietis” 16.11.2015. 0
“PRAKTISKAIS LATVIETIS” – ATBILDES UZ VISIEM JAUTĀJUMIEM!
Praktisks padomdevējs katram un ikvienam. Padomi, ieteikumi un atbildes uz visiem lasītāju jautājumiem. Juristu, ekonomistu, ārstu, kulināru, dārzkopības speciālistu, celtniecības ekspertu un interjeristu konsultācijas.
APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNĀKO NUMURU
JAUNĀKAJĀ “PRAKTISKĀ LATVIEŠA” NUMURĀ
Prasības nodrošinājums
“Kaimiņiene aizņēmās no manis naudu mājas kapitālajam remontam, jo palikusi viena (bērniem pašiem sava dzīve tālu prom no Latvijas). Par laimi, sastādījām vismaz rakstisku līgumu. Pagājuši gandrīz trīs gadi, bet es vēl neko neesmu dabūjis atpakaļ, tāpēc nolēmu tiesāties. Taču pēdējā laikā kaimiņos sākuši rosīties aizdomīgi svešinieki – kaut ko pēta, fotografē, pieraksta… Baidos, ka viņa savu īpašumu var pārdot un pārcelties dzīvot pie bērniem. Kā tad piedzīšu parādu? Ko tagad darīt? Līdz tiesai vēl ilgi jāgaida,” jautā Jānis no Daugavpils.
Ja ir iemesls uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa vai tiesnesis pēc motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu. Šāda iespēja paredzēta Civilprocesa likumā. Taču tad jāiesniedz pieteikums tiesā, līdztekus obligātajām prasībām (piemēram, atbildētāja un prasītāja dati, tiesas nosaukums) obligāti norādot prasības summu, prasības nodrošinājuma līdzekli, kuru lūdzat piemērot, un apstākļus, ar kuriem pamatojat prasības nodrošināšanu.
Civilprocesa likums nosaka arī konkrētus prasības nodrošinājuma līdzekļus. Šajā gadījumā tā varētu būt prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā vai aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības. Ja tiesā prasāt atdot naudu, ko esat aizdevis mājas remontam, bet atbildētāja īpašumu tagad grib pārdot, zemesgrāmatas nekustamā īpašuma nodalījumā jāieraksta ķīlas tiesības atzīme, norādot nodrošināmās prasības summas apmēru. Likums turklāt pieļauj vienlaikus piemērot vairākus prasības nodrošinājuma līdzekļus. Kādus? Par to rakstā žurnālā “Praktiskais Latvietis”.
Mīksto mēbeļu otrais mūžs
Agrāk mēbeles gatavoja vairākām paaudzēm, taču mūsdienās tās vairs nav tik izturīgas. Tāpēc vērts atjaunot vecās mēbeles no ekoloģiskiem un ilgmūžīgiem materiāliem. To pamatā ir dabiskais koks, atsperes ar kapara pārklājumu, arī pildījums ir ekoloģisks – maisa audums un jūraszāles. Amatierim nav ieteicams ķerties pie antikvāru, kā arī ādas mēbeļu atjaunošanas. Lai tās nesabojātu, darbu labāk uzticēt speciālistam. Pašu spēkiem vislabāk sākt ar vienkārša krēsla atjaunošanu. Padomus sniedz SIA “Mēbeļu restaurators” vadītājs Juris Kraulis.
Loki no pavasara līdz rudenim
“Kas tie par sīpoliem ar 15 cm garām un 1,5 cm platām, plakanām lapām. Pēc garšas vairāk atgādina ķiplokus. Augi ir ziemcietīgi. Vai tie zied? Kur var iegādāties sēklas?” jautā Mārīte no Gulbenes novada.
Pūres Dārzkopības pētījumu centra vadošā pētniece Līga Lepse domā, ka tie varētu būt platloku sīpoli (Allium nutans), ko sauc arī par nokaru sīpoliem. Savvaļā sastopami Eiropā, Āzijā un Sibīrijā, bet Latvijā ir maz pazīstami un tos audzē tikai piemājas dārzos.
Platloku sīpoli ir daudzgadīgi, sala izturīgi. Sakņu sistēma ir spēcīga, augsnē sniedzas 50–60 cm dziļi. No lapu pamatnēm veidojas nelieli, 1,5–2,5 cm diametra zvīņsīpoli, ko uzturā neizmanto. Lapas jeb loki nokaru sīpoliem atšķiras no citiem sīpoldārzeņiem. Tie ir plati, ar strupu galu. Rakstā uzzināsiet, kā tos audzēt, kad stādīt, kad novākt.
Deviņi amati un aitas
Idilliska ainava ar aitu ganāmpulku zaļos pakalnos gleznaina ezera krastā ir bijušā rīdzinieka Egīla Rušiņa darba un dzīves vieta. Vai bija vērts pamest labu darbu un pilsētas labumus? – Protams! – ne mirkli nešauboties, atbild saimnieks.
Egīls Rušiņš kļuva populārs šova “Saimnieks meklē sievu!” pirmās sezonas laikā. Tagad, kad sāk pierimt jau otrās sezonas kaislības, žurnāla “Praktiskais Latvietis” veidotāji vēlējās uzzināt, kā klājas iepriekšējā šova dalībniekiem. Jo īpaši gruntīgajam saimniekam, kura daudzās nodarbošanās – aitkopība, vīna darīšana, vīnogu audzēšana, dravniecība, rosība tūrisma jomā – pilnībā atbilst priekšstatam par īsti praktisku latvieti.
Vecmāmiņas receptes veiksmes stāsts
Senais priekšstats, ka latvieši ir kartupeļu, nevis makaronu ēdāji, ne vienmēr atbilst patiesībai. Šā produkta gatavošana padodas ne tikai itāliešiem. Lindas Sīlītes uzņēmuma “EkoMako” olu nūdeles veikalu plauktos parasti ilgi nestāv. Smalkās piemērotas piena zupām, vistas buljoniem un vokēdieniem, bet platās atliek tikai izvārīt un uzkaisīt sieru vai pasniegt ar visdažādākajām piedevām.
Līdztekus klasiskajām tiek piedāvātas arī ar spinātiem, tomātiem, baziliku un papriku bagātinātas nūdeles. Lindai pašai vislabāk garšo zaļās spinātu nūdeles. Viņa atzīst, ka pircēju vēlmes gan ne vienmēr var prognozēt. Reizēm tirdziņos prasa tikai klasiskās nūdeles, citkārt – ar dažādām garšām.
Vairāku gadu garumā liela interese bijusi par nūdelēm ar kurkumu un citām Austrumu garšvielām. Pirms Ziemassvētkiem plānots piedāvāt saldās nūdeles ar kanēli un mellenēm.
Linda piedāvā trīs ātri pagatavojamu ēdienu receptes.
Kas vainas plakstiņam
Kā aklai vistai grauds – tā mēdz teikt par negaidītu, patīkamu ieguvumu, taču par miežgraudu, akūtu, strutojošu skropstu maisiņa iekaisumu, kas vizuāli atgādina graudu, gan neviens nepriecājas. Visbiežāk šie veidojumi rodas mitrā un vējainā laikā, kad pazeminājusies imunitāte un gadījies uzturēties aukstumā. Infekcija skrostu maisiņā var iekļūt, berzējot acis ar netīrām rokām vai ar asinīm no cita iekaisuma perēkļa organismā.
Acu veselības centra acu ārste Kristīne Leimane stāsta, ka miežgraudi un arī krusas graudi visbiežāk veidojas hroniska plakstiņu malu iekaisuma, dažādu ādas un gremošanas slimību gadījumā, kā arī cukura diabēta slimniekiem. To attīstību var veicināt gļotādas un acis sausinošu medikamentu lietošana.
Slimība ar daudzām sejām
Psoriāzi senatnē uzskatīja par vienu no spitālības jeb lepras izpausmēm. Mūsdienās par zvīņēdi informācijas ir daudz vairāk, tomēr tā tiek pētīta joprojām.
Psoriāze ir viena no biežāk sastopamajām hroniskajām ādas slimībām. Ir vairākas hipotēzes par tās cēloņiem, bet arvien nav skaidrs, kā dažādi faktori, savstarpēji mijiedarbojoties organismā, veicina saslimšanu un ietekmē tās attīstību.
Pirms divtūkstoš gadiem ar psoriāzi sirgstošos izolēja no sabiedrības, bet mūsdienās ir pilnīgi skaidrs, ka tā nav lipīga slimība un zvīņēdi nevar iegūt savstarpējā saskarsmē. Saslimšanas attīstībā infekcijai gan ir neliela nozīme, tomēr tā var būt tikai zvīņēdes ierosinātāja. Psoriāzes iemesls var būt fiziska vai psihiska trauma, infekcijas, laika apstākļu maiņa, vielmaiņas un imūnsistēmas traucējumi.
